Helma Hansone šomēnes nosvinēja 90 gadu dzimšanas dienu. Seniorei pilnas atvilktnes pašas sarakstītām grāmatām. Satīriski stāsti, vēstures romāni un atmiņas. Tostarp par 1989. gada augustā piedzīvoto – dalību Baltijas ceļā.
"Mēs bijām ļoti priecīgi, kaut arī bija tāds laiks, kad visu ko var sagaidīt, viss kas var notikt. Bet mēs ne no kā nebaidījāmies. Mums bija ļoti gaišs noskaņojums. Dziedājām dziesmas," atmiņās kavējās Helma.
No Višķiem līdz galamērķim, posmam netālu no Cēsīm, ceļā pavadījuši sešas stundas.
Helma tolaik bija skolotāja, līdzi devās Višķu tehnikuma audzēkņi, arī pašas meita. Atbraukuši, sastājušies un gaidījuši signālu.
"Kad tas atskan – sadodas rokas un izveidojas tas, ko vēsturē ierakstījuši ar nosaukumu "dzīvā ķēde". Mūsu ķēde bija dzīva."
Ķēde, pa kuru plūda enerģijas strāva – brīvības ilgu augstspriegums, tā Helma pierakstījusi atmiņu grāmatā. Vēlāk barikādēs viņa stāvēja pie televīzijas torņa, dēls Roberts – Doma baznīcā. Toreiz piezagās arī raizes, bet Baltijas ceļā valdījis prieks.
"Kad mēs bijām atnākuši atpakaļ un sēdāmies atkal tajā autobusā, mums šoferis, krievu tautības, no Daugavpils pateicās: "Paldies jums par to"."
"Īstais darbs sākās pēc akcijas"
Višķi ir latviešu ciemats, tāpēc no šejienes Atmodas atbalstītāju bija daudz. Citur, kur vairāk dzīvoja krievvalodīgie, netrūka kompartijas un Interfrontes atbalstītāju. Tā vērtēja Jānis Strods, kas toreizējā Daugavpils rajonā izveidoja Tautas frontes nodaļu, apvienojot dažus, bet ne visus rajona pagastus. Citos rajona nostūros bija atsevišķas nodaļas. Kāpēc tāda sašķeltība? Jānis Strods sacīja, ka dažādība. Pieredzēto viņš dokumentējis biezā sējumā.
"Kur bija mūsējie, tie balsoja tā, citur balsoja ne tā. Kompartija, vismaz mūsu rajonā, bija pārsvarā pret neatkarību noskaņota un mēģināja ietekmēt kolhoza vadītājus," stāstīja Strods.
Ietekmēšanas sekas – atteikums iedod autobusu braukšanai uz Baltijas ceļu.
Dalībniekiem nācās samesties un to noīrēt Daugavpilī. Taču īstais darbs sākās pēc akcijas. Tā kā Maskavā nosodīja Baltijas ceļu, sākās parakstu vākšana, lai kompartijas paziņojumu nosodītu pretī.
"Tā neapmierinātība ar padomju sistēmu bija daudzos, ne tikai tur, kur bija Tautas fronte vai latvieši. Viņa bija arī starp krievu un citu tautības cilvēkiem, viņa daudzos bija. Latvieši bija vienkārši drosmīgāki, tā otra puse vairāk baidījās," pauda Strods.
Aktīvajam Višķu tehnikuma inženierim vēsturnieks Henrihs Strods vēl krietni pirms Baltijas ceļa bija slepeni atsūtījis Molotova–Ribentropa pakta kopiju.
Lauku cilvēkam tā nozīmi gan bija grūti aptvert, tas nāca ar laiku, secināja Jānis Strods. Tāpat arī Baltijas ceļa spēks atskārsts tikai vēlāk, skatoties no helikoptera nofilmētos kadrus.
Tā kā filmēts ceļā no Rīgas līdz Cēsīm, iespējams, kādā no tiem redzami arī Jānis un Helma.
