"Ja tas nav nāves un dzīvības jautājums, tad var. Bet, ja, piemēram, es gribētu pie ārsta aiziet, tad labāk nevajag," sacīja Daugavpils centrā satikta sieviete, kas bija viena no dažām latviskajām balsīm, ko garāmejot izdevās saklausīt ielās. Pēc sarunas ar viņu dodos uz Daugavpils Centra poliklīniku pārbaudīt, cik viegli tikt pie kāda speciālista, runājot tikai latviski.
Valsts un pašvaldības iestādes
Pulksten 11 no rīta Daugavpils Centra poliklīnikas 1. stāva foajē cilvēku pilns. Strādā visas piecas reģistratūras darbinieces. Rindā gaida vairāk nekā 30 cilvēku. Lielākoties seniori, bet ir arī jauni cilvēki. Kā vieni, tā otri runā tikai krieviski.
Nestāvu garo reģistratūras rindu, bet tā vietā nolemju ko pajautāt citiem poliklīnikā strādājošajiem. Kāpnēs satieku gados jaunu darbinieci, kura spēja norādīt visu vajadzīgo kabinetu atrašanās vietu.
Latviski, lai gan ar nelielu piepūli, man atbildēja arī cita uzrunāta darbiniece. Ieeju arī Irinas Matvejevas ģimenes ārsta praksē, kur satieku dakteri un medmāsu.
Mums gandrīz visi ir krievi. Ļoti reti izmantojam latviešu valodu, ļoti reti. Un gandrīz visi, pat arī latvieši, runā krievu valodā.
Kaut kas ir mainījies pēdējo gadu laikā? Ir vairāk tā latviešu valoda?
Mūsu praksē nē.
Tālāk dodos uz Daugavpils Sociālo dienestu. Pie ieejas iekārtota pastkastīte ar desmit nodalījumiem, kur var paņemt nepieciešamās iesniegumu veidlapas. Pašas veidlapas ir tikai latviešu valodā, toties nosaukumi uz pastkastītes durtiņām, piemēram, "Ēdināšanas pabalsts", "Braukšanas karte", "Bērna piedzimšanas pabalsts" lasāmi gan latviski, gan krieviski.
"Sociālo pakalpojumu palīdzības likumā ir atrunāts, ka mēs iesniegumu pieņemam no klienta jebkurā viņam pieejamā valodā," skaidro Daugavpils Sociālā dienesta vadītājas vietniece Rimma Vavilova. "Mēs esam iestāde, kurai jāpalīdz, pirmkārt, klientam. Ja mēs nepalīdzēsim, tad neviens nepalīdzēs. Attiecīgi tāpēc mēs pieņemam iesniegumus krievu valodā, un pats darbinieks tulko to latviski. Tā ka mums ir visi darbinieki krieviski runājoši, bez šīs valodas Daugavpilī neiztikt nu nekā."
Ieeju pie vecākās sociālās darbinieces Ijas Tretjukas, kura ikdienā strādā ar pilngadību sasniegušiem jauniešiem: "Ar tiem, kas prot latviešu valodu, mēs runājam latviešu valodā. Dokumenti visi ir latviešu valodā. Visbiežāk ir tā, ka viņi runāt neprot, bet saprast viņi saprot. Tad mēs cenšamies gan latviski, gan krieviski. Es uzskatu, ka ir jārunā ar klientiem tajā valodā, kurā viņš var saprast. Diemžēl. Ja kāds mums teiks runāt latviski ar cilvēku, kurš nesaprot, tad mūsu darbam nav jēgas."
Daugavpils centrs. Vienības nams. Pēc daugavpiliešu teiktā, viena no latviskākajām vietām pilsētā. Tur mājo Latgales Centrālā bibliotēka, Šmakovkas muzejs, Tūrisma informācijas centrs un Daugavpils teātris.
Daugavpils teātra kasē strādā Silvija. Viņas ikdienā, līdzīgi kā uz teātra skatuves, skan gan latviešu, gan latgaliešu, gan krievu valoda.
Silvija: Ar jaunāka gadagājuma cilvēkiem taču runāju latviski. Ir, kas pāriet no krievu valodas uz latviešu valodu. Vecāka gadagājuma cilvēks, protams, viņš runā krieviski.
Kā ar izrādēm? Kas jums ir pieprasītākas – krievu vai latviešu valodā?
Principā komēdijas – krievu valodā, bet nopietnās izrādes ļoti labi latviski skatās. Muzikālās izrādes ļoti labi latviski skatās.
Tad sanāk, tas atkarīgs nevis no valodas, bet no žanra.
Es domāju, ka jā. Tagad laiks tāds, ka cilvēki negrib drāmu, pirms svētkiem gribas pasmieties, lai tā labāk ap sirdi.
Gatavi labot kļūdas
Valsts valodas centram visā Latvijā darbojas brīvprātīgie sabiedriskie palīgi. Starp viņiem arī daugavpiliete Jana. Viņa stāsta, ka valodas palīgu pienākums ir konsultēt iedzīvotājus un skatīties, lai tiek ievērots Valsts valodas likums.
"Vai mums ir krievu valodā kaut kādi nosaukumi? Man šķiet, ka maz kas ir palicis. Agrāk man šķiet, ka mums to nosaukumu bija daudz vairāk paralēli latviešu un krievu valodā, bet tagad man liekas, ka tikai daži izņēmuma gadījumi," stāsta Jana.
Sarežģītākajos gadījumos vai saņemot oficiālas sūdzības, tiek piesaistīti Valsts valodas centra eksperti, taču ikdienas situācijās brīvprātīgie būtiski palīdz uzlabot latviešu valodas lietojumu.
"Ejot pa Daugavpili, ja kaut kas, piemēram, ir krievu valodā – nu tagad jau ir ļoti reti – vai arī gramatiski nepareizi kādi nosaukumi vai virsraksti, ēdienkartes, tad mēs droši nākam klāt, un cilvēki parasti ir atsaucīgi. Mēs tā pieklājīgi un draudzīgi norādām, ka būtu vēlams izlabot, tā un tā. Nu jā, lielākoties izlabo," stāsta Jana.
Valsts valodas centra brīvprātīgā atzīmē, ka kļūdas nereti iezogas ēdināšanas uzņēmumu ēdienkartēs.
Veikali, kafejnīcas, tirgus un saloni
Maija, kura strādā kafejnīcā "Pasaules brīnumi" Daugavpils centrā, teic, ka valodas kļūdas lielākoties esot steigas un neuzmanības dēļ: "Tu steidzies, kaut kur garumzīmi var pazaudēt, man liekas, ka tas ir cilvēciski, tas nav tāpēc, ka mēs nepārzinām."
Vienā no lielākajiem Daugavpils tirdzniecības centriem pārņem sajūtas kā ārzemēs – visapkārt dzirdama tikai krievu sarunvaloda, no skaļruņiem skan Ziemassvētku dziesmas angļu valodā, tiesa, veikalu izkārtnēs mijas latviešu un angļu valoda.
Neraugoties uz apkārtējo daudzvalodību, visos veikalos, kur eju, pārdevējas man atbild latviski. Ieeju veikalā, kura nosaukumā latīņu burtiem rakstīts "Mnogoknig" jeb "Daudz grāmatu". Grāmatu te tiešām ir daudz. Izpētu kādus desmit garus plauktus ar grāmatām, bet latviešu valodā atrodu vien nepilnu plauktu ar bērnu grāmatām.
"Mums ļoti labi pērk bērnu grāmatas. Pieaugušo grāmatas īpaši neprasa. Nezinu, vai mazāk lasa, vai mazāk interesantas grāmatas, varbūt bibliotēkā ņem. Bet bērnu grāmatas tieši ir pieprasītākas. Jo tagad taču pāreja uz latviešu valodu – bērnudārzos apmācības. Tādēļ, jā, pieprasījums ir. Mums pat palielinājās. Agrāk bija mazāk," stāsta veikala pārdevēja.
Iegriežos zemnieku ražojumu tirgū, kas darbdienas pusdienlaikā ir diezgan tukšs. Ziemassvētku kompozīcijas, adventes vainagi, skābēti kāposti, āboli, burkāni. Arī halāti, vilnas zeķes, cepures un cimdi.
Pieeju pie kundzes, kura tirgo dzērvenes un mārrutkus.
Labdien! Tie ir mārrutki?
Jā. Eiro piecdesmit.
Paštaisīti?
Jā.
Jūs daugavpiliete, vietējā esat?
Jā, vietējā, latviete.
Jums laikam tirgū diezgan bieži sanāk pāriet uz krievu valodu?
Nu, Daugavpilī ir krievu valoda, latviešu ļoti maz.
Tālāk eju pie vienīgās tirgotājas, kur stāv cilvēku rinda. Viņa tirgo dažādus dārzeņus, bet izskatās, ka daugavpilieši īpaši iecienījuši Ineses skābētos kāpostus. Jau pa gabalu dzirdu, cik veikli pārdevēja mij latviešu un krievu valodu.
Es varu gan tā, gan tā runāt. Vairāk krieviski tomēr sanāk. Viens tā, otrs tā. Kad uzzina, ka es protu latviski, tad pircējs sāk runāt latviski, kad nezina, tad krieviski. Dažādi. Kaut kā mēs uz to nesaspringstam. (..) Man ģimenē gan tā, gan tā runā. Man vecmamma runāja agrāk ar mani latviski, ar vectēvu krieviski. Es tāpat – ar vectēvu krieviski, ar viņu latviski. Bērni tāpat. Mēs ar meitu runājam krieviski, bet sarakstāmies latviski telefonā. Viņa man tagad Rīgā universitātē mācās. Kad pierodi ar kādu no bērnības runāt krieviski, tad ir ļoti grūti sākt runāt citādi. Mamma latviešu skolā mācījās padomju laikā, bet ar mani tikai krieviski runāja tāpēc, ka bija pieradusi, ka starpbrīžos visi tikai krieviski runā. Meita jau mācījās Saskaņas skolā un ģimnāzijā, viņi jau visi starpbrīžos un stundās latviski, tā arī runā – tikai latviski, angļu valodā. Vajag no bērnības sākt, no maziem gadiem.
Uzrunātie daugavpilieši kā vienu no jomām, kur pārsvarā tiek izmantota krievu valoda, min skaistumkopšanas salonus. Dodos uz vienu Daugavpils centrā, kur satieku frizieri un manikīra meistari.
Kā jums ikdienā?
Nu, latviski un krieviski.
(Krieviski) Mēs mīlam visus klientus. Lai arī kādā valodā klients atnāk, esmu priecīga par visiem.
Piemēram, viens runā latviski, otrs krieviski.
(Krieviski) Jā, nav problēmu. Runājiet latviski, es jūs saprotu, atbildēšu savā valodā. Tā nav problēma.
Braucot ārā no Daugavpils vēl piebraucu pie riepu centra. Pabeidzis montēt ziemas "apavus" melnam "Audi" spēkratam, riepu centra saimnieks Iļja pienāk pie manis.
Es varu runāt gan krieviski, gan latviski, gan angliski. (..) Man vienalga, kādā valodā runāt vispār.
Kā klienti lielākoties runā, kad atbrauc?
Gan tā, gan tā. Klients, ja viņš ir krievs, tad ar viņu krieviski. Ja latvietis, tad ar viņu valsts valodā.
Uzņēmējiem katrs klients atnes naudu, līdz ar to runāšana gan latviešu, gan krievu valodā ir peļņas jautājums.
Savukārt pilsētas ielās uzrunātie daugavpilieši uz latviešu valodu nepāriet, tomēr saprot mani un ir izpalīdzīgi.
Mēra saziņa soctīklos
"Daugavpilī tiks celtas rūpnīcas," sociālajā tīklā "TikTok" video krievu valodā stāsta Daugavpils šobrīd bezpartejiskais mērs Andrejs Elksniņš. "TikTokā" viņam ir vairāk nekā simt video, kur viņš liek laika kapsulu topošās katlumājas pamatos, rāda, kā ziemā pilsētā tiek tīrīts sniegs, sveic sievietes 8. martā. Gandrīz visi video ir krievu valodā. Lielākā daļa ir ar nosaukumu vai titriem latviski. Sociālās saziņas tīklā "Facebook" Elksniņš komunicē vēl aktīvāk – līdzās šiem video liekot arī regulārus ierakstus krievu un latviešu valodā par pilsētas aktualitātēm.
Par Elksniņa virtuālo saziņu ar daugavpiliešiem krievu valodā saņem daudz iedzīvotāju sūdzību.
"Nevajadzētu jaukt privāto dzīvi ar amatpersonas ikdienu. Ja jūs aplūkotu saturu, tad saturs ir atbilstošs amatpersonai. Par savām ikdienas darbībām, par notikumiem. Privātpersona šādu informāciju vienkārši nesniegtu, jo viņai nav šādu notikumu. Tur ir sajaukts, kas ir privāts un kas ir amatpersona. Nav nošķirtas šīs abas vides. Kā amatpersonai būtu jāievēro Valsts valodas likums un arī komunikācija," sacīja Valsts valodas centra Valodas kontroles reģionālās nodaļas vadītājs Vilnis Kušķis.
Mērs pārmetumus noraida, sakot, ka tādā veidā māca krievvalodīgajiem latviešu valodu un palīdz mazākumtautību pārstāvjiem iekļauties Latvijas sabiedrībā.
"Ja mēs vēlamies uzrunāt mazākumtautības, ja mēs vēlamies, lai mazākumtautības integrētos, ja vēlamies, lai mazākumtautības izprot, kas tad tur īsti latviešu valodā ir uzrakstīts, manuprāt, nav nekāda problēma šo latviešu valodā ierakstīto arī iztulkot mazākumtautībām veltītā valodā," pauda Elksniņš.
Iedzīvotāju sūdzības gan lielākoties neesot par ierakstu iztulkošanu krievu valodā, bet gan mutisko komunikāciju krievu valodā un tikai tad īsu tulkojumu valsts valodā.
Lai gan uzrunātie daugavpilieši uzskata, ka pilsēta pēdējo gadu laikā kļuvusi latviskāka un lielākā daļa gan publiskajā, gan privātajā sektorā pāriet uz sarunu valsts valodā, tomēr Valsts valodas centrā saņemto sūdzību skaits saglabājas nemainīgi augsts – vairāk nekā 200 sūdzību gadā.
"Ir mainījusies vide, kurā valsts valodas likuma pārkāpumi tiek pieļauti visbiežāk. Šobrīd ļoti aktuāli ir valsts valodas likuma pārkāpumi tieši digitālajā vidē, piemēram, tīmekļa vietnēs, sociālo mediju platformās," pastāstīja Kušķis.
Tikmēr Daugavpils mērs norādīja – lai iedzīvotājiem palīdzētu apgūt latviešu valodu, pašvaldība finansē valodas kursus noteiktām iedzīvotāju grupām. "2022. gadā mums bija piešķirts papildu finansējums skolotāju un izglītības iestāžu tehniskajiem darbiniekiem, (..) mēs apmācījām vairāk nekā 430 izglītības darbiniekus, uzlabojot viņu latviešu valodas prasmes. Savukārt šogad, 2023. gadā, mums ir finansējums paredzēts 30 tūkstošu eiro apmērā, kur galvenais noteicošais faktors ir bezmaksas latviešu valodas kursi tiem, kuri vēlas iegūt Latvijas Republikas pilsonību, tiem iedzīvotājiem, kuri iziet cauri valsts valodas prasmes līmeņa iegūšanai, kā arī vecākiem, kuriem bērni ir sākumskolas vecumā, lai atbalstītu savus bērnus pirmsskolas mācību procesā," sacīja Elksniņš.
Kā integrācijas rīku viņš minēja kultūras pasākumus, un dažādām kultūras aktivitātēm pilsēta savā budžetā atvēlējusi septiņus miljonus eiro. Arī iedzīvotāji piekrīt, ka pilsētā arvien biežāk notiek latviskas un latgaliskas kultūras aktivitātes.
Tikmēr pārējai Latvijai Daugavpils turpina sevi parādīt slāviskā gaismā. Piemēram, sociālajos tīklos izplatās video, kā Daugavpils tramvajā Sniegbaltīte zilā, vizuļojošā tērpā dzied krievu valodā un Salavecis ar savu spieķi viņai piesit ritmu.
"Manuprāt, cilvēku rokās ir veikt šīs izmaiņas. Jāsāk būtu katram ar sevi, tad būs izmaiņas arī apkārtējā vidē. Atteikties uzsākt sarunu svešvalodā, bet uzsākt valsts valodā. Un saziņā izmantot valsts valodu, neatkarīgi no tā, kādā valodā runā paziņa vai zināms cilvēks," iesaka valodas centra pārstāvis.
Daugavpils izceļas uz pārējo Latvijas pilsētu fona. Lai gan izkārtnes, paziņojumi, teju visa rakstītā komunikācija pilsētā ir latviešu valodā, tajā pašā laikā uz vienas rokas pirkstiem varēju saskaitīt reizes, kad garāmgājēju sarunās dzirdēju latviešu valodu. Jāņem vērā, ka Daugavpils ar 80 tūkstošiem iedzīvotāju ir daudznacionāla, un zem sākotnējā apzīmējuma "krievu pilsēta" slēpjas gandrīz 30% poļu, baltkrievu, ukraiņu.
Daugavpilī var izdzīvot bez krievu valodas, lai gan vēsturiski izveidotā un padomju laikā uzspiestā krievu valodas lietošana te ir ērtākais un no paaudzes paaudzē pārmantotais saziņas veids, ko mainīt un padarīt latviskāku var tikai paši iedzīvotāji. Sarunās var just, ka daugavpilieši ir savas pilsētas patrioti. Bet vai, ikdienā dzīvojot citas valodas telpā, var būt arī savas valsts patriots?
