ĪSUMĀ:
- LU Padome rosina apvienot 13 fakultātes un izveidot četras.
- Studentu padome: Tas nepasliktinās mācību kvalitāti, veicinās starpdisciplināru pieeju.
- LU rektors: Lēmumu var mainīt, meklējam optimāli mazāko fakultāšu skaitu.
- Jaunās fakultātes plāno pārcelt uz akadēmisko centru Pārdaugavā nākamgad.
- LU galveno ēku Raiņa bulvārī nepametīs, bet citas vecās ēkas varētu atsavināt.
- Sociālo zinātņu fakultātes dekāns nav pret reformu, jautājums par fakultāšu veidošanu.
- Augstākās izglītības padome: Viena paraugmodeļa, kā ir labāk – vairāk fakultāšu vai mazāk, nav.
- Tartu Universitāte samazināja fakultāšu skaitu 2016. gadā un saredz ieguvumus.
Studentu padomes priekšsēdētāja stāstīja, ka par fakultāšu apvienošanas plāniem Studentu padome ir informēta, un, lai gan līdz galam nav skaidrs, kā šis process noritēs, studiju kvalitāte necietīs, tieši otrādi – apvienotajās fakultātēs akadēmiskais personāls būs izmantots efektīvāk, apvienošana dos plašākas iespējas izvēlēties studijas kursus, veicināt starpdisciplināro studiju pieeju.
Lai ar mācībspēkiem, studentiem un dekānu Jāni Ikstenu diskutētu par augstskolas 13 fakultāšu apvienošanu jau visai tuvā nākotnē, LU Sociālo zinātņu fakultātē ceturtdien viesojās rektors Indriķis Muižnieks.
Muižnieks no LU Sociālo zinātņu fakultātes Jesajas Berlina auditorijas, kur notika diskusija par pārskatāmā nākotnē gaidāmo fakultāšu optimizāciju, pa kāpnēm uz dekāna Jāņa Ikstena kabinetu augšup kāpa, redzami noguris. Ziemu ar dramatisko apkures cenu kāpumu universitāte pārdzīvojusi vieglāk, nekā tika prognozēts, taču tagad aktīvi jāķeras pie daudz fundamentālākiem procesiem, kas ietekmēs alma mater nākotni.
"Šo apvienošanos darām, lai sekmētu universitātes darbības efektivitāti, atteiktos no daudzām sadrumstalotām struktūrām pārvaldībai un budžetam, lai universitātei būtu labāki rezultāti," skaidroja Muižnieks.
Rektors stāstīja, ka par 13 fakultāšu apvienošanos ir lēmusi universitātes padome, un to atbalsta arī viņš pats. Beidzot atklātībai nodots prognozējamais fakultāšu skaits, un tas ir trīs reizes mazāks nekā šobrīd.
"Padome mums ar savu lēmumu ir teikusi, ka vajadzētu būt četrām fakultātēm – droši vien tas ir pēc Tartu piemēra vai citu klasisku universitāšu struktūras idejām. Tas, kas atbilst mūsu stratēģiskajā specializācijā –
dabaszinātnes, humanitārās zinātnes, medicīnas un veselības zinātne, un, protams, sociālās zinātnes. Bet to lēmumu var mainīt. Mēs, protams, meklējam optimāli mazāko fakultāšu skaitu," stāstīja Muižnieks.
Šis nav pirmais plāns fakultāšu konsolidācijai – par to runāts gan deviņdesmito gadu beigās, gan divtūkstošajos, norāda universitātes rektors. Tomēr šoreiz tam ir labvēlīgāki apstākļi, īpaši no infrastruktūras viedokļa.
"Universitātes akadēmiskais centrs atļauj šīm fakultātēm tiešām nākt kopā un vairs nav jāuztraucas, ka viena fakultāte ir Sarkandaugavā, otra ir Maskavas priekšpilsētā. Tas ir arī tāds būtisks atbalsts šiem konsolidācijas plāniem," norādīja Mužinieks.
Fakultāšu apvienošanās paredzēta vienlaicīgi ar pārcelšanos uz jauno akadēmisko centru Pārdaugavā, kurā vienlaicīgi varēs uzturēties 5000 cilvēki.
Jauna ēka vēl nav uzbūvēta, bet būvnieki sola, ka, ja nenotiks nekas ārkārtējs, uz to ēku varētu sākt pārcelties pēc gada, kad arī vajadzētu notikt fakultāšu apvienošanai.
Ja viss noritēs pēc esošā plāna, Latvijas Universitātes fakultāšu konsolidāciju varētu pabeigt ap 2027. gadu.
"Lai šo procesu pabeigtu, jāsāk soļot jau tūlīt," sacīja Muižnieks.
Ja nebūtu Krievijas sāktā kara Ukrainā izraisītās krīzes celtniecības nozarē, tad jaunā akadēmiskā centra būvniecība jau būtu pabeigta, stāstīja rektors. Uz to varētu pārcelties fakultātes no visām citām ēkām, izņemot Universitātes galveno mājvietu Raiņa bulvārī.
Savukārt universitātes vecās ēkas paredzēts atsavināt, lai līdzekļus ieguldītu augstskolas nākotnē.
Fakultāšu apvienošana gan nav tikai saimniecisks darbs, ir jāievieš izmaiņas arī normatīvajos dokumentos.
Dekāns Jānis Ikstens atklāja, ka daļa kolēģu tomēr bijuši neizpratnē, kāpēc ir nepieciešamas tik fundamentālas pārmaiņas. Viņam pašam iebilst pret reformu neesot pašmērķis, jo tai redz racionālu pamatojumu. Jautājumus par to, pēc dekāna teiktā, rektoram uzdevuši arī sociālo zinātņu fakultātes studenti.
"Viņi acīmredzami neredzēja sevi humanitāro zinātņu pudurī, viņi runāja par to, ka būtu nepieciešams veidot sadarbību ar citām daudz radniecīgākām sociālo zinātņu fakultātēm, tās bija viņu lielākās bažas," stāstīja Ikstens, atzīstot, ka arī viņš tam piekrīt.
Arī profesore Vita Zelče, ko pēc sanāksmes Latvijas Radio sastapa diskutējam ar profesori Inu Druvieti, norādīja, ka attīstības scenāriji vēl ir jāizsver: "Jārēķina ir mācībspēku skaits, studentu skaits, kvadrātmetru skaits, cik investīciju kuri virzieni dabū. Kuri ies uz ballīti un restorānu, un kuri – uz kapiem. Ko es visu laiku gribu ierosināt, universitātei vajag izveidot savu kapsētu Torņkalnā, kur apglabātu profesorus!"
Dāmas ar līksmiem smiekliem gan tūlīt norādīja, ka šis, atšķirībā no fakultāšu apvienošanas plāniem, bijis tikai joks.
Viena paraugmodeļa nav
Viena paraugmodeļa par to, kā ir labāk – vairāk fakultāšu vai mazāk, nav, norāda Augstākās izglītības padomē. To nosaka katras augstskolas individuālās īpašības un vēsturiskais fons.
"Augstskolas pašas par sevi ir iekšējās tradīcijās balstītas, un struktūrvienības, kas vienā augstskolā tiek sauktas par katedrām, teiksim, citās augstskolās atbilst kāda cita veida iekšējai struktūrvienībai," sacīja Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Andris Teikmanis.
"Fakultāte jau ir tāda administratīvā čaula, kas ietver noteiktu skaitu akadēmisko struktūrvienību," piebilda Teikmanis.
Dažādi fakultāšu skaita modeļi sastopami arī Baltijas valstīs. Katras valsts lielākās universitātes, kuru profilā sastopamas dažādas zinātnes, izvēlējušās katra savu modeli. Baltijā vecākā universitāte Viļņā šobrīd strādā ar 15 fakultātēm. Latvija – kā ģeogrāfiski, tā arī pēc fakultātēm šoreiz pa vidu ar 13 fakultātēm. Tikmēr Tartu Universitātē patlaban ir tikai četras fakultātes. Tā gan nav bijis vienmēr – pie vēsturiskā modeļa ar mazāk fakultātēm Tartu atgriezusies pavisam nesen – 2016. gadā.
Izmaiņas primāri saistītas ar augstskolas finansēšanas modeļa maiņu – mazākām struktūrvienībām bijis sarežģītāk piesaistīt naudu, turklāt arī administrēšana šobrīd kļuvusi krietni vienkāršāka.
"Šobrīd neviens no mums nav pret to. Mēs visi esam apmierināti, pat ja dažas jautājuma zīmes joprojām pastāv. Bet principā mēs visi jūtam, ka tas varbūt vēl nav optimāli, bet noteikti ir saprotamāk un efektīvāk. Nav šaubu par to," atzina Tartu Universitātes rektors Tomass Asers.
KONTEKSTS:
Latvijas Universitāte (LU) plāno būtiski samazināt fakultāšu skaitu. Fakultāšu nebūs mazāk par četrām, bet maksimālais fakultāšu skaits varētu būt sešas vai septiņas.
Izmaiņas spēkā varētu stāties no nākamā gada, taču līdz septembrim LU būtu nepieciešams izstrādāt un apstiprināt būtiskus iekšējos dokumentus – studiju procesa attīstības plānu un zinātniskās darbības attīstības plānu.
Patlaban LU ir 13 fakultātes, kas aptver četras zinātņu nozares. Dabaszinātņu nozarē LU darbojas Bioloģijas, Datorikas, Fizikas, matemātikas un optometrijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Ķīmijas fakultāte. Humanitārās un mākslas zinātnes var apgūt Humanitāro zinātņu, Teoloģijas un Vēstures un filozofijas fakultātē. Sociālās zinātnes pārstāv Biznesa, vadības un ekonomikas, Juridiskā, Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas un Sociālo zinātņu fakultāte. Savukārt medicīnas un veselības zinātnes tiek pārstāvētas Medicīnas fakultātē.
