Pārvarēt stagnāciju – vēlējumi valdībai pēc pirmajām 100 dienām

ĪSUMĀ:

• Valdības pirmās 100 dienas – demisiju pieprasījumi, skandāls un budžets.
• Daļa iedzīvotāju nemaz nezina, kurš vada valdību.
• Valdības reitings ir negatīvs, lai gan nedaudz uzlabojas.
• Politologi: Valdībai trūkst mērķtiecīgas virzības uz mērķiem, jāpiešķiļ optimisms.
• Iedzīvotāji novēl strādāt godprātīgi un sniegt mērķētu atbalstu cilvēkiem.

Pirmās 100 dienas nebija saudzējošas 

Šīs dienas nav bijušas saudzējošas. Bija jāpārvar opozīcijas virzītie ministru demisijas pieprasījumi, bija arī skandāls ar ārlietu ministra, bijušā premjera Krišjāņa Kariņa izmantotajiem lidmašīnu privātreisiem.

Tomēr koalīcija ir spējusi neiestigt politiķu un partiju savstarpējos strīdos.

Ziemassvētku noskaņās valdība var atskatīties uz pirmo veikumu un secināt, ka izdevies salīdzinoši mierīgi panākt valsts budžeta pieņemšanu un pieņemti arī lēmumi par elektrības cenu kompensācijām, banku nodevu kredītņēmēju aizsardzībai, kopdzīves regulējumu un ratificēta arī Stambulas konvencija.

Daļa iedzīvotāju nemaz nezina, kurš vada valdību

Bet spriežot ārpus valdības ēkas par to, ko iedzīvotāji domā un kā vērtē Siliņas komandas paveikto, – kontrasti uzskatos ir lieli. Un sociologi atzīst – aptuveni trešdaļa varbūt pat vēl nav pamanījuši premjeru maiņu.

Piemēram, LTV uzrunāta Latvijas iedzīvotāja Elizabete atzina, ka nemācēs pateikt, kurš šobrīd vada valdību. Lelde pieļāva, ka valdību vada Kariņš, un, uzzinot, ka viņš vairs nav premjers, brīnījās: "A kas tad ir?"

Jānis atcerējās, ka valdību vada "dāma kaut kāda jauka. Jā. Kāda jauka dāma, tā ir valdības vadītāja."

Ēriks atzina: "Es nemaz viņus nezinu. Nu katrā ziņā nekādas personības laikam nav. Man tā šķiet."

Arī valmierietis Māris premjeres vārdu nav dzirdējis, "nav internets izmantots, tāpēc uz šo jautājumu nemācēšu atbildēt". 

Ludzas novada iedzīvotājs Juris teicas zinām, kas vada valdību: "Sieviete! – Kā sauc? – Ai, tā jaunā sieviete."

Liepājniece Inga atzina, ka galīgi nezina, kā sauc valdības vadītāju.

Siliņu gan atcerējās Ludzas novada iedzīvotāja Iveta: "Viņa bija Eiropā, vai tik nebija kāda sanāksme saistībā ar palīdzību Ukrainai, jā, saistībā ar to, ka Ungārija negrib palīdzēt. Tādā sakarā es viņu atceros."

Bet daugavpiliete Rita atzina, ka premjere "labi izskatās, salīdzinot ar citiem premjeriem, nav nepamanāma".

Valdības reitings ir negatīvs, lai gan nedaudz uzlabojas 

Sociologi katru mēnesi veido tā saukto barometra aptauju, un par Siliņas valdību var secināt, ka oktobrī ar to apmierināti bija 22% iedzīvotāju, bet novembrī jau 24%.

Kopumā vērtējot, valdības reitings ir negatīvs, un kaut arī uzlabojas, tomēr pagaidām, salīdzinot ar iepriekšējām valdībām, nekādu būtisku izrāvienu nav. Tālu līdz sliktākajam mīnus 77, kas bija Godmaņa valdībai, un tālu arī līdz labākajam mīnus 9 Kariņa pirmajai valdībai. Drīzāk ir sasniegts Kariņa otrās valdības beigu līmenis.

"Ja mēs tur ejam pēc punktiem, tad – jā, šis pēdējais

novembra mērījums ir par naga melnuma tiesu labāks, nekā tur gāja Kariņam," komentēja sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

"Redzam – jā, tur varbūt pa vienu, diviem procentpunktiem vidēji tas ir labāk, bet jebkurā gadījumā mēs nevaram runāt, ka tās ir kaut kādas būtiskas kardinālas pārmaiņas, kur sabiedrība teiktu – "o, jā, šis ir tiešām kaut kas jauns un kvalitatīvi labāks un svaigāks"," skaidroja Kaktiņš.

Politologi: Turpmāk lielākais izaicinājums valdībai – sabalansēt finanses

Turpmāk lielākie izaicinājumi valdībai politologu ieskatā būs sabalansēt finanses, jo arvien vairāk naudas vajag gan aizsardzībai, gan izglītība un veselībai, gan dzelzceļa "Rail Baltica" izbūvei.

Politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens atzina, – "ir tāda sajūta, ka valdība nezina, vai vismaz valdība izliekas, ka nezina, kas mūs sagaida salīdzinoši pārskatāmā nākotnē finansiālā ziņā".  

"Ir tāda sajūta, ka mēs vienkārši kaut kur peldam. Ar domu, ka gan jau mūs kaut kur tur izskalos kaut kādā krastā, un tas krasts būs laimīgais krasts.

Bet nav tādas mērķtiecīgas virzības uz noteiktiem mērķiem, noteiktiem uzstādījumiem," vērtēja Ikstens.

Politologs un sabiedrisko attiecību speciālists Filips Rajevskis savukārt sprieda, ka "lielākā ievainojamība ir tas, lai Siliņa nepārmantotu to stagnācijas dvaku, kas bija iestājusies ar Kariņa otro valdību".

"Jo, ja mēs paskatāmies arī mediju dienaskārtību, tad bija, man liekas, vissāpīgākā kritika, bija tāds konsenss, ka mēs ekonomikā neattīstāmies. Ka mums ir valstī stagnācija, mēs atpaliekam. Man liekas, nav neviena, nevienas sabiedrības grupas, neviena medija, nevienas interešu grupas, kuri teiktu – nē, nē, nē, tā nav taisnība, mēs te kaut kur baigi attīstāmies! Nē. Un šāda sajūta – viņa nospiež sabiedrību. Un tas ir milzīgs izaicinājums Siliņai kā premjerei un valdībai kopumā kā viņas komandai, lai šo situāciju mainītu.

Ir jāpiešķiļ optimisms un entuziasms. Un, vai tas izdosies, to ir ļoti, ļoti grūti pateikt, bet tas ir lielais uzdevums, kas Siliņai ir uz galda," uzskata Rajevskis.

Un no valdības vairāk tiek gaidīta pievēršanās nozīmīgām pamatlietām, kas kavē valsts attīstību.

"Faktiski ir jārunā par nodokļu sistēmu. Ne tikai no tāda skatpunkta, ka mums ir gaidāmi lieli izdevumi un mums ir jāsavelk gali kopā, kas ir viens, protams, bet otrs – ir jārunā arī par to, kāpēc valdība gadiem, gadu desmitiem netiek galā ar ēnu ekonomiku.  Un bez šī aplūkot nodokļu reformu ir pilnīgi nepareizi," uzsvēra Ikstens.

Ko novēl iedzīvotāji?

Bet starp iedzīvotāju vēlējumiem valdībai – arī pārtraukt tā sauktās "helikoptera naudas" dalīšanu.

"Tie, kuri var paši sev nopelnīt, tos nevajag atbalstīt. Tie, kuri nevar objektīvi nopelnīt, vai tie, kuri ir atbalstāmās kategorijās – daudzbērnu ģimenes un vecie, vientuļie cilvēki, – jā, tam atbalstam tur jābūt daudz mērķētākam," uzskata Artūrs.

 Inga savukārt valdībai novēlēja "lai viņi būtu veseli, lai viņi būtu.. nu vismaz apmierināti ar savu padarīto darbu. Apmierināti. Un, ja viņi būs apmierināti un darīs, tad mēs arī būsim apmierināti, es tā ceru."

Ginta savukārt vēlēja "godaprātu, atbildību par to, ko mēs darām katrs savā darbā,

to es varētu teikt arī par sevi. Jo, ja mēs būsim godprātīgi un centīsimies no sirds, tad arī būs rezultāts. Es saprotu, ka problēmu ir daudz un tas nav tā viennozīmīgi. Bet – godaprātu, sirdsapziņu pieslēgsim savam darbam."

Savukārt uz jautājumu, ar kādu atzīmi 10 baļļu sistēmā viņi novērtētu valdības darbu šo 100 pirmo dienu laikā, neviens no LTV aptaujātajiem iedzīvotājiem reģionos desmitnieku neielika, un augstākā atzīme, ko valdība saņēma, bija 9, bet pārsvarā dominēja zemāks vērtējums.

"Ne augstāk par 5. Nekas netaisās tā, kā mums vajadzētu Latvijā, arvien nogrimst Latvija tikai," sprieda liepājniece Inga.

Valmieriete Ineta deva 7, "ne vairāk". Viņa no valdības darbiem pamanījusi, ka "cīnās ar budžetu, bet, ko izdarījusi, neesmu pamanījusi".

Daugavpiliete Anita tikmēr sprieda, ka "ļoti daudz izdarīts, manuprāt. Stambulas konvencija liels solis. Daudz izdarīts, ļoti labi vērtēju".

Liepājnieks Dainis atzina, ka valdības darbs "politikā ļoti apmierinoši, kultūrā arī mani apmierina, veselības aprūpē lietas pieklibo, bet lēnām uzlabojas".

Valmieriete Inga uzskata, ka Siliņas valdībā "ir turpinātas iestrādes, kuras jau iepriekšējā valdība iesākusi. Diezgan skumīgi, pieņemot jauno budžetu, ir tas, ka iekšlietu sistēma ir nedaudz apdalīta, bet esmu ar pozitīvu skatu nākotnē".

Iedzīvotājiem LTV arī jautāja, ko viņi no Siliņas vadītās valdības vēlas sagaidīt turpmāk. Dominēja atbildes par valsts drošību un materiālo dzīves apstākļu uzlabošanu.

"Iedzīvotāju vidējo dzīves līmeni mazliet augstāku pacelt. Laikam ne tikai Latgalei raksturīgi, ka tas vidējais līmenis mums ir ļoti zems," pauda daugavpiliete Rita.

Liepājnieks Igors sacīja: "Vairāk par tautu domāt, nevis par sevi. Algas palielināja sev. Skaisti!"

Bet Ludzas novada iedzīvotāja Iveta atzina, ka "daudz ko gribētos sagaidīt gan izglītības nozarē, gan veselības nozarē, gan arī drošības jautājumā, lai mums būtu dzīvot droši un nebūtu jābaidās, ka kaut kas pie mums arī notiek. Bet visvairāk – izglītība un veselība."