ĪSUMĀ:
- Atpūtas kompleksam "Dridži" Lietuvas uzņēmums "Rangos projektai" palicis parādā 8000 eiro.
- Uzņēmumi "Statoforma" un "Brosta" 4 zvaigžņu viesnīcai "Silene Resort SPA" parādā palikuši 4000 eiro.
- Valsts darba inspekcijā arī vērsušies strādnieki, kas nav saņēmuši atalgojumu par ziemā būvēto žogu.
- Ap 52 kilometru būvniecībai žoga ģenerālbūvnieks noslēdza līgumu ar Lietuvas uzņēmumu "Brosta".
- "Citrus Solutions" par darbu norēķinās ar visiem; nav instrumentu, kā tālāk ietekmēt naudas plūsmu.
- Žoga izbūves pasūtītājs Valsts nekustamie īpašumi: Ja kādam nav samaksāts, tas nav pieņemami.
- Strādniekiem, kam lietuvieši palikuši parādā, iesaka vērsties Lietuvas Darba inspekcijā.
Gleznaino ainavu skautajā viesu mājā pie Drīdža ezera pagājušajā rudenī apmetās 20 viesstrādnieki. Viņi ne tikai nakšņoja, bet arī kurināja kamīnu, pirti, kubulu, svētdienā ar laivām vizinājās pa ezeru. Saimniece viņiem gatavoja pusdienas.
Atpūtas kompleksa "Drīdži" pārvaldniece Svetlana Grigorjeva stāstīja: "Nu, labi, cilvēki dzīvoja, viss kārtībā. Apmaksāja man avansu, bet vairāk nē. Teica, ka nav naudas."
Atpūtas kompleksam "Dridži" uzņēmums "Rangos projektai" palicis parādā 8000 eiro.
Citā Baltkrievijas pierobežas pusē četru zvaigžņu viesnīcai "Silene Resort SPA" žoga būvētāji palikuši parādā 4000 eiro. Tur nakšņojuši strādnieki no uzņēmumiem "Statoforma" un "Brosta".
"Silene Resort & SPA" vadītāja, SIA "Antaris" valdes locekle Evita Miglāne sacīja: "Ņemot vērā, ka nopietns projekts bija un nopietnas firmas iesaistītas valsts mērogā, negaidījām, ka šitāds uzmetiens būs. Tad, kad bija prasīts lietuviešu uzņēmumiem maksāt rēķinus, mūsu pusē pat tika izteikti draudi, lai mēs liekam viņus mierā."
Uzņēmums ar lūgumu pēc palīdzības vērsies pie žoga būvniecībā iesaistītajām valsts iestādēm un ministrijām. Vēl valsts iestādei – Darba inspekcijai – zvanījis Krāslavas novada iedzīvotājs Aleksejs Smironovs, kurš pagājušā gada ziemā būvēja žogu, bet solīto atalgojumu nesaņēma.
"Kamēr viņi tur bija, viss kārtībā, maksāja. Kā aizbrauca uz Lietuvu, atkal pazuda. Ne sazvanīt, neko. Kaut ko samaksāja, labi ja pusi, bet pārējo neko. Mēs tā ar viņiem 5-6 cilvēki strādājām, visiem tā," pastāstīja Smironovs.
Viens no diviem uzņēmumiem Smirnovam nemaz neiedeva darba līgumu. Viņš strādājis no decembra līdz februārim, dažviet stāvot ūdenī, kas sniedzās līdz padusēm.
"Viņi tur daudz ko sačakarēja. Kaut kur 500 metrus viņi sagrozīja otrādāk, to žogu nepareizi sastādīja un beigu beigās, pēc pāris mēnešiem pateica, ka netaisīs vairāk. Sataisīja bankrotu vai ko tur un aizbrauca projām," klāstīja Smirnovs.
Aptuveni 52 kilometru būvniecībai žoga ģenerālbūvnieks "Citrus Solutions" noslēdza līgumu ar Lietuvas uzņēmumu "Brosta".
SIA "Citrus Solutions" valdes priekšsēdētājs Kārlis Kostjukovs norādīja: "Tur, kur darbi ir padarīti un pieņemti, mēs ar visiem uzņēmumiem norēķināmies, bet mums nav nekādu instrumentu vai ietekmes, kā viņi norēķinās ar saviem apakšuzņēmējiem."
Latvijas Televīzija sazinājās ar Lietuvas uzņēmumu "Brosta" un citiem iepriekš minētajiem Lietuvas uzņēmumiem, bet neviens komentāram neatsaucās. Sazvanīts, uzņēmuma "Brosta" advokāts ne noraidīja, ne apstiprināja, ka uzņēmums apsver tiesāties ar "Citrus Solutions".
Žoga izbūves projekta pasūtītājs – Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ)– šovasar meklēja uzņēmumus Latvijā, kas iesaistītos būvniecībā.
VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs norādīja: "Ja kādam nav samaksāts, tas nav pieņemami. Mums ir informācija bijusi, ka ar dažiem no apakšuzņēmējiem nav bijusi laicīga norēķināšanās un mēs esam pieprasījuši, lai tas no "Citrus Solutions" puses tiktu izdarīts."
Savukārt Valsts darba inspekcijā skaidroja, ka Smirnova un citiem, kam Lietuvas uzņēmumi palikuši parādā, ar iesniegumu būtu jāgriežas Lietuvas Darba inspekcijā.
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa pauda: "Ja runājam tieši par darba līguma nenoslēgšanu, tas ir rupjš pārkāpums, kas varētu būt saistīts ar ēnu ekonomiku."
Par to gan administratīvo atbildību var piemērot Latvijā, bet vispirms jāveic pārbaude.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk pastiprināja 2022. gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Situāciju uz Latvijas austrumu robežas vēl vairāk saasināja notikumi pēc Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" sarīkotā militārā dumpja Krievijā. "Vagner" vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģēja, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
Ņemot vērā drošības riskus, paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 kilometru garumā. Žoga pirmā kārta 85,8 kilometru garumā bija plānots pabeigt līdz 2023. gada pavasarim, bet otro kārtu 63,9 kilometru garumā – līdz 2024. gada pavasarim.
Žoga izbūves projekta pasūtītājs – Valsts nekustamie īpašumi – sola, ka sauszemes posmos Latvijas–Baltkrievijas robežžogs būšot gatavs līdz gada beigām, bet infrastruktūra uz ūdeņiem taps nākamgad.