Dienvidkurzemes novada zemnieku saimniecības "Pīlādži" pārstāvis Aigars Putra pastāstīja, ka ik gadu zosu migrācijas laikā viņš atbaida putnus ar dažādām metodēm, bet secina, ka nedz trokšņu ierīces, nedz sargsuņi vai putnu biedēkļi nelīdz. Lauksaimnieks arī šogad pieteicis atļauju letālai zosu atbaidīšanai, bet norāda, ka putnu nomedīšana nav mērķis:
"Viņām jau tie lauki, kuros viņas pavasaros nosēžas, principā ir vieni un tie paši, bet man nav mērķa viņas nomedīt, man ir mērķis viņas produktīvi aizbaidīt. Ja gadījumā es atbaidot kādu no viņām nomedīju, nu, tad es esmu to izdarījis oficiāli. Darbojas jebkura fiziska alternatīva, ja tu esi visu laiku uz vietas un baidi viņas, bet visas mehāniskās metodes, nu, ir tie dārgie lāzeri, bet negribas ieguldīt lāzerā naudu, kam tev visu laiku jāsēž klāt, lai kāds to nenozog, un nezini jau arī, vai tas ilgstoši darbosies uz zosīm."
Pērn atļauju medīt izmantoja mazāk nekā puse
DAP pārstāvis Rihards Miķelsons norādīja, ka šobrīd saņemti ap 20 zemnieku iesniegumi par migrējošo zosu limitētu ieguvi un pagaidām izsniegtas divas atļaujas.
Letālo atbaidīšanu var veikt tikai diennakts gaišajā laikā, kad putni ir nolaidušies lauksaimniecības zemēs ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Turklāt, ja zosis paceļas spārnos, to medīšana ir jāpārtrauc.
DAP atgādināja, ka pavasara migrācijā neviena zosu suga Latvijā nav medījama, un pirms atļaujas izsniegšanas tiek izvērtēts, vai saimniecībā izmanto citas savvaļas putnu atbaidīšanas metodes.
"Konsultējoties ar Latvijas Universitātes (LU) bioloģijas institūtu, esam noteikuši, ka maksimālais pieļaujamais, ko vienā gadā varētu izsniegt atļaujās, ir 1000 zosis, bet vienai atļaujai mēs izsniedzam piecu zosu ieguvi. Taču pēdējos divos gados rādās, ka nemaz tik daudz nenošauj. Tā letālā atbaidīšana nav nekāds universālais līdzeklis," norādīja Miķelsons. "Ja grib veiksmīgāk atbaidīt, ir visas metodes jākombinē. Un zosīm ir nepieciešamas vietas, kur baroties. Viņas tomēr ir migrējošas un, jo ātrāk viņas spēs uzņemt šīs barības vielas, jo ātrāk viņas arī varēs pamest lauku un doties tālāk uz ziemeļiem."
Pērn zosu letālas atbaidīšanas atļaujām pieteicās ap 70 saimniecības, bet to izmantoja mazāk nekā puse no tām.
Aicina atstāt putniem speciālas teritorijas
Lauku konsultāciju centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis vērtēja, ka alternatīvas metodes darbojas uz nelieliem tīrumiem, bet ne lielākās platībās:
"Ne visām valstīm ir šī putnu migrācija tik izteikta, mēs esam tieši pārlidošanas ceļā. Taču tas, ko mēs redzējām gadus iepriekš, ka putni šeit uzturējās kādu laiku, pat nedēļām, un tad tā atbaidīšana ar troksni, īpaši, ja ir lieli lauki, nebija efektīvi – viņi tikai paceļas un atkal nolaižas. Tāpēc arī zemnieki pacēla jautājumu par medību veida atbaidīšanas metodēm un, protams, tas palīdz."
Savukārt DAP norādīja, ka
regulārajās putnu viesošanās vietās zosu postījumus visefektīvāk palīdz novērst putniem speciāli atstātas teritorijas, piemēram, papuve un zālāji, kurās putni var baroties bez cilvēku radītiem traucējumiem.
Tāpat lauksaimnieki var pieteikties savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensācijām. Pērn par postījumiem tieši augkopībā saņemti 11 pieteikumi un kompensācijās izmaksāti ap 130 000 eiro.
DAP kopā ar Valsts mežu dienestu pavasara sezonā veiks regulāras pārbaudes, lai konstatētu, kā lauksaimnieki ievēro izsniegto atļauju nosacījumus un vai tiek izmantotas arī citas metodes putnu atbaidīšanai – vizuālie un skaņas traucējumi.
