LAA sagaida, ka apdrošinātājiem pieteikto jūlija vētras radīto zaudējumu gadījumu skaits vairs nozīmīgi nepieaugs, bet summa vēl palielināsies, jo bojājumu apjomi paliek skaidrāki un remontdarbi vēl turpinās.
LAA skaidro, ka apdrošinātāji savas saistības pilda un nāk pretī klientiem – daļēji izmaksā atlīdzības arī tiem klientiem, kuru segums lietavu/nokrišņu risku neiekļauj. Kā zināms, katrā līgumā apdrošinātājs ar klientu vienojas par konkrētiem riskiem, par kuriem apdrošinātājs uzņemas saistības kompensēt zaudējumus. Klientam ir brīva izvēle iegādāties vēlamo segumu ar minimālu vai plašāku risku piedāvājumu, kas atšķiras katram apdrošinātājam.
KONTEKSTS:
Naktī uz 29. jūliju Latviju skāra novērojumu vēsturē intensīvākās lietavas un spēcīgākā vasaras vētra. Vissmagāk bija skarta Rīga, Jūrmala, Pierīgas reģioni un daži novadi Zemgalē. Vētras pīķī bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000.
Pēc stihijas vairāki cietušo un apdrošināto īpašumu saimnieki atklājuši, ka palīdzību nemaz nevar saņemt, jo katrs apdrošinātājs var veidot savu plūdu definīciju. Latvijas Banka atzinusi, ka vētra un plūdi izgaismojuši vairākas nepilnības, un solīja ar apdrošinātājiem šīs problēmas pārrunāt, bet piespiest apdrošinātāju maksāt, ja līgumā tomēr bijusi atruna par izņēmumiem – nevar pat tad, ja plūdu definīcijas izplūdušas.
