Brīvības laukumu rotā Ukrainas karoga krāsas

Pasākumā Brīvības laukumā vairākiem apmeklētājiem, tostarp Latvijā patvērumu radušajiem ukraiņiem, līdz bija Ukrainas karogi, lentītes un ziedi Ukrainas karoga krāsās, kā arī plakāti, paužot nosodījumu Krievijas agresijai, diktatoram Vladimiram Putinam un aicinot atbalstīt mieru Ukrainā. 

Tāpat pasākuma laikā apmeklētāji aicināti ziedot Ukrainas atbalstam, kā arī piedalīties ierakumu sveču veidošanas darbnīcās.

Pasākuma gaisotne bija emocionāla no sākuma līdz beigām. Ukrainas atbalsta akciju neilgi pēc sestdienas pusdienlaika ieskandināja dziesma "Saule, Pērkons, Daugava" Ārlietu ministrijas kora izpildījumā, savukārt pēcāk sanākušie dziedāja Latvijas un Ukrainas valstu himnas. Tika ieturēts arī klusuma brīdis, pieminot varoņus, kas krituši cīņās par Ukrainas brīvību.

Brīvības laukumā uzrunātie pasākuma apmeklētāji sacīja:

"Es domāju, ka mēs nevaram nogurt un beigt atbalstīt. Ir jāturpina par to runāt, jo Ukrainas tauta tik ļoti nogurst un katru dienu cilvēki tiek izpostīti. Tas ir mūsu uzdevums iet gājienos, ziedot un darīt visu iespējamo."

"Ļoti gribas cerēt, ka Rietumi sapratīs, cik nopietni ir nepieciešams atbalstīt Ukrainu. Šie upuri, kas tiek nesti, tas ir neaprakstāmi. Mums arī ir jāturpina atbalstīt un cīnīties, kā vien var."

"Es ukraiņiem novēlu visu to lielāko atbalstu no visas pasaules. Man bija bail, ka sabiedrība ātri to aizmirsīs, un ir prieks, ka joprojām tas tiek uzsvērts kā liela problēma. Mums arī tagad ir 18 gadi, un tas liek arī savā ziņā brīnīties par ukraiņu apņēmību, spēju aiziet un stāvēt par savu valsti."

"Tā diena, protams ir skumja, jo ir pagājuši divi gadi un karš nav beidzies. Manā ieskatā Rietumiem vajadzēja būt apņēmīgākiem, jo faktiski ukraiņiem ar vienu roku dod, bet tā otra roka ir sasieta aiz muguras un viņi tādos nevienlīdzīgos apstākļos cīnās. Taču, protams, tas, ka pasaulē ielās ir cilvēki, tas arī ietekmē politiķus kaut kādā veidā. Tas parāda visiem pārējiem, ka mēs būsim kopā ar Ukrainu līdz uzvarai."

"Ir svarīgi atnākt un paust savu viedokli. Es domāju, ka to cilvēki visā pasaulē redz un tas ir svarīgi."

"Droši vien kāds izvēlējās palikt mājās šādā sliktā laikā, bet Ukrainā nevienam laikapstākļi neko neietekmē."

Pasākumus apmeklē arī Latvijā patvērumu radušie ukraiņi

Tāpat pie Brīvības pieminekļa pulcējas daudzi ukraiņi, kas Latvijā guvuši patvērumu kopš kara sākuma.

Latvijas Radio aprunājās ar ukrainieti Allu, kurai dzimtās mājas pirmo reizi nācās pamest jau 2014. gadā Krievijas agresijas dēļ. Vispirms no Doneckas apgabala viņa pārcēlās uz citu Ukrainas pilsētu un tagad divus gadus dzīvo Latvijā. 

Alla pauda: "Viss bija kārtībā, viss bija labi un pēkšņi viss. Vairs nekā nav. Ar vienu mugursomu no mājām aizgājām toreiz 2014. gadā un tāpat arī pirms diviem gadiem. Ziniet, tas noskaņojums ļoti mainās no cerībām līdz izmisumam. Arī tāds vecums, ka nevari vienkārši beidzot izelpot. Tāpat negribas domāt par nākotni, jo nezinu, vai karš beigsies, vai varēšu atgriezties Ukrainā un vai mums būs, kur dzīvot. Es šobrīd dzīvoju šodienai."

Savukārt jauniete Bažena pilna mēroga kara sākumu piedzīvoja Kijivā, tagad dzīvo Rīgā un ļoti ilgojas pēc vecākiem. Viņa sacīja: "Es atceros to dienu, kad mamma mani pamodināja, jo sākās karš. Mēs vācām mantas, un bija pilnīgs apjukums. Mēs paslēpāmies bumbu patvertnē, un Kijivai pirmās trīs dienas bija ļoti sarežģītas. Es vienkārši visu laiku raudāju un arī tagad ļoti skumstu pēc vecākiem, bet tētis nevar izbraukt pat uz nedēļu no Ukrainas. Dzīvoju šeit un mācos latviešu valodu. Iepriekš trīs mēnešus dzīvoju Vīnē, bet man Rīga šķiet tuvāka dvēselei un arī par atbalstu esmu ļoti pateicīga latviešiem. Jūtos šeit kā mājās!"

Pasaulē

Pasaulē

Pasaulē

Amatpersonas uzsver nepieciešamību palikt vienotiem ar Ukrainu

Pasākuma dalībniekus uzrunāja vairāki sabiedriskie aktīvisti, kā arī Latvijas, Baltijas un Ukrainas amatpersonas. 

Latvijas premjerministre Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu gan politiski, gan militāri, gan finansiāli.

"Ukrainas tauta kā varoņi cīnās pret pilna mēroga iebrukumu no Krievijas. Bet jau 10 gadus Ukraina cīnās ar ļaunumu, kas atdzimis no Padomju Savienības pelniem. Ukraina cīnās par savu demokrātisko valsti. Ukraina cīnās par Eiropas vērtībām. Latvija ir atbalstījusi Ukraina gan politiski, gan militāri, gan arī finansiāli. Un arī šogad mēs turpināsim atbalstīt Ukrainu – apmēram 200 miljonu eiro apmērā, un atbalstīsim arī militāri ar vismaz 0.25% no mūsu Latvijas ekonomikas," sacīja Siliņa. 

Premjere arī vērsa uzmanību uz Krievijas centieniem iebiedēt Latvijas iedzīvotājus: "Mēs pazīstam Krievijas propagandu, kas grib iesēt bailes un nedrošību. Mēs zinām, ka viņi vēlas mūs izšaubīt. Tā ir cīņa par mūsu prātiem, tā ir cīņa par mums. Taču, ticot savai valstij, mīlot to, mēs varam uzvarēt jebkuru. Un arī Ukraina uzvarēs, jo mēs paliksim vienoti."

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) pasākumā atskatījās uz aizvadītajiem diviem kara gadiem Ukrainā, norādot, ka arvien ir grūti iztēloties šīs šausmas.

"Nav tādu patiesu vārdu, kas varētu raksturot to, ko Krievija pastrādāja. Un nav tādu patiesu vārdu, lai varētu pateikt, cik ļoti mums visiem sāp. Divi gadi atpakaļ tas mums visiem bija šoks un neticība, ka kaut kas tāds var notikt tepat Eiropā. Un tomēr tas notika. Un mēs zinām, ko sagaidīt no šī agresora, jo mūsu vēstures skarbās lappuses par to jau ir liecinājušas. Mēs esam piedzīvojuši genocīdu un pārkrievošanos daudzu gadu desmitu laikā. Un šodien mēs visi vēlētos vienu – kaut šī baisā vēstures lappusi jau būtu izlasīta, un mēs to varētu pāršķirt. Un tomēr tā nav," pauda Mieriņa. 

Saeimas spīkere pauda cerību jau drīzumā svinēt Ukrainas uzvaru: "Un pulcēsimies, jo Ukraina būs uzvarējusi, un tad mēs pieminēsim visus varoņus un visus tos, kas nesavtīgi cīnījās par mums visiem – par Latviju un par Ukrainu," sacīja Mieriņa.

Tikmēr Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs video uzrunā sociālajos tīklos uzsvēra, ka jau divus gadus Ukraina nenogurstoši apliecina to, ko nozīmē spēks, drosme, tēvzemes mīlestība un mīlestība pret līdzcilvēkiem. 

Visas minētās amatpersonas arī pateicās Latvijas sabiedrībai, kas nerimstoši palīdz Ukrainai, un aicināja to darīt arī turpmāk. 

Rinkēvičs norādīja: "Dažreiz šķiet, ka ir iestājies tāds pagurums, dažreiz – mulsums, dažreiz arī – neticība Ukrainas uzvarai. Taču Ukraina karo, Ukraina turpina cīnīties par mūsu un par savu brīvību. Mūsu atbalsts Ukrainai ir arī atbalsts mūsu drošība. Es gribu aicināt visus turpināt gan sirdī, gan ar darbiem atbalstīt Ukrainu, sūtīt savas labās domas un teikt – slava Ukrainai!"

Atbalsta un piemiņas pasākumi notiek arī citviet

Dažādi Ukrainas atbalsta un piemiņas pasākumi norisinājās arī citviet Latvijā. Piemēram, cilvēki pulcējās arī Rēzeknē un Daugavpilī, tika teiktas arī emocionālas runas, pilsētu vadība gan runas neteica.

Piemēram, Daugavpilī Vienības laukumā atbalsta pasākumā bija aptuveni 200-250 cilvēku, kas ir krietni vairāk nekā pērn, 

Rēzeknē mītiņā pie pieminekļa "Vienoti Latvijai" ziedus un svecītes atnāca nolikt 50-60 cilvēku. 

Īpaša šī diena bija arī Kuldīgā, kur iedzīvotāji tikās Kuldīgas Svētās Annas baznīcā koncertā "Kopā līdz uzvarai". Baznīcu piepildīja ar emocionālākajām latviešu un ukraiņu dziesmām, vācot arī ziedojumus, kas tiks izlietoti nepieciešamākajām lietām karavīriem Ukrainā. Koncerta programmā tika izvēlēts gan pagājušo Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuārs, kurā katra dziesma ir ar savu vēstījumu un katrai zilbei ir spēks, uzsvēra koncerta mākslinieciskais vadītājs Andis Groza, gan arī šobrīd enerģētiski svarīgākās ukraiņu dziesmas. 

Koncertā Kuldīgā neiztika arī bez lūgšanas no Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantātes "Dievs, Tava zeme deg!". Tieši šīs baznīcas mācītājam Oskaram Sakārnim 1943. gada baiso notikumu laikā radās ideja izsludināt konkursu par latviešu lūgšanu Dievam.

Burke-Burkevics pauda: "Beidzot cilvēkiem ir jāapzinās, ka mēs vairs nedzīvojam miera apstākļos un ka karš Ukrainā ir arī karš šeit. Ukraina ir tā, kura šobrīd ir kā dzīva siena, kas mūs aizstāv."

Tikmēr Latvijas Okupācijas muzejs ar foto izstādi "Kara portreti: divi drosmes gadi, divi upurēšanās gadi" aicina pieminēt otro kara gadadienu. Izstādē redzama Ukrainas karavīru ikdienas dzīve, aizstāvot savu dzimteni – gan ar tankiem, gan ierakumos, gan ar ieročiem rokās uz izpostītu namu fona. Fotogrāfijas nodrošina Nacionālās gvardes preses dienests un Ukrainas Nacionālās gvardes fotogrāfi. Fotogrāfijas uzņemtas no 2023. gada maija līdz decembrim vietās, kur norisinās karadarbība. Lai apskatītu šīs fotogrāfijas, nav obligāti jāapmeklē muzejs, jo tās ir izvietotas tā, lai interesenti brīvi tās varētu aplūkot caur logiem, no ārpuses.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.