Ar padomju un Krievijas imperiālisma laikiem saistītiem simboliem Rīgā nav vietas – ar šādu pamatojumu skatīšanai Rīgas domes pieminekļu padome iesniedza vairāku objektu sarakstu. To iniciēja Publiskās atmiņas centrs, Latvijas Politiski represēto apvienība, pievienojās arī Rīgas vicemērs, Nacionālās apvienības pārstāvis Edvards Ratnieks.
Padome šodien lēmusi vairs neturpināt apspriedes par Krievijas impērijas karavadoņa Barklaja de Tolli pieminekļa noņemšanu Esplanādē.
Padome diskusijā lēmusi balsot, vai šo jautājumu vispār vēlreiz izskatīt. Balsojumā noskaidrojās, – nē, tādējādi paliek spēkā iepriekš, 2023. gada 3. martā pieņemtais lēmums neatbalstīt demontāžu.
Barklaja de Tolli figūras uzlikšanu uz oriģinālā, 1913. gadā atklātā paaugstinājuma 2001. gadā finansēja uzņēmējs Jevgeņijs Gombergs, kurš pieminekļa figūras noņemšanu šīsdienas sēdē solīja apstrīdēt tiesā. Dāvinājuma līgums saista baletdejotāja Māra Liepas pieminekli pie Operas un baleta nama – to savulaik finansēja Borisa un Ināras Teterevu fonds. Šī pieminekļa jautājumu padome vēl varētu turpināt apspriest kādā no nākamajām sēdēm.
Pašlaik lēmums atlikts par dzejnieka Aleksandra Puškina piemiņas plāksnes noņemšanu Citadeles ielā – par to vēl būšot saziņa ar Puškina biedrību. Taču atbilstoši padomē lemtajam noņemamas piemiņas zīme Maskavas dārza, tagad jau pārdēvēta par Latgales parku, izveidei, kā arī piemiņas zīme Vesetas ielā krievu rakstniekam Valentīnam Pikulim, kurš pagājušajā gadsimtā lielu mūža daļu nodzīvoja Rīgā. Jau iepriekš lemts pārvietot Andreja Upīša pieminekli pie Kongresu nama, kā arī Ķeizara akmeņus Mangaļsalas jūras dambī.
Rīgas domes Pieminekļu padomes vadītājs Aigars Kušķis skaidroja balsojumu saglabāt de Tolli pieminekli: "Es pats arī uzskatīju, ka mūs saista dāvinājuma līgums un ka tam [nojaukšanai] var būt neparedzamas sekas. Līdz ar to bijām piesardzīgi. Postaments jebkurā gadījumā paliktu, jo tiek uzskatīts par kultūras pieminekļa sastāvdaļu. Bet kā tas izskatītos? Postaments ir saglabāts. Oriģinālā statuja Pirmā pasaules kara laikā tika evakuēta un kaut kur pazudusi. Tagadējā statuja uzlikta šī gadsimta sākumā un netiek uzskatīta par precīzu kopiju. Tāds atveidojums. Mēs arī konsultējāmies ar juristiem par dāvinājuma līguma pārtraukšanu, bet tā jebkurā gadījumā ir Rīgas domes kompetence."
Vienlaikus padomei vēl nāksies apspriest aicinājumus noņemt vai labot dažādas informatīvas plāksnes, tajā skaitā pie ēku fasādēm, kurās izmantota krievu valoda.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde galīgo vērtējumu vēl pieņemšot, taču kopējo pārvaldes viedokli sniedza arhitekts Jānis Asaris: "Mēs pēc būtības noteikti piekrītam un atbalstām tādu objektu demontāžu, kas atbalsta Krievijas impēriskās nostājas, tendences un propagandu, tajā pašā laikā katru objektu izvērtējot individuāli. Otra lieta – par valodas lietojumu. Tajos gadījumos, kad arī krievu valodā informāciju pasniedz par objektiem, kas ir nozīmīgi Latvijai un valstiskumam, jautājums, vai tas kaitē Latvijai vai varbūt tieši pretēji. Tāpēc par to nebūs tik viennozīmīgas nostādnes, ka visi šie paraksti krievu valodā būtu jāizdzēš."
Rīgas domes Pieminekļu padomes lēmumi ir konsultatīvi un par kādu pieminekļu vai plākšņu noņemšanu jābalso Rīgas domei. Pēc 2022. gada februāra Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dome balsoja par uzdevumu nojaukt tā saucamo Uzvaras pieminekli Pārdaugavā, tāpat Puškina pieminekļa noņemšanu Kronvalda parkā un citiem gadījumiem.
