Ar jauno pedagogu algu modeli "Programma skolā" izglītības ministre un viņas komanda plašāk iepazīstināja Saeimas atbildīgās komisijas deputātus. Galvenā būtība – mērķdotāciju apmēru skolotāju algām veidos pēc optimālā skolēnu skaita klasē, un algu vairs neietekmēs katrs skolēns individuāli. Turklāt daudzās skolās, kur skolēnu skaits ir mazs, valsts finansējumu pedagogu algām pašvaldības saņems ierobežotā apmērā vai nesaņems vispār.
"Mums nav plāna, cik, kur ir jābūt mazāk [skolām]. Mums ir konkrēts uzdevums – uzlabot izglītības kvalitāti bērniem visā Latvijā," sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
"Ja modelī "Nauda seko skolēnam" katrs viens skolēns ietekmē finansējumu, tad šajā gadījumā finansējumu ietekmē robežskaitļi, kas ir, kad mainās klases lielums. Tā ietekme, kā līdz ar to aprēķinās finansējumu, ir daudz paredzamāka," sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa.
Tam, ka pārmaiņas ir vajadzīgas, piekrita visi deputāti. Daudzi gan norādīja, ka ir mazliet bažīgi par izvēlēto termiņu – jau šī gada 1. septembri. Bažas paustas arī par to, ka reformu vienlaikus ir ļoti daudz un tām jābūt pārdomātām.
"Mirklī, kad mūsu priekšā vēl ir pāreja uz izglītību valsts valodā, otrās svešvalodas jautājumi un citas lietas, cik apņēmīga un cik liels ir jūsu optimisms tiešām 2024. gada 1. septembrī šo ieviest?" vaicāja deputāts Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
"Mēģinājums mainīt finansēšanas modeli – diezgan pasmagi tas viss ir gājis, un vienmēr bija kāds starpposms. Šogad, iespējams, pirmo reizi augustā vai līdz 1. septembrim pedagogi zinās savu atalgojumu pie šī modeļa," sacīja Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie").
Lēmumi būs jāpieņem arī pašvaldībām: skolēnu skaita ziņā mazās programmas finansēt daļēji vai pilnībā pašām vai slēgt. Pašvaldību ieskatā runa nav tikai par izglītības kvalitāti, bet arī par pieejamību laukos.
"Ir sākusies zināma atmoda Latvijā. Cilvēki sāk saprast administratīvi teritoriālās reformas sekas. Un visvairāk tas sāk izpausties šajā brīdī, kad cilvēki sāk saprast, ko nozīmē skolu slēgšana ļoti daudzās teritorijās. Nevar uztaisīt vidusskolu tīklu, ja nav skaidrības, kas tad būs ar to profesionālās izglītības tīklu," norādīja Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis.
Iebilst arī skolotāju arodbiedrība. Lai arī ministres solītais ir trīs gadu laikā pedagogu vidējo algu kāpināt līdz 2500 eiro, netrūkst iemeslu, kāpēc šāds modelis pedagogiem nepatīk.
"Tomēr mēs nevaram un nevarēsim no LIZDA puses atbalstīt tālāku šī modeļa virzību, jo tas neiekļauj streika vienošanās izpildi, kas attiecas uz pedagogu darba slodzes balansēšanu," sacīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.
Uz šo ministrijas darbinieki atbildēja, ka algu aprēķinā citus pienākumus līdzās stundu vadīšanai ņems vērā. Diskusijas par to arodbiedrības vadītāja un ministre pēc komisijas sēdes turpināja Saeimas gaitenī.
KONTEKSTS:
IZM vērtējumā pašreizējais izglītības finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" neefektīvā skolu tīklā veicina pedagogu slodžu sadrumstalotību, līdz ar to pedagogu zemākās darba algas likmes celšana nenodrošina visiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa skolotāju strādā ar mazu slodzi.
Tāpēc no 2024.gada septembra iecerēts mainīt kārtību, kādā valsts pašvaldībām izmaksā naudu, kas paredzēta pedagogu algām. Turpmāk mērķdotācijas apmēru noteiks optimālais bērnu skaits klasē, ne katrs skolēns individuāli. Turklāt pašvaldības vairs nedrīkstēs subsidēt tās skolas, kas noteiktos kritērijus par skolēnu skaitu klasē neizpilda, tādējādi noņemot naudu skolām ar vairāk audzēkņiem.
