Latvijā sācies skolēnu rudens brīvlaiks, un mācību iestāžu gaiteņos ir kluss un tukšs. Diemžēl ļoti daudziem skolēniem brīvlaiks nozīmē ne vien atpūtu no mācībām, bet arī atelpu no saviem vienaudžiem un aizskaršanas. Arvien biežāk bērnu vecāki par vardarbību skolās runā publiski.
"Viennozīmīgi tā ir problēma. Mēs redzam to visur sabiedrībā, un skola nav izņēmums. Skolā tas ienāk iekšā, šī problemātika," sacīja Ulbrokas vidusskolas direktors Normunds Balabka.
Turklāt īpaši tas novērots pēc tam, kad skolēni atgriezās no attālinātajām mācībām kovida laikā. Ulbrokas vidusskola ir starp tām 60 skolām, kas šogad ieviesušas starptautisku programmu "KiVa" vardarbības samazināšanai, taču nelolo lielas cerības, ka rezultāti būs ātri.
"Līdzīgi, kā tas bija pirms kovida. Piemēra pēc: bērni brauca uz dažādiem pasākumiem, un mēs 100% saņēmām tādas uzslavas, ka bērni māk uzvesties, ka bērni ir ļoti labi audzināti un tamlīdzīgi. Pietika ar kovida gadiem, un mēs saskaramies ar diezgan būtiskām problēmām. Tas nozīmē, ka atkal ir jāiegulda darbs, kas pēc noteikta laika nesīs augļus," norādīja direktors.
"KiVa" skolu trenere Lāsma Pīlāga rāda metodiskos un mācību materiālus pedagogiem, kas tulkoti latviešu valodā un ko var pielietot mācību stundās un audzināšanas darbā. Īpaša programma ar nosaukumu "KiVa" izstrādāta Somijā, un pašlaik tā pakāpeniski tiek ieviesta Latvijā. Galvenā ideja – mazināt ņirgāšanos un vardarbību var, strādājot ne vien ar cietušajiem skolēniem un varmākām, bet arī ar visiem tiem, kas to noskatās.
"Tur ir nodarbības, ir klāt arī "KiVa" spēles, jo bērni tad arī spēlē spēles, kas bērniem patīk. Tad ir dažādas aktivitātes, diskusijas, ir kaut kādi mājasdarbi. Tas viss iet iekšā pie šīm preventīvajām metodēm," pastāstīja Pīlāga.
Prevencija jeb priekšlaicīga novēršana veido "KiVa" mugurkaulu. Vēl programmā doti tādi instrumenti kā materiāli konkrētu konfliktu atrisināšanai.
Trešais lielais instruments – situācijas uzraudzība. To plānots īstenot, veicot atkārtotu anketēšanu katra mācību gada beigās.
"Ir anketa, kas ir reizi gadā jāpilda, lai mēs salīdzinātu rezultātus. Vai ir kaut kas uzlabojies? Vai nav uzlabojies?
Būtiski, ka pēc pirmā gada var parādīties bulinga rādītāji augstāki nekā iepriekš. Tieši tāpēc, ka ir aktualizējies tas, ka bērni vispār par to sāk runāt, domāt vairāk,"
norādīja "KiVa" skolu trenere, piebilstot – pēc tam gan jāseko kritumam, turklāt pamatīgam.
Tikmēr pašlaik starptautiski nemaz neizskatāmies labi. Bez visa iepriekš minētā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētījumā "Par pāridarījumu izplatību skolēnu vidū" pētnieki no skolēnu atbildēm secinājuši, ka 15% skolēnu nepatīk tas, kā viņi jūtas savā skolā, tāpat 15% sniedza atbildi, ka viņi nav priecīgi būt savā klasē.
"Tas, ko rāda arī pētījuma dati, ka šāda nelabvēlīga pieredze, kas tiek gūta, bērnam augot, diemžēl tāda pieredze var atstāt negatīvas sekas uz veselību. Un ne tikai īstermiņā, bet arī ilgākā laika periodā. Tāpēc mums kā sabiedrībai ir jābūt interesei šīs lietas risināt," norādīja RSU Sabiedrības veselības institūta pētniece, pētījuma veicēja Lauma Spriņģe.
Kā negatīvās sekas uz veselību var minēt palielinātus depresijas un trauksmes, kā arī pašnāvības riskus pieaugušā vecumā.
Šogad programmu "KiVa" izmēģina 60 skolas, kas tika izvēlētas pēc nejaušības principa un atrodas gan lielajās pilsētās, gan mazākās pašvaldībās. Valsts kanceleja saņēmusi interesi no vairākām skolām, kas šogad "KiVa" vēl neievieš. Paredzēts, ka nākamgad skolas drīkstēs pieteikties šai programmai, tāpat tās mērogus plānots paplašināt, pēc nejaušības principa atlasot arvien jaunas skolas.
