Liepājniekam Jurim Jaunzemam PSKUS Sirds ķirurģijas centrā veica sirds vārstuļa protezēšanas operāciju. Diennakts intensīvajā terapijā, tad – pārvešana uz nodaļu, kur sākās neciešamas sāpes. Katru vakaru cēlās temperatūra – 38–39 grādi. Ārsts, kurš operēja, bija atvaļinājumā. Jaunzems saziņas vietnē "WhatsApp" viņam sūtīja balss ziņas, ka nav labi.
"Sajūta tāda, ka kāds ar kāju ir uzkāpis virsū un žmiedz vienkārši. Es to teicu māsiņām, es spaidīju to pogu cik reizes. Ārstējošā ārsta nav," atcerējās Jaunzems.
Sāpes bijušas tik spēcīgas, ka kādu nakti Jaunzems zvanījis savai māsai Elīnai Aleksejevai, kas ir Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, pulmonoloģe. Jaunzema māsa stāstīja: "Es nakts vidū cēlos. Māsiņas nevarēja sazvanīt dežūrārstu. Un viņas ieteikums bija – brauciet, palīdziet. Tad es atbraucu nakts vidū, mani sagaidīja civilā apģērbā dežūrārsts, teica, ka raidīs mani prom."
Jaunzema brūce pēc operācijas "suloja". 1. septembrī ārsts, kurš pēc operācijas rētu pat nebija apskatījis, nolēma Jaunzemu izrakstīt. Pacients nevarēja parunāt, viņa brūces pārsējs bija asinīs, iekaisuma rādītāji, kas pieļaujami robežās no 15 līdz 30, bija 160, bet viņu izraksta no slimnīcas.
Jaunzema māsa sacīja: "Es pazīstu savu brāli un redzu, ka ir švakāks – ratiņkrēslā. Ar asinīm uz grīdas, jau bija mainīti pārsēji, jau sulojas viss. Un redzot izrakstu, šos iekaisuma rādītājus, kas pārsniedz visas normas, devos pie māsiņām un pieprasīju ārstu nekavējoši."
Jaunzems turpināja: "Tā bija piektdiena. Zāles izrakstītas nebija. Kur es tās antibiotikas dabūšu? Totāla vienaldzība, cietsirdība. Cinisms. Būtu dēls atbraucis pakaļ, jebkurš cits, mēs te nestāvētu."
Virsārsts anulēja izrakstu un uzsāka antibakteriālu terapiju. Pēc šķidruma atsūkšanas Jaunzems varēja sākt runāt. Beidzot bija atrasts sāpju iemesls.
"Skaidrs, ka tā bija gan brūču infekcija, gan šķidrums pleiras telpā – kāpēc bija drudzis, kāpēc bija aizdusa, kāpēc nevarēja paelpot," pauda Jaunzema māsa.
Sirds ķirurģijas centrs ir vienīgā vieta Latvijā, kur veic arī sirds transplantācijas un citas ļoti sarežģītas operācijas. Centra vadītājs Pēteris Stradiņš notikušo nekomentēja. Stradiņš vēlas, lai tiktu pabeigta iekšējā izmeklēšana. Pēcoperāciju posmā sastrutojumi iespējami 5% gadījumu, un šis tāds bijis.
PSKUS Komunikācijas daļas vadītāja Janita Veinberga norādīja: "No plākstera pil asinis. Temperatūra. Ir vadlīnijas, ir procedūra, pie kādiem rādītājiem to nevar [pieļaut]. Šis gadījums tiks analizēts. Skatīsimies, kas ir noticis, kā noticis. Iesniegums ir saņemts, viņš ir vērtēšanā, un šādos gadījumos to vērtē virkne struktūrvienību – valde, galvenā ārsta birojs, kvalitātes vadības daļa. Mēs sekosim līdzi pacienta teiktajam."
Jaunzema māsa Aleksejeva uzskata, ka te nav stāsts par naudas vai personāla trūkumu, bet par attieksmi.
"Piederīgā lomā un esot vienlaikus ārstam nav viegli. Zinot abas puses, šis pieredzētais ir tik sāpīgi, ka negribas to novēlēt nevienam. Nevienam piederīgajam. Šeit nav runa ne par finansējumu, ne personāla trūkumu. Šeit ir runa par attieksmi. Cilvēcīgu attieksmi – iejūtību, empātiju, kvalitāti, aprūpi. Te ir daudz aspektu. Tā kā es esmu zinoša šajā jautājumā, te ir daudz darba dažādos posmos – ārstniecība, pacientu drošība, pieredze. Ja šis gadījums tiks paslaucīts zem tepiķīša, tad attīstība nenotiks."
Par notikušo Jaunzems vērsies gan slimnīcā, gan Veselības inspekcijā.
"Ārstēšana sākās tad, kad es uzrakstīju vēstuli prokuratūrai, Veselības inspekcijai un citiem dienestiem. Tas, ka riska fonds man kaut ko apmaksās? No nodokļu naudas? No manas naudas? Es samaksāšu sev par tā bara nolaidību?" sašutumu pauda Jaunzems.
Jaunzems ir pārliecināts, ka viņu izglāba tuvākais cilvēks – māsa. Viņš uzskata, ka bez māsas zināšanām un uzstājības tas varēja beigties ļoti slikti. Taču jaunajā slimnīcas izrakstā minēts, ka pacients un viņa tuvinieks ir rupji pārkāpuši slimnīcas iekšējās kārtības noteikumus un traucējuši ārstu darbu.
