ĪSUMĀ:
- Prezidentam 24. augustā plānota tikšanās ar "Jaunās Vienotības" izvirzīto premjera amata kandidāti Eviku Siliņu.
- Rinkēviča trešdienas tikšanās ar piecu partiju pārstāvjiem ilgusi aptuveni pusstundu.
- Pēc tikšanās Rinkēvičs apliecināja, ka iespēja izveidot piecu partiju koalīciju ir maz ticama.
- Siliņa gatava sarunas par valdības izveidi sākt nekavējoties.
- Jaunā valdība jāizveido līdz 15. septembrim.
Pirmo reizi šīs vasaras laikā pie viena galda sēdās pārstāvji no pieciem Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem, kam būs jārod iespēja vienoties par nākamo koalīciju un valdības sastāvu.
Nu jau demisijas rakstu iesniegušajam premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība") šovasar neizdevās vienkopus pulcēt piecu politisko spēku, tas ir, "Jaunās vienotības", Zaļo un Zemnieku savienības, "Apvienotā saraksta", Nacionālās apvienības un "Progresīvo" pārstāvjus. Valsts prezidentam tas ir izdevies – uz sarunu ieradās divi pārstāvji no katra politiskā spēka.
Nepieciešams izveidot iespējami plašu koalīciju ar pietiekamu Saeimas vairākuma pārsvaru lēmumiem, lai risinātu labklājības, ekonomikas un citu jomu izaicinājumus.
Iespēja izveidot visu piecu partiju koalīciju gan ir maz ticama, pēc sarunām secināja Valsts prezidents: "Es redzu, ka ir diezgan daudz iespēju variēt trīs un četru partiju ietvaros. Manā izpratnē nav nepārvaramu programmatisku vai politisku šķēršļu, lai veidotu, kā es teicu, iespējami plašāku koalīciju. Kāda tā būs? Manuprāt, daudz ko noteiks pašu partiju spēja sarunāties."
Rinkēviča tikšanās ar partiju pārstāvjiem ilga vien apmēram pusstundu.
Sanāksmes dalībnieki pēc tās pauda, ka jau drīz sagaidāma Siliņas nominācija premjerministres amatam.
Prezidenta un Siliņas tikšanās plānota ceturtdien priekšpusdienā. Iespējams, pēc tās sekos nominācija.
Siliņa ir apņēmības pilna sarunas par valdības izveidi sākt uzreiz: "Uzsākšu [sarunas] ar visām piecām partijām, un tad gana raiti sapratīsim, kurš ar kuru nav gatavs strādāt, un turpināsim ar tiem, kuri ir gatavi strādāt kopā. Skaidrs, ka Nacionālā apvienība arī šodien iezīmēja, ka viņiem nav interesanta sadarbība ar "Progresīvajiem". Vai tāpēc viņi neatsauktos uz manu aicinājumu uz pirmo tikšanos, man grūti spriest, pakonsultēsimies."
Šim politiskajam procesam laika nav daudz – jaunā valdība jāizveido līdz 15. septembrim un jau līdz oktobra vidum izskatīšanai Saeimā jāiesniedz nākamā gada valsts budžeta projekts. Tas jau atspoguļos neatliekami finansējamos pasākumus un iekļaus jaunās valdības definētās prioritātes valsts budžetā, piebilda Siliņa.
Tikmēr potenciālo politisko partneru viedoklis par vēlamajiem nākamās koalīcijas modeļiem saglabājas iepriekšējais – līdzšinējā koalīcijā esošie "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība aizvien par piemērotāko sauc līdzšinējo koalīcijas modeli. Vienlaikus sevi valdībā saredz gan Nacionālā apvienība, gan "Progresīvie", kuru iespējas sastrādāties būtu tuvu nullei. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienība redz darba iespējas gan plašākā, gan šaurākā komandā.
KONTEKSTS:
Līdzšinējā premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") otrā valdība krita pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem paplašināt koalīciju, iekļaujot tajā arī Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvos", un nepanākot pašreizējo koalīcijas partneru – Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" – piekrišanu ministru rokādēm un memorandam par vairākiem līdz gada beigām izdarāmiem darbiem.
Pēc Kariņa lēmuma atkāpties un vairs nepretendēt uz valdības vadītāja amatu "Jaunā Vienotība" premjera amatam virza labklājības ministri Eviku Siliņu.
Valsts prezidents iepriekš norādījis, ka nākamās valdības ilgtermiņa uzdevums ir virzīties uz ambiciozu mērķi 2030. gadā Latvijā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo labklājības līmeni.
