Pašvaldībā ir trīs sociālās aprūpes centru (SAC) veidi – pašvaldības pansionāti, iepirkuma pansionāti un citi, kuri ir reģistrēti sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.
Pašam jāsedz 85% pakalpojuma maksas
Rīgas valstspilsētas pašvaldība maksā starpību starp SAC pakalpojuma cenu un klienta veikto samaksu par SAC pakalpojumu. Bet līdzmaksājums nevar pārsniegt 500 eiro mēnesī vai ģimenes tipa pansionātā – 800 eiro mēnesī. Šādu pakalpojumu var saņemt ikviena persona, kas ir deklarēta galvaspilsētā un kurai tas ir nepieciešams. Ja cilvēkam ir nepieciešams aprūpes apjoms vairāk nekā 35 stundas nedēļā, tad iedzīvotāju uzņem rindā.
Valstī ir noteikts, ka 85% no maksas jebkurai personai ir jāsedz no saviem ienākumiem, visbiežāk tā ir vecuma vai invaliditātes pensija. Rīgā pārējo pakalpojuma summu sedz nevis apgādnieki, kā tas ir noteikts valstī, bet 15% samaksā pašvaldība.
Trūkstošo summu sedz radinieki.
Iestājas pacienti ar arvien mazākām pašaprūpes spējām
Rīgas sociālās aprūpes centrs "Mežciems" ir otra lielākā iestāde Rīgā. Patlaban šeit ir 200 vietas. Covid-19 pandēmija veica izmaiņas, un vietu skaitu samazināja. Iepriekš pansionātā varēja uzņemt 300 cilvēkus. Šeit cilvēki lielākoties dzīvo vienvietīgās istabās, un ir dažas arī divvietīgas.
Par saspringto situāciju liecina ikdienišķi potenciālo klientu tuvinieku zvani. Piederīgie vaicā par to, kad varēs iestāties Mežciema centrā, jo ne klients, ne tuvinieki nevēlas pamest galvaspilsētu. Šeit ir viņu mājas un ir iespēja tuvinieku biežāk apmeklēt.
"Pēdējā laikā iestājas arvien smagāki, tātad ar aizvien mazākām pašaprūpes spējām, ar smagākām diagnozēm, diagnožu buķetēm. Pat arī tādi, kuriem ir nepieciešama visu laiku atrašanās pie mākslīgās elpināšanas aparāta. Tādi, kuriem jānodrošina paliatīvā aprūpe. Un paliatīvā aprūpe nozīmē to, ka arī finansiāli šie cilvēki izmaksā krietni vairāk. Pat krietni vairāk nekā noteiktā maksa mūsu aprūpes iestādē," stāsta Rīgas SAC "Mežciems" direktore Solvita Rudoviča.
Trūkst speciālistu, jaunus atrast grūti
Rudoviča uzsver, ka vairākkārt ir sludināti konkursi uz fizioterapeita un ergoterapeita vakancēm. Ļoti vajadzīgi ir arī sociālā darba speciālisti un aprūpētāji, kas veic šo galveno darbu – ikdienā rūpējas par cilvēkiem. Tāpat viņa uzsvēra, ka mediķu atalgojums pansionātos salīdzinājumā ar medicīnas iestādēm ir zemāks.
Grūtības sagādā arī gados jaunu darbinieku piesaiste, jo pašreizējais vidējais darbinieku vecums ir tuvu pensijas vecumam. Bieži izplatītas ir arī arodslimības un biežas darbnespējas lapas. Ja šajā nozarē nekas netiks uzlabots, tad pienāks brīdis, kad šos cilvēkus vairs nebūs, kam aprūpēt, uzsvēra Solvita Rudoviča.
Arī aprūpe mājās vajadzīga arvien vairāk cilvēkiem
Patlaban Rīgā trūkst vietu ne tikai pansionātos – būtiski pieaudzis arī pieprasījums pēc aprūpes mājās. Ar katru gadu pieaug arī nepieciešamo stundu skaits cilvēkiem, kuri saņem pakalpojumu mājās. Primāri pašvaldība nodrošina aprūpi mājās un tikai tad izskata vajadzību personu iekārtot pansionātā.
2023. gada pirmajā pusgadā aprūpi mājās saņēma aptuveni 5800 cilvēku, bet šī gada pirmajos mēnešos tās jau ir 6300 personas.
Agri vai vēlu būs jārisina arī vietu problēma pansionātos, jo sabiedrība kļūst vecāka un arī saslimšanas ir sarežģītas. Lai gan ikviens rīdzinieks var izvēlēties pansionātu visā Latvijā, lielākā daļa izvēlas galvaspilsētu, jo tās ir viņu mājas. Arī tuviniekiem ir iespēja biežāk apmeklēt savus mīļos.
Aprūpei mājās klientam pieejams pabalsts
Rīgas domes Sociālajā pārvaldē saka, ka spēj nodrošināt augošo pieprasījumu pēc šāda pakalpojuma. Pašvaldība nodrošina divus atbalsta veidus – vai nu aprūpētājus, kas nāk uz mājām un palīdz klientam, vai arī naudas kompensāciju. Par šo naudu klients var norēķināties ar sev vēlamo aprūpētāju.
Aprūpes pabalsta summa ir atkarīga no aprūpes līmeņa. Ja ir vajadzība pēc augstākās aprūpes no 12 līdz 35 stundām, tie ir nepilni 57 eiro dienā. Ja vajag mazāk stundu, tad pabalsts ir mazāks. Aprūpētājs ir pieejams arī brīvdienās.
Protams, ka arī šajā nozarē trūkst darbinieku. Taču pakalpojuma pieejamība pašlaik nav apdraudēta, informē Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieka vietniece Ruta Klimkāne. Rīgā šo pakalpojumu pērk no nevalstiskajām organizācijām, piemēram, Latvijas Sarkanā krusta un Latvijas Samariešu apvienības.
"Pakalpojuma sniedzējs piesakās ar cenu, par kādu viņš var nodrošināt šo pakalpojumu. Pašvaldība nav tā, kas šajā iepirkuma procedūrā nosaka atalgojuma griestus organizācijai, kura pakalpojumu nodrošina. Šajā gadā mainījusies ir arī stundas cena, ko mēs maksājam par aprūpes pakalpojumu. Šobrīd tas stundā izmaksā 8 eiro un 20 centus," skaidro Ruta Klimkāne no Rīgas domes Sociālās pārvaldes.
Viņa arī norādīja uz vairākiem citiem pakalpojumiem, ko var saņemt vajadzības gadījumā – silto pusdienu piegāde, drošības pogas piedāvājums, pavadoņa asistenta pakalpojums cilvēkiem, kuriem ir funkcionēšanas traucējumi.
Arī Sarkanajā krustā trūkst darbinieku
Arī Latvijas Sarkanajā krustā pieprasījums ir liels, un finansējums visu laiku mainās. Arī samaksa par darbu ir atšķirīga. To ietekmē klientu skaits – jo vairāk klientu, jo lielāks atalgojums. Tāpat summu ietekmē arī tas, vai darbs norit brīvdienās, vai notiek aizvietošana un tamlīdzīgi. Taujāts par to, par cik atalgojums aprūpētājam būtu jāpalielina, ģenerālsekretārs Uldis Līkops atbild izvairīgi.
"Labumam jau robežu nav, tā cena varētu celties vēl augstāka, ja mēs skatāmies kaut kādus vidējos Eiropas rādītājus, tad tai cenai vajadzētu celties pat par kādiem 40%–50%. Ja mēs skatāmies Latvijas situāciju, tad lauku teritorijās šo pašu pakalpojumu mēs sniedzam par dārgāku samaksu, nekā Rīgā tas notiek," stāsta Līkops.
Latvijas Sarkanā krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops norāda, ka arī Sarkanajā krustā trūkst darbinieku. Konkrētu skaitli gan Līkops nenosauc.
Rindā gaida 800 cilvēki; būvēs jaunus pansionātus
Katru gadu pieaug pacientu skaits ar demenci. No rindā esošajiem vairāk nekā 800 cilvēkiem aptuveni puse ir ar šo diagnozi. Kā pastāstīja Rīgas domes Labklājības departamentā, šī rinda ir veidota mākslīgi. Aptuveni 300 cilvēki no vairāk nekā 800 personām pansionātā neiestājas. Iespējams, sākotnējā brīdī šāda vajadzība ir bijusi, bet, kad pienāk kārta, tad cilvēks tomēr atsakās. Vai tiešām visiem šiem 800 cilvēkiem būtu vieta pansionātos?
"Principā vietas būtu. Taču pašlaik arī top ģimenes modeļa SAC būvniecības projekts. Mēs kā pašvaldība esam iesnieguši pieteikumu šim projektam. Un tuvākajā nākotnē plāno būvēt sešas ēkas," skaidro Labklājības departamenta pārstāve Velga Rudzīte.
Tuvākā nākotne gan neesot ne šis, ne nākamais gads. Zināms, ka jaunās ēkas atradīsies Mežezera ielā un Jūrmalas gatvē. Lai gan dome primāri cenšas nodrošināt aprūpi mājās, ņemot vērā sabiedrības novecošanu un arī smagās diagnozes, nepieciešams būvēt arī jaunas ēkas un uzturēt esošos pansionātus.
