Turpmāk katru gadu mediķi un pacienti sola Ziemassvētku laikā pateikties par šo nenovērtējamo dāvanu.
Klusumā ārsti, kuru ikdiena aizrit operāciju zālē, eglē pie slimnīcas kar sirsniņas. Viņu vidū ir arī Mārtiņš Vanags, kuram veikta nieres transplantācija. Viņš nekad nezinās sava donora vārdu, jo likums to liedz. Bet arī viņš pateicībā iekar sirdi viņa piemiņai.
"Es dziļā cieņā noliecu galvu gan šī konkrētā cilvēka, gan to priekšā, kuri izvēlējušies ziedot tiem, kuriem var noderēt," saka finansists Mārtiņš Vanags. "Šī operācija man iedeva labāku dzīves kvalitāti. Un es joprojām varu strādāt," viņš piebilst.
Pandēmijas gadi transplantācijas gandrīz apturēja, pamazām to skaits pieaug, bet vēl nav sasniedzis apjomus, kādi bija pirms kovida.
"Šogad mums gājis labi, kovida laikā transplantāciju skaits samazinājās visur, ne tikai Latvijā, visā pasaulē," norāda Stradiņa slimnīcas Nefroloģijas centra virsārste Ieva Ziediņa.
Latvijā šogad pārstādītas arī trīs sirdis.
"Es lieku šo sirsniņu dziļā pateicībā, es lieku par šiem trīs recipientiem. Viena no tām transplantācijām bija bērnam," saka Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra virsārsts Uldis Strazdiņš.
Tikmēr Intensīvās terapijas nodaļas vadītājs aicina ikvienu laikus e-veselībā paust savu attieksmi, lai tas netiktu vaicāts tuviniekiem – viens "jā" vai "nē".
"Cilvēkiem ir jāizdara tā izvēle. Nedrīkst to uz tuvinieku pleciem atstāt. Ir pietiekoši daudz citu problēmu tajā brīdī," saka slimnīcas Intensīvās terapijas nodaļas vadītājs Ģirts Freijs.
Transplantācija ir ļoti sarežģīta operācija, kad miruša vai dzīva cilvēka orgānu pārstāda kādam, kam citu iespēju palīdzēt vairs nav. Bet bez donora operācija nav iespējama. Tāpēc šādu pateicības brīdi turpmāk "Stradiņos" rīkos regulāri – tā ir jauna tradīcija.