Godinot Baltijas ceļa 35. gadadienu, pie Brīvības pieminekļa Rīgā šodien ziedus nolika Ziemeļvalstu un Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji.
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupā ietilpst astoņas valstis, kuru karogu krāsas bija redzamas pie pušķiem, kas tika guldīti Brīvības pieminekļa pakājē – Igaunijas, Lietuvas, Somijas, Dānijas, Islandes, Norvēģijas, Zviedrijas un, protams, Latvijas. Taču izrādīt godu bija ieradušies arī citu valstu, piemēram, Turcijas, Gruzijas, Ukrainas un Šveices pārstāvji.
Pastkartīšu akcija vieno labiem vārdiem un domām
Brīvības laukumā pulcējās ne vien amatpersonas, bet arī visi, kam šis datums ir svarīgs un kuri vēlas to atcerēties, esot kopā. Ikviens iedzīvotājs šodien varēja nosūtīt Baltijas ceļa pastkarti uz jebkuru vietu Latvijā ar kādu novēlējumu, labiem vārdiem vai vienkārši atgādinājumu par to, ka dzīvojam brīvā valstī.
Ap galdiem, kur paņemt un uzrakstīt pastkartes, cilvēki pulcējās visu laiku. Pastkartes viņi sūtīja galvenokārt savām ģimenēm – māsām, brāļiem, atvasēm, vecākiem. Galvenais vēstījums ir sveiciens Baltijas ceļa 35. jubilejā, jo tas palīdzēja izcīnīt neatkarību, ko šobrīd baudām.
Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns: "Es pastkartīti veltu saviem senčiem, sūtīšu uz savu dzimtas māju, kur visi mani senči ir dzīvojuši vairāku simtu gadu garumā. Tikai pateicoties Baltijas ceļam un atmodai, esmu atkal kļuvis par šīs mājas saimnieku."
Paula: "Ļoti vienkārši – uzrakstīju, lai brīvība mūs vieno. Man šķiet, tas ir ļoti būtiski un ļoti skaisti."
Dainis: "Es māsai, mātei, pats sev uzrakstīju, kā saka… par godu Brīvības piemineklim, brīvībai un vispār tam notikumam pirms 35 gadiem."
Modrim, kurš arī atnācis godināt Baltijas ceļu, šodien dubultsvētki, jo viņam ir arī dzimšanas diena.
"Novēlējumu Latvijai – mūžam zelt, dzīvot un cīnīties līdz galam. Būt par sevi neatkarīgai. Ir pacilāts garastāvoklis, svētku sajūta, jā"
Pastkaršu rakstītāji izceļ Latvijas neatkarības un brīvības vērtību un cer, ka normālā, kārtīgā pasaule, kurā dzīvojam, nesabruks. Kā atzina Dainis Īvāns – pašlaik mēs esam noteicēji un neļausim atkārtoties pagātnes liktenim.
Izstādē spilgtas laika liecības
Piektdien pie Brīvības pieminekļa atklāta arī starptautiskā izstāde "Akcija "Baltijas ceļš" – Vienoti brīvībai". Izstādi veidojis Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Igaunijas Nacionālo arhīvu, Lietuvas Centrālo valsts arhīvu un Lietuvas Valsts mūsdienu dokumentu arhīvu.
Tajā apskatāmas dažādas fotogrāfijas no 1989. gada 23. augusta notikumiem. Baneros attēlots 1989. gada 23. augusts fotogrāfijās, un teksts ir pieejams gan latviešu, gan angļu valodā.
Pēcāk šī izstāde ceļos uz Prāgu.
"Galvenais, ka brīva Latvija," "Prieks par Latviju, lai zaļo un plaukst" – ar tādām sajūtām Baltijas ceļa 35. gadadienā dalījās pie Brīvības pieminekļa Latvijas Radio sastaptie Zemessardzes orķestra koncerta apmeklētāji, kuri paši arī bija piedalījušies nozīmīgajā pasākumā.
"Man bija 29 gadi, kad es stāvēju uz Brīvības ielas pie Dzērbenes ielas, tātad jau diezgan apzinīgā vecumā. Jā, es tur biju. Tādas nu visnotaļ pacilājošas sajūtas bija, bet es neslēpšu, bija arī nedaudz bail, jo tas bija kaut kas jauns un nezināms. Visu savu mūžu dzīvoju Padomju Savienībā, un tagad pēkšņi kaut kas tāds," stāstīja kāda koncerta apmeklētāja.
Kāda cita kundze savukārt dalījās atmiņās, ka viņai no šīs dienas pirms 35 gadiem saglabājusies tikai viena fotogrāfija: "Es stāvēju Iecavā ar saviem skolotājiem, kolēģiem, un man tā fotogrāfija ir saglabājusies, bet nav sevišķi kvalitatīva, beidzās filmiņa. Jā, un es aizsūtīju tur, kur varēja iesūtīt Baltijas ceļa fotogrāfijas, un tomēr viņi paņēma manu fotogrāfiju. Es nosaucu to par vienīgo fotogrāfiju."
Akcijas sajūtas var tvert vides objektā
Brīvības laukumā atrodas vides objekts "Pievienojies Baltijas ceļam!", kurā ikviens ir aicināts simboliski iestāties par brīvību un demokrātiskām vērtībām.
Vides objekts būs pieejams līdz 10. septembrim.
