Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" digitālajā kartē redzamas aptuveni 400 neregulējamās gājēju pārejas Rīgā. Apvienības pārstāvis Rūdolfs Golubovs stāstīja, ka Rīgā ir aptuveni 50 tiešām bīstamas gājēju parejas, kuras neatbilst gājēju pāreju standartam, kur ir vairāk nekā viena josla vienā braukšanas virzienā.
"Bīstamība, ka vienā rindā mašīna apstāsies, bet otrā neapstāsies, un tā redzamība gājējiem būs apgrūtināta. Mēs izveidojām tieši neregulējamu gājēju pāreju karti, lai kartētu, kur ir bīstamas pārejas, kur ir varbūt mazliet drošākas, kur ir ne tik drošas," stāstīja Golubovs.
Kartē atrodamās neregulējamās gājēju pārejas ir sadalītas pa kategorijām pēc bīstamības - melnā nozīmē "bīstama" gājēju pāreja, dzeltenā – "salīdzinoši droša", zaļā – "droša", bet violetā – "salīdzinoši nedroša" gājēju pāreja.
Apvienība arī aicina piedalīties aptaujā, lai palīdzētu identificēt ar neregulējamām gājēju pārejām saistītās problēmas. Pēc šībrīža aptaujas datiem var secināt, ka lielāko nedrošību rada pārāk liels atļautais ātrums, ierobežota redzamība un nepietiekams apgaismojums.
"Tas mērķis bija parādīt, ka Rīgā joprojām ir ļoti daudz nedrošu gājēju pāreju un nav jāgaida, lai tur tiktu notriekti cilvēki, lai tās uzlabotu, jo šobrīd tā gājēju pārejas uzlabošana norit gausāk, nekā tas bija pirms kāda laika," uzskata Golubovs.
Apvienības pārstāvis stāstīja, ka pārejas drošākas var padarīt ar luksoforu, bet ne tikai – "ir jāpievērš uzmanība vispār gājēju pāreju vizuālajam izskatam, varbūt jāņem vērā ārvalstu pieredze, kur, piemēram, tiek mazliet sašaurināta brauktuve tieši pirms gājēju pārejas, lai uzsvērtu, ka tā ir gājēju pāreja, vai arī var būt paceltas gājēju pārejas, kas lielākoties arī nodrošina to, ka autovadītāji piebremzēs, līdz ar to pievērsīs lielāku uzmanību arī gājējiem".
Apvienībā uzsvēra - ja kāda neregulējama gājēju pāreja nav tikusi ievietota kartē, tad sociālajos tīklos iespējams sazināties ar "Pilsēta cilvēkiem" un par to ziņot.
Tikmēr Rīgas domes Ārējas komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Lelde Rudzika pastāstīja, ka arī pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam ir apkopotas neregulējamās gājēju pārejas pilsētā un informācija par to, kādas šīs gājēju pārejas ir, cik plata ir brauktuve, cik joslas tā šķērso, kāds ir apgaismojums.
"Visi šie faktori tiek ņemti vērā, un tad attiecīgi prioritārā secībā šīs gājēju pārejas departaments arī uzlabo," norādīja Rudzika.
Neregulējamās pārejas uzlabo, izbūvējot papildus apgaismojumu vai luksoforus.
"Šobrīd departaments iet uz to, ka katru gadu, pieprasot budžetu, tiek pieprasīts budžets vismaz desmit gājēju pāreju projektēšanai un desmit gājēju pāreju būvniecībai," stāstīja Rudzika.
Dažas gājēju pārejas, kurās departaments šogad izbūvēs papildu apgaismojumu - Bebru ielā pie Imantas ielas, Murjāņu ielā pie Veldres ielas, Valmieras ielā pie Lienes ielas, Ozolciema ielā pie sabiedriskā transporta pieturvietas "Ozolciema iela", Eksporta ielā pie iebrauktuves Rīgas tirdzniecības ostā un citviet.
Tāpat šogad ir plānots veikt regulējamas gājēju pārejas projektēšanu un būvniecību Bāriņu ielā pie krustojuma ar Uzvaras bulvāri un Ojāra Vācieša ielā pie krustojuma ar Hermaņa ielu. Paralēli notiks darbs pie būvprojektu izstrādes, kurus iecerēts realizēt nākamgad.
Apvienības "Pilsēta cilvēkiem" iniciatīvu Ārtelpas un mobilitātes departaments vērtē atzinīgi un karti izmantos, lai salīdzinātu, kā sakrīt iedzīvotāju iniciatīva ar to, ko departaments plāno darīt.
