No narkotikām atkarīgo bērnu īsais ceļš līdz prostitūcijai

ĪSUMĀ:

• No narkotikām atkarīgie nepilngadīgie naudu devai nereti cenšas iegūt, piedāvājot seksa pakalpojumus.
• Lai gan prostitūcija Latvijā nav aizliegta, tai ir vairāki noteikumi, tostarp nepilngadīgo izmantošana ir krimināli sodāma.
• Pakalpojumus nepilngadīgie piedāvā tīmeklī.
• Bērni ar prostitūciju mēdz nodarboties pat 12 gadu vecumā.
• Policija: Prostitūcija šobrīd iet pašplūsmā, to neviens nekontrolē.
• Prokurors: Prostitūcijas lietas ir grūti aizvirzīt līdz tiesai.
• Politiķi nespēj vienoties, vai par likuma neievērošanu jāsoda prostitūtas vai šo pakalpojumu pircēji.

Prostitūcijai pievēršas depresijas ietekmē

Vasarā pēc Rīgas praida gājiena Latvijas Radio satikās ar 20 gadus vecu jaunieti, kurš piekrita pastāstīt par piedzīvoto vardarbību.

Aleksandrs (vārds mainīts) ir gejs. 15 gadu vecumā viņam sākusies hroniska depresija, kuru viņš pats sācis ārstēt ar nelegāliem medikamentiem. Viņš pieņem, ka depresijas cēlonis bija saistīts ar pazemojumiem un vardarbību viņa seksuālās orientācijas dēļ. Medikamentus viņš nomainīja pret narkotikām.

Lai dabūtu naudu narkotikām, Aleksandrs sāka nodarboties ar homoseksuālu prostitūciju. Tobrīd viņam bija 15 gadu.

Aleksandrs pastāstīja, ka par prostitūciju sāka domāt pēc tam, kad satika 12 gadus vecāku vīrieti. Viņi sarakstījās iepazīšanās vietnē.

"Man bija tāda ļoti naiva, naiva doma – o, es atradu sev puisi. Es zinu, ka tas stulbi skan, bet 15 gados, jā, man bija tādas domas. Un es sāku tā kā pie viņa staigāt. Mums tā kā bija intīmais kontakts, jo pēc būtības es savu nevainību arī esmu zaudējis ar viņu par naudu, teiksim tā. Viņš man iedeva 10 eiro. Es nesapratu, kādēļ. Viņš man pateica – nu, tāpat, vienkārši. Tā kā mēs izdarījām šo darbu, lietu, lūdzu, tev desmitnieks. Man bija tā kā galvā tāda domā, ā ķipa, tad sanāk, ka tā varētu pelnīt naudu."

Pēc neilga laika tajā pašā iepazīšanās vietnē Aleksandrs sāka uzrunāt, kā viņš saka, savus klientus. No sākuma viss bijis "normāli", bet bijuši arī gadījumi, kad viņu izvaroja. Tādi kopumā bijuši trīs.

Ar klientiem puisis visbiežāk brauca uz mežu, kur pakalpojumu sniedza mašīnā.

Jo vecāks bija vīrietis, jo lielāka iespēja, ka viņš ir vērsts uz nenormālām perversībām, sacīja Aleksandrs. Un daļa no viņiem vainas sajūtas dēļ bija gatavi maksāt vairāk.

"Bija daļa vīriešu – 30+ gadi, 35+ gadi, kuriem jau arī bija bērni, ģimenes, bet viņi sevi nepieņēma. Viņi tā kā man burtiski arī teica – paklau, es tā kā ar tevi tagad pārgulēšu, ja, bet kopumā man puiši nepatīk, es neesmu gejs, bet es ar tevi pārgulēšu, jo es tā gribu."

Savukārt viņa vecuma puiši bija agresīvi, vēlējās "ātri nolaist tvaiku". Pēc tam prasīja, lai nevienam par to nestāsta, jo rajonā par to viņu sitīs. Un maksāja vismazāk.

"Pats mazākais bija, kad man nebija samaksājuši neko. Biežāk tas bija, kad cilvēki bija agresīvi vai kad tie bija izvarošanas gadījumi. Visvairāk man bija samaksājuši 500 eiro uzreiz. Tas bija ļoti rets gadījums. Tur bija kāda vīriešu grupa. Bija viens vīrietis. Pie viņa no ārzemēm, cik es saprotu, bija atbraukuši kaut kādi draugi, vīriešiem visiem 40+ gadi 50+. Un tas bija tas gadījums, kad viņi man samaksāja 500 eiro. Tā kā man tas bija neliels šoks, tāpēc, ka man parasti varēja būt desmit, man varēja būt divdesmit, man varēja būt piecdesmit. Ļoti, ļoti reti tie varēja būt simts eiro."

Samaksa bija atkarīga no tā, cik ilgi, ko, kur, kādā veidā un cik tālu no Aleksandra dzīvesvietas to darīja.

Kopumā divu gadu laikā seksuālus pakalpojumus viņš sniedzis aptuveni 150 vīriešiem. Ņemot vērā, ka Aleksandrs bijis seksuālās attiecībās ar daudziem un dažādiem vīriešiem, tas esot brīnums, ka viņš neiedzīvojās slimībās.

Ar prostitūciju viņš nodarbojās pēc paša iniciatīvas, un tuvinieki, draugi par to neesot zinājuši. Prostitūcijai jaunais vīrietis punktu pielika, kad viņam bija 17 gadu.

"Tad man sākās plus mīnus normālas, kā man toreiz likās, attiecības. Es sapratu, ka, ja es, piemēram, gribu satikties ar cilvēku, es nevaru, piemēram, vienlaicīgi nodarboties ar prostitūciju. Tas būtu stulbi."

Vai vīrieši zināja, ka Aleksandrs nav pilngadīgs?

Jaunietis atbild – parasti, ja tev ir 15 vai 16 gadu, uz vecumu jau neskatās. Bet bija aptuveni trešdaļa vīriešu, kuri, uzzinot puiša vecumu, turpmākās sarunās neielaidās.

Nepilngadīgas personas prostitūcijas izmantošana ir krimināli sodāma. Aleksandrs par notikušo nav ziņojis, jo viņam bija bail. Tādā gadījumā būtu jāatklāj, ka viņš ir gejs, bet ģimene to nesaprastu.

"Es saprotu, ka es nevarēšu tagad iesūdzēt visus, visus cilvēkus, kuri mēģināja mani izvarot vai reāli mani izvaroja, jo es vienkārši neatceros, kā viņus sauc. Es neatceros, cik viņiem ir gadu, un es neatceros, kā viņi izskatās, jo visas tās lietotnes, kuras man bija, viņas ir dzēstas."

Aleksandrs pauda – ja arī viņam būtu informācija par šiem vīriešiem, viņš nevēlas vēlreiz atminēties notikušo.

Eksperiments iepazīšanās vietnē

Latvijas Radio nolēma izveidot viltus profilu tajā pašā iepazīšanās vietnē, kurā Aleksandrs meklēja klientus. Profilā nenorādot ne puiša vārdu, ne vecumu, pat neievietojot bildi, jau pienāca pirmās ziņas. Rakstīja vairāki vīrieši – gan latviski, gan angliski.

Viņu profila bildēs redzamas vien kājas vai kādas citas ķermeņa daļas. Ir fotogrāfijas apakšveļā. Daudziem bilžu nemaz nav, vien retais profila attēlā atklāja savu seju. Taču bija plaša informācija par iecienītākajām seksa pozām, kā arī, kad pēdējo reizi veikts HIV tests.

Arī saņemtās ziņas lielākoties uzreiz bija par seksu, tostarp kailfoto ar lūgumu to pašu atsūtīt pretī.

Latvijas Radio (LR, uzdodoties par nepilngadīgu puisi): "Cik tev gadu?"
Anonīms vīrietis: "33, un Tev?"
LR: "Daudz mazāk. Vai tas ir ok?"
Anonīms vīrietis: "Jā. Cik ir?"
LR: "Nav vēl 18."
Anonīms vīrietis: "Bet [esi] ar pieredzi ar džekiem?"
LR: "Jā."
Anonīms vīrietis: "Varam kaut ko sadomāt. Varbūt ir kāda bilde?"

Kad bildes netiek nosūtītas, sarakstīšanās beidzas. Un tā ir ar vairākiem vīriešiem.

Aleksandrs norādīja, ka šajā aplikācijā pārsvarā cilvēki meklē, viņa vārdiem, "netīru seksu" vai kādu romānu.

Kad kādam 35 gadus vecam vīrietim Latvijas Radio pajautāja, cik naudas viņš gatavs maksāt par seksu, sarakste beidzās. Tikmēr kāds cits vīrietis, kurš profilā sevi dēvē par "Sex" un saka, ka ir 44 gadus vecs,

piekrita maksāt par seksu 20 eiro. Cenu viņš nosauca pēc tam, kad uzzināja, ka puisim nav 18 gadu.

Ar šiem vīriešiem Latvijas Radio sarakstījās pāris dienas vasaras sākumā. Pēc mēneša ziņas tik daudz vairs nepienāca. Vīrieši, uzzinot, ka Latvijas Radio izdomātajam puisim nav 18 gadu, sarunās neielaidās.

Savukārt vasaras beigās profils vietnē tika bloķēts, jo pārkāpti lietošanas noteikumi. Iespējams, kāds ziņojis, ka lietotājam nav 18 gadu.

Pirmā reize par simts eiro un kokaīnu

Latvijas Radio uzklausīja arī kādu 15 gadus vecu skolnieci. Spilgtās kosmētikas un izturēšanās dēļ viņa izskatās krietni vecāka.

Kamēr gaidījām liftu, Anna (vārds mainīts) pastāstīja, ka šovakar ģimenei plānotas svētku vakariņas. Viņa uz tām negribēja iet, jo meitenei ir sliktas attiecības ar radiniekiem. Iespējams, tāpēc ka Anna nebija rātns bērns.

"Skolā es biju ļoti, ļoti hiperaktīva. Es biju tas viens bērns, kuru vienkārši ik pa laikam kaut kas apbižoja. Es kāvos ar puikām, jo es vienmēr gribēju būt uzmanības centrā. Vēl joprojām man vajag būt uzmanības centrā."

Annai bija grūti iejusties skolā un ar kādu sākt draudzēties. Tāpēc viņa attapās kopā ar jauniešiem, kuri lietoja narkotikas. Viena reize pārvērtusies par divus gadus ilgu atkarību. Viņai tobrīd bija 11 gadu, bet draugi bija vecāki. Lai iegūtu narkotikas, Anna pārdevās.

"Es nodarbojos ar seksu par naudu. Pirmā reize, man šķiet, bija 12 gadi. Es tos pašus vīriešus arī "Telegramā" atradu. Viņi visi bija pilngadīgi. Pati pirmā reize bija par 100 eiro un kādu 0,2 kokaīnu, man šķiet."

Vīrieši, pie kuriem viņa brauca, visbiežāk paši lietoja narkotikas vai tās pārdeva.

Meitene viņus uzmeklējusi tajās pašās grupās, kurās tiek pārdotas narkotikas. Meitene bēgusi no mājām un seksuālus pakalpojumus piedāvājusi apmaiņā pret naktsmājām, naudu vai narkotikām.

Tie bija dažādi vīrieši, pārsvarā vietējie. Visi par Annu bija vecāki vismaz desmit gadus.

"Vecākais, man šķiet, bija 33. Man par vecumu neko neprasīja. Es pateicu 16 un vairāk jautājumu nebija. Man pilnīgi nebija nekāda pašvērtējuma. Man pilnībā nebija nekādu robežu. Man galvenais bija nauda."

Tobrīd par to zināja viņas tuva draudzene, kas Annu saprata, jo pati esot rīkojusies līdzīgi.

Meitene stāstīja, ka par naudu pārgulēja ar apmēram trīsdesmit dažādiem vīriešiem. Viņai nerūpēja, vai vīrieši izmanto prezervatīvu, kura reizēm nemaz nebija. Viņai viss bija vienalga. Atskatoties viņa priecājas, ka vispār palika dzīva.

Anna narkotiku ietekmes dēļ notikušo atceras slikti.

No bedres izrāpties palīdz mamma

Kad māte Annas mantās atrada tablešu pulveri, viņa izsauca policiju. Tad arī sākusies atkarību ārstēšana. Mātes atbalsts palīdzēja Annai izkāpt no bedres, kurā bija iekritusi. Rehabilitācija bija ilga, jo no atkarības pilnībā viņa atbrīvojās vien šī gada pavasarī.

Kad narkotikas vairs nevajadzēja, Anna pārstāja nodarboties ar prostitūciju.

"Man tika piesaistīta policija par vairākiem vīriešiem, jo mamma mani pieķēra 13 gados. Viņa uzzināja, ka es ar to nodarbojos. Nu, viņa izsauca policiju, un viņi iesāka krimināllietu. Es krimināllietās esmu cietusī."

Bet tobrīd Anna uzreiz nepārtrauca ar to nodarboties.

Viņa nodomāja, ka kompensācijās kā cietusī var "nopelnīt" vairāk. Anna pastāstīja, ka pietika policijai nosaukt aptuvenu adresi un cilvēka aprakstu, lai likumsargiem izdotos viņu atrast.

"Tajā nozarē viņi [policija] strādā ļoti ātri. Burtiski nedēļas laikā jau atrada to dzīvokli un man bija jāatpazīst [tas vīrietis]."

Latvijas Radio neoficiāli zināms, ka divas krimināllietas nodotas prokuratūrai, bet vienu vēl izmeklē. Taču lietas esot saistītas ar pornogrāfiska satura apriti, ne ar nepilngadīgās prostitūtas pakalpojumu pirkšanu.

Prostitūcija šobrīd iet pašplūsmā 

Latvijas Drošāka interneta centra vadītāja Maija Katkovska Latvijas Radio skaidroja, ka pēdējo piecu gadu laikā nepilngadīgo piedāvājumu skaits interneta vidē palielinās: "Ir kaut kādi konkrēti noteikumi iepazīšanās vietnēm, kas pasaka, ka tev ir jābūt 18 gadus vecam. Bet tajā pašā laikā viņiem īsti nav tādu mehānismu, kā izkontrolēt to, lai pārliecinātos, ka tiešām ir vai nav 18."

Tas tāpēc, ka vietnes neprasa personu apliecinošus dokumentus. To nedara, jo, ja informācija noplūstu, par to draudētu bargs sods. Tādēļ platformas aicina lietotājus ziņot par aizdomīgiem profiliem, ar dažādu programmu palīdzību pēc atslēgvārdiem cenšas izķert nepilngadīgos.

Notiekošajam sociālajos tīklos seko līdzi arī Valsts policija (VP), apstiprināja VP Cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanas nodaļas priekšnieks Armands Lubarts: "Šīs platformas ir zināmas ne tikai sabiedrībai, bet arī policijai. Protams, ka mēs tās arī monitorējam.

Internetā persona domā, ka viņa ir inkognito, bet ar dažādām izmeklēšanas metodēm mēs noskaidrojam gan personību, gan personas vecumu un visu pārējo."

Viņa vadītā nodaļa strādā ar cilvēku tirdzniecības un sutenerisma apkarošanu valstī. Nepilngadīgos, kas nodarbojas ar prostitūciju, policija vienmēr uztver par cietušajiem, arī tad, ja neviens apzināti viņus neievelk šajā rūpalā, jo, neskatoties uz to, apakšā tam noteikti ir kāds pārdzīvojums – vardarbība vai vecāku nolaidība.

Kaut arī šie noziegumi ir latenti, Lubarts pauda pārliecību, ka nepilngadīgo prostitūcija valstī nav izplatīta: "Šī brīža statistika liecina, ka varbūt reizi divos, reizi trijos gados mēs sastopamies ar gadījumiem, kad nepilngadīgie vai nu paši uz savu galvu nodarbojas ar prostitūciju, vai arī viņus ir iesaistījušas kādas trešās personas."

Par šiem gadījumiem policija visbiežāk uzzina īpašos reidos, pārbaudot aizdomīgas vietas, tomēr šādus reidus VP kopš 2020. gada vairs praktiski neveic.

Lubarts pieminēja izmaiņas likumā, kad 2020. gada vidū spēku zaudēja Administratīvo pārkāpumu kodekss. Kopā ar to pazuda administratīvie sodi, kurus varēja piemērot prostitūtām par prostitūcijas noteikumu pārkāpšanu. Lubarta ieskatā policija nevar veikt kontrolpirkumus, jo sodus par pārkāpumiem nepiemēro: 

"Īstenībā prostitūcija šobrīd iet nedaudz arī pašplūsmā. Šobrīd šo jomu īsti neviens nekontrolē un arī suteneram mums ir sarežģītāk tikt klāt, ja mēs nepierādām pašu prostitūciju."

Kopš 2020. gada konstatēts viens nepilngadīgo prostitūcijas gadījums, kad bērns nelabvēlīgā ģimenē tika pārdots paziņām seksuālai izmantošanai.

Par šo gadījumu policija uzzināja no sociālā dienesta.

Prokurors: nav pamata runāt par masveida nepilngadīgo prostitūciju

Prostitūcija ir viena no cilvēktirdzniecības formām, un vairāk nekā 20 gadu pieredze, uzturot valsts apsūdzību šādās lietās tiesā, ir prokuroram Aivaram Bergmanim.

Pirms 25 gadiem bija skaļa pedofilijas lieta, kur modeļu aģentūra nepilngadīgos iesaistīja pornogrāfijā. Bergmanis skaidroja, ka organizētās noziedzības grupējums mēģināja pārdot nepilngadīgas meitenes Vācijas bordeļiem.

Šis gadījums atklāts 2000. gadu sākumā. Abās lietās noziedzīgos grupējumus bargi sodīja. Prokurors Bergmanis uzskata, ka tāpēc grupējumi neriskē: "Runāt par tādu masveida nepilngadīgo prostitūciju, manuprāt, nav pamata, jo organizētā noziedzība baidās aiztikt mazgadīgos un nepilngadīgos, jo zina, ka būs bargi sodi. Un tā peļņa, ko no tā var gūt, nav samērojama ar sodu. Protams, ir atsevišķi pedofilijas gadījumi, kad kaut kādi īpatņi ar kaut kādām, manuprāt, psihiskām novirzēm mēģina iesaistīt prostitūcijā nepilngadīgās."

Savukārt gadījumi, kad noziegumā neiesaistās suteneri, praktiski neesot atklājami, norādīja Bergmanis, jo, ja abas puses ir apmierinātas, tad neviena no tām nav ieinteresēta noziegumu atklāt.

Prokurors Bergmanis norādīja, ka prostitūcijas lietas ir grūti aizvirzīt līdz tiesai: "Kurš grib pateikt – es esmu prostitūta? Neviens par to negrib runāt. Un upurim ir tāda īpašība, ka viņš grib aizmirst. Viņš arī neatceras."

Paiet laiks, kamēr amatpersonas iegūst cietušo uzticību. Bergmanis saka, ka ir izveidojusies laba sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām, kas spēj palīdzēt upuriem, tādējādi arī iegūt informāciju, kas noder krimināllietā.

Sabiedrībā trūkst izpratnes

Biedrības "Centrs Marta" vadītāja Iluta Lāce Latvijas Radio norādīja, ka centrā atbalstu saņem arī prostitūcijas upuri, un organizācija ar šo problemātiku saskaras jau 20 gadus. Lāce pauda, ka nepilngadīgo prostitūcija joprojām ir aktuāla.

Centra redzeslokā pēdējo piecu gadu laikā bijušas sešas nepilngadīgas meitenes, kuras izmantotas prostitūcijā un pornogrāfisku materiālu izstrādē tālāk pārdošanai.

Savukārt daļa pilngadīgu sieviešu, kurām šeit nodrošina rehabilitāciju, atklāj, ka ar prostitūciju nodarbojušās jau pusaudžu vecumā, norādīja Lāce: "Mūsu redzeslokā ir bijušas meitenes, kas no 12 gadiem bijušas iesaistītas prostitūcijā.

Vidēji Eiropā tiek runāts, ka tie ir 14 gadi. Taču "Martas centra" un personīgi arī manā redzeslokā bija jauna sieviete, kas bija iesaistīta jau no 9 gadu vecuma.

To bija izdarījuši viņas audžuvecāki un pārdevuši viņu ārvalstu vīriešiem, kas brauca šeit uz Latviju. Tā teikt, iznomājuši šo meiteni."

Viņa norādīja, ka sabiedrībai trūkst izpratnes par to, ka prostitūcija ir vardarbības forma. Tā nav nodarbe, ko izvēlas labprātīgi. Lāce to īpaši uzsvēra, runājot par sieviešu sodīšanu, kuras pārkāpa prostitūcijas noteikumus:

"Ar 2020. gadu mums kopā ar lēmumu pieņēmējiem Saeimā un arī valdībā tomēr izdevās atcelt to, ka mēs sodām prostituētās personas. Arī "Martas" redzeslokā bija gadījumi, kur ierodas policija, lai veiktu kontrolpirkumu pie prostituētās personas.

Bieži vien arī veic atbilstošās seksuālā rakstura darbības un pēc tam paziņo, ka tagad šai personai ir jāsamaksā sods, tāpēc, ka viņa to ir darījusi tuvāk nekā simt metrus no baznīcas vai tuvāk nekā simt metrus no skolas.

Nu šādi mums bija šie noteikumi."

Vēl noteikumi paredz, ka ar prostitūciju nevar nodarboties nepilngadīgie, kā arī pakalpojums jāsniedz tikai prostitūtas dzīvesvietā. Pakalpojumu nevar sniegt, ja ir seksuāli transmisīvās slimības. Aizliegts sutenerisms un bordeļu uzturēšana.

Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi joprojām ir spēkā, taču sods vairs neeksistē.

Par jautājumu spriež jau 8 gadus

Lāce saka, ka Latvijai būtu jāiet tālāk, jāpietuvojas Ziemeļvalstīm, sodot seksa pakalpojumu pircējus.

2020. gada februārī tā brīža valdība skatīja Iekšlietu ministrijas (IeM) ieceri regulēt prostitūciju ar atsevišķu likumu, pievienojot aizliegumu šos pakalpojumus sniegt personai, kura ir jaunāka par 25 gadiem. Likums paredzētu nodrošināt prostitūtām sociālo rehabilitāciju, bet pakalpojuma saņēmējiem – pienākumu iziet uzvedības korekcijas programmas.

Politiķi nespēja vienoties, vai par likuma neievērošanu jāsoda prostitūtas vai pircēji, tāpēc to nepieņēma.

Kopš diskusijas valdībā pagājuši vairāk nekā trīs gadi, bet ministrija pie šī likumprojekta sāka strādāt jau 2015. gadā.

IeM valsts sekretāra vietnieks Vilnis Vītoliņš Latvijas Radio pauda, ka jautājums joprojām tiek risināts vien diskusiju līmenī, bet "droši vien kaut kad arī nonāksim līdz tam brīdim, kad būs laiks lēmuma pieņemšanai un būs laiks arī likuma pildīšanai".

Vītoliņš skaidroja, ka likumprojekts joprojām ir dienaskārtībā, taču, ņemot vērā pēdējo gadu krīzes, tāpat arī ministru maiņu, prostitūcijas jautājums palicis otrajā plānā.

Kamēr likums nav pieņemts, policija pārkāpējus var aicināt ievērot šī brīža noteikumus, tomēr jautājums – cik tas ir efektīvi. Ja prostitūcija ir regulēta, tad policijai to vieglāk kontrolēt un tā neaiziet pilnīgā pagrīdē.

Tobrīd virzītā likuma viens no mērķiem bija novērst arī bērnu un jauniešu iesaistīšanos prostitūcijā, tomēr, kā norādīja Vītoliņš, jau šobrīd policijas rīcībā esot visi instrumenti, kā nepilngadīgo prostitūciju apkarot: "Jāsaka, ka šobrīd nav saņemti no Valsts policijas tādi signāli, ka šajā ziņā būtu kādas problēmas. (..) Attiecībā uz kriminālpārkāpumiem, tai skaitā bordeļa turēšana ir noziedzīgs nodarījums, un tur policijai ir visi ieroči, kādi vien ir iespējami. Var veikt arī kontrolreidus."

Kamēr atbildīgie jau vairākus gadus domā, ko iesākt, Anna prostitūcijas pieredzei ir izgājusi cauri, aiz muguras atstājot šaušalīgas atmiņas. Par vīriešiem, kuri viņu izmantoja, Anna saka:

"Pretīgi cilvēki. Tos pat par cilvēkiem nevar nosaukt. Ļoti pretīgi, nemīlēti, ļoti, ļoti nožēlojami cilvēki."

Šobrīd viņa aktīvi iesaistās brīvprātīgajā darbā un nākotnē grib kļūt par psiholoģi.