Rīgas Stradiņa universitātei (RSU) apkopojot datus no 127 skolām Latvijā, secināts, ka 40,2% skolēnu vismaz vienu reizi pāris mēnešu laikā ir saskārušies ar bulingu. Turklāt nepatīkamas piezīmes vai apsaukāšanos ķermeņa vai seksualitātes dēļ piedzīvojuši 36,4% skolēnu. Tāpat 34% respondentu atzinuši, ka pēdējo mēnešu laikā viņi paši vismaz vienreiz ir darījuši pāri citiem bērniem.
Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē – kiberbulings. Pētījumā atklāts, ka 21,8% skolēnu ir kļuvuši par kiberbulinga upuriem. Par kiberbulinga upuriem biežāk kļūst bērni, kuri skolā jau piedzīvo tradicionālā bulinga izpausmes.
Bulinga izplatības rādītāji mainās atkarībā no bērna vecuma, un lielāks pāridarītāju īpatsvars ir tieši zēnu un jaunāko klašu skolēnu vidū. Visaugstākie bulinga gadījumu rādītāji – gan cietušo, gan kā pāridarītāju grupā – ir novērojami 2. klašu skolēnu vidū, kur no bulinga cietuši gandrīz trešdaļa skolēnu, savukārt bulingu pret citiem vērsuši aptuveni piektā daļa otrklasnieku. Viszemākie bulinga izplatības rādītāji ir novēroti 9. klašu skolēnu vidū.
"KiVa" bulinga novēršanas programma, kura savu darbu ir uzsākusi nedaudz vairāk nekā 60 Latvijas skolās šogad līdz ar jauno mācību gadu, ir solis uz priekšu, lai veiksmīgi mazinātu bulinga gadījumus un veicinātu drošas, cieņpilnas un atbalstošas skolas vides veidošanos, norādīja Valsts kancelejā. Programmas metodika paredz strādāt ar skolēniem no 1. līdz 9. klasei, taču īpaša uzmanība tiek pievērsta izpratnes par bulingu veidošanai 1., 4. un 7. klasē, kur ar grupu diskusiju, video, vizualizācijas vingrinājumu un mācību uzdevumu palīdzību tiek skaidrota cieņpilnu savstarpējo attiecību nozīme.
"Bulings ir aktuāla sabiedrības veselības problēma gan Latvijā, gan pasaulē, un veiksmīgai tā risināšanai ir nepieciešama ne tikai skolotāju, bet visas sabiedrības iesaiste," atzīmēja Valsts kancelejā.
Bulinga un citu vardarbības veidu izplatība lielā mērā ir saistīta ar sabiedrības vispārējo attieksmi pret vardarbību, norādīja Valsts kancelejā. Aptaujas rezultāti rāda, ka ne visi skolēni uzskata, ka viņu vecākiem un skolas personālam ir pietiekami noraidoša attieksme pret bulingu. Tikai puse skolēnu ir norādījuši, ka viņu skolotājiem bulings ir nepieņemams, bet aptuveni 68% uzsvēruši vecāku noraidošo attieksmi pret šo parādību. Valsts kancelejā norādīja, ka šie rezultāti liecina par relatīvi augstu toleranci pret vardarbību mūsu sabiedrībā, ne tikai skolu vidē. Tāpēc pieaugušo loma un vecāku atbalsts esot būtisks faktors šādas parādības mazināšanā.
Lielākoties skolēni tomēr izvēlas kādam pastāstīt par piedzīvoto vardarbību. Pētījumā novērots, ka 56,8% skolēnu ir kādam pastāstījuši par piedzīvoto, no tiem 58,7% runājuši ar vecākiem, 46,4% ar draugiem un tikai 28% skolēnu vērsušies pie skolotājiem pēc palīdzības vai padoma. Pētījuma dati atklāj arī to, ka, skolēniem kļūstot vecākiem, pieaug to skolēnu īpatsvars, kuri uzskata, ka viņu skolotājiem ne pārāk interesē tas, vai bērni cieš no bulinga vai arī ir pilnīgi vienaldzīgi pret to.
Skola ir vieta, kur bērns pavada lielu daļu no sava laika, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai audzēknis justos labi un droši tajā, uzskata Valsts kancelejā. Būtiski, lai skolēns uzticētos skolotājiem, administrācijai un citiem darbiniekiem, ka tie var palīdzēt aizsargāt viņu no nepatīkamām situācijām, atzīmēja Valsts kancelejā. Tomēr ne visur tāda pārliecība pastāvot. Piemēram, 17,4% skolēnu uzskata, ka skolotāji spēj minimāli vai nespēj nemaz ietekmēt bulinga mazināšanu.
Lai radītu drošu vidi un pārliecību, ka skolas personāls spēs palīdzēt bulinga situācijās, ir nepieciešama sistemātiska pieeja bulinga gadījumu risināšanai, norādīja Valsts kancelejā.
Tāpēc šobrīd visās "KiVa" skolās darbojas arī "KiVa" komandas trīs profesionāļu sastāvā, kuras licencētu speciālistu jeb "KiVa" treneru vadībā ir šogad apguvušas speciāli izstrādātu metodiku veiksmīgai bulinga gadījumu risināšanai.
Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departaments sadarbībā ar Bērnu un pusaudžu resursu centru, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti (RSU) 2023. gada 10. martā atklāja starptautiskas profilakses programmas "KiVa" ieviešanas projektu Latvijas skolās. Šī paša gada pavasarī RSU pēc Valsts kancelejas pasūtījuma veica plašu pētījumu, lai izprastu bulinga izplatību Latvijas skolās, īpaši izceļot šo jautājumu aktualitāti skolēnu veselības kontekstā.
Veiktais pētījums liecina, ka bulings Latvijas skolās joprojām ir aktuāla problēma un tā risināšanai ir nepieciešama sistēmiska un ilgtspējīga pieeja. Lai sekmīgi mazinātu bulinga gadījumus, ir nepieciešams strādāt gan ar cietušajiem, gan pāridarītājiem, gan novērotājiem jeb bulinga lieciniekiem, norādīja Valsts kancelejā.
Šāds pētījums Latvijā veikts pirmo reizi. Pētījumā izmantotā speciāli izstrādātā Turku Universitātes Somijā profilakses un agrīnās intervences programmas "KiVa" 1.–9. klases metodika, aptverot kopā 127 Latvijas vispārizglītojošās skolas, kas tika izvēlētas pēc nejaušības principa visā Latvijas teritorijā.
