Rozenvalds apšaubīja iespēju piecām partijām izveidot koalīciju:
"Par to es ļoti šaubos (..) Ja runā par reāliem variantiem, tad tāds varētu būt četru partiju koalīcija vai vismaz trīsarpus partiju koalīcija, jo ar ceturto domāju "Apvienoto sarakstu" vai daļu no "Apvienotā saraksta"."
Nacionālās apvienības stingrā nostāja pret "Progresīvajiem", pēc Rozenvalda domām, neatstāj manevra iespējas, turklāt tas izskan arī Nacionālās apvienības izteikumos, sakot, ka politiskā spēka virsmērķis nav būt tikai un vienīgi koalīcijā.
Tāpat valdības koalīcijai varētu pieskaitīt neatkarīgā deputāta Oļega Burova balsi. "Viņš varētu valdību šaurā sastāvā arī atbalstīt," piebilda politologs.
"53 vai 52 balsu atbalstīta koalīcija nav īsti dzīvotspējīga, jo katrs partneris skaidri apzinās, ka var visu nobremzēt.
Arī iepriekšējās valdības pieredze parāda, ka [valdība] tā nedarbojas," skaidroja Rozenvalds. "Tas būtu saprātīgs solis mēģināt panākt četru partiju koalīciju. Viss norāda uz to, ka varētu izdoties, lai gan Latvijā to ir grūti prognozēt, jo Latvija šajā ziņā ir brīnumzeme, bet viss iet uz to, ka būs četru partiju koalīcija," atzina Rozenvalds.
Valdības veidošana, pēc Rozenvalda domām, notiks raitāk nekā citas reizes, kad tā ievilkās vairākus mēnešus, jo visi partneri apzinās situācijas nopietnību.
KONTEKSTS:
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šonedēļ sācis politiskās konsultācijas ar visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām.
