ĪSUMĀ:
- Ministrija neapkopo datus par trūkstošo skolotāju skaitu.
- Daļa skolotāju arodu pamet neilgi pēc stāšanās amatā.
- Viena no lielākajām problēmām saistībā ar skolotāju trūkumu esot nesakārtotais darba grafiks.
- Ministrija brīvo vakanču skaitu mēģina mazināt ar skolu tīkla sakārtošanu.
- Dati liecina, ka tuvāko piecu gadu laikā būs jānomaina katrs otrais skolotājs.
Datus par trūkstošo skolotāju skaitu neapkopo
Pagājušajā, 2021./2022. mācību gadā vispārizglītojošajās skolās kopā strādāja teju 20 988 skolotāju. No tiem 40 bija tikko pēc studiju pabeigšanas un 181 tāds, kurš vēl studē. Tātad jauno skolotāju ataudze pērn bija 1% no visiem nozarē strādājošajiem.
Turpretī jau pensiju sasniegušo pedagogu skaits bija krietni lielāks. Proti, pērn šajā vecuma kategorijā bija jau 2622 skolotāji, kas ir 12,5% no visiem. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā viņi līdz ar citiem vecāka gada gājuma skolotājiem dosies pelnītā atpūtā.
Cik daudz pedagogu Latvijā trūkst, Izglītības un zinātnes ministrija neapkopo, jo šie dati esot pārāk mainīgi.
Tikmēr vietnē "Esi skolotājs" šobrīd tiek piedāvātas 437 vakances. Tiesa gan, daļa no tām nepiedāvā pat pusslodzi.
Daļa skolotāju arodu pamet neilgi pēc stāšanās amatā
Dienā, kad skolotāji streikoja, 24 gadus vecā Sabīne Rasa Vīra strādāja pie sava maģistra darba. Tiklīdz viņa pabeigs mācības, tā atgriezīsies darbā – bioloģijas skolotājas amatā. Septembri gaida ar nepacietību.
Skolotāja stāstīja: "Bija ļoti jauki redzēt, ka tas, ko es darīju, viņus iedvesmo un vēl joprojām... arī tikko Doma laukumā pie manis pieskrēja bijusī skolniece un mani apskāva. Un man tas ir lielākais gandarījums skolotāja darbā. Arī tad, kad tu paver kaut kādas mazas durtiņas, kuras iepriekš ir bijušas aizslēgtas, teiksim viņam šķiet, ka viņam nesanāk tas priekšmets, bet patiesībā viņš vienkārši tajā brīdī nesaprot. Tur ir vajadzīga nedaudz dizaina domāšana skolotājiem."
Vidēji gadā pedagoga izglītību iegūst 1200 dažādu universitāšu absolventi. Tomēr pretēji Vīrai visi pedagoga arodam nenotic un darbu skolā pamet.
13,1% skolotāju ir darba stāžs līdz 5 gadiem, bet skolotāju, kuri būtu nostrādājuši 6 līdz 10 gadus, ir 6,5%.
Arī 2022. gadā pēc Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) pasūtījuma veiktais pētījums liecina, ka 38% jauno pedagogu tuvāko piecu gadu laikā apsver iespēju pamest pedagoga profesiju.
Bioloģijas skolotāja Vīra sacīja: "Pilnu slodzi es noteikti neņemtu, jo, manuprāt, tas darbs prasa ļoti daudz ieguldījuma visās jomās. Gan tad, kad tu esi klātienē, tev visu laiku ir jābūt klātesošam, tev ir jābūt. Tās 40 minūtes ir ļoti augstas intensitātes slodze patiesībā. Tev ir jāskatās, kurā mirklī tu zaudē uzmanību, kā tu to vari dabūt atpakaļ, kādas ir individuālās problēmas."
Viens no lielākajiem trūkumiem esot nesakārtotais darba grafiks
Viens no lielākajiem trūkumiem esot nesakārtotais darba grafiks – to intervijās uzsvēruši daudzi. Ja skolā trūkst skolotāja, tad viņa darbs tiek sadalīts citiem kolēģiem. Un runa nav tikai par mācību stundu vadīšanu, bet arī par gatavošanos, kas īpaši lielu apjukumu radījis, kopš "Skola 2030" mācību satura ieviešanas – neizpratne, kādus materiālus bērniem dot, kur pie tādiem tikt. Un galu galā, kā nodrošināt, ka ar mācību saturu klasē visi tiek galā vienlīdz veiksmīgi.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza atzīmēja: "Mums ir nepieciešams piesaistīt skolotājus, lai optimizētu šo kontaktstundu skaitu skolotājiem."
Problēma ir piesaistīt un noturēt ne vien jaunos pedagogus, bet cīņa notiek par ikvienu skolotāju.
Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Iveta Pāže norādīja: "Nav jau tik vienkārši atrast pedagogus, un tad nu, ja tu pie tā pedagoga esi ticis, tad ir jātur. Tad notiek šī meklēšana, pārvilināšana, katrs mēģina šim pedagogam piedāvāt savu labumiņu. Mums jau svarīgi ir viņu piesaistīt, lai varam nodot kvalitatīvu izglītību tam jaunietim, tam skolēnam."
Tikmēr Trikātas pamatskola direktore Ingūna Kondratjeva stāstīja: "Mums, piemēram, tikko aizgāja matemātikas skolotāja, kurai piedāvāja darbu Smiltenes vidusskolā. Viņa ikdienā mēroja 78 kilometrus. Tajā brīdī man kā direktorei rokas ir sasietas un es nekādi nevaru atrast veidu, kā viņu pierunāt palikt šajā skolā."
Ja nevar atrast jaunus pedagogus, tad lūdz vecajiem – tiem, kuri jau ir pensijā.
Pensionēta matemātikas skolotāja Stacijas pamatskolā Ināra Ņikuļina sacīja: "Tad nu gan es sev nopozicionējos, es tikai pensionāre būšu un par sevi tik domāšu un vairāk neko. Bet tad direktore Ruta, nu, viņa man tik žēlīgi prasīja augusta pēdējās dienās – nu, nav matemātikas skolotāja, nu lūdzu, lūdzu, varbūt tur līdz jaunajam gadam, varbūt dabūsim jaunu skolotāju... Nu, kā jūs domājat... te nu es esmu."
Ministrija brīvo vakanču skaitu mēģina mazināt ar skolu tīkla sakārtošanu
Viens no IZM mērķiem, kārtojot skolu tīklu, ir mazināt brīvo vakanču skaitu un nodrošināt pedagogiem pilnas slodzes darbu. Tas savukārt, kā ierēdņi sola, palielinātu arī pedagogu algas un profesijas prestižu.
Valmieras novada Izglītības pārvaldes vadītāja Pāže sacīja: "Šobrīd mēs redzam, kāds ir pedagogu profesijas prestižs. Ļoti, ļoti grūti ir pārliecināt jauniešus doties studēt pedagoģiju. Ar to mēs saskaramies visās izglītības pakāpēs."
Tomēr solījumi daļā pedagogu ticību nevairo.
Piemēram, pensionētā matemātikas skolotāja Ņikuļina pauda: "Mēs kaut kā uz tām reformām visu laiku. Reformējam! Un, ja es paskatos no 1991. gada, kad mēs atklājām amatniecības vidusskolu, visu laiku mēs esam reformējušies. Visu laiku, visus gadus! Es pati braucu uz Dāniju un citām ārzemēm smelties pieredzi. Man mūždien dusmas ir bijušas un tāds kā mazvērtības komplekss. Pagaidiet, kāpēc dāņi nebrauc pie mums smelties šo pieredzi? Vai tiešām mums nav tādi jautājumi izglītības nozarē, kas labi izskatās?"
Ar jaunu skolotāju piesaisti nozarē sokas grūti. Jāņem vērā, ka
jau pirms pieciem gadiem, 2018. gadā, noskaidrojās, ka 51% pedagogu Latvijā ir vecāki par 50 gadiem. Šodien tas nozīmē, ka tuvāko piecu gadu laikā būs jānomaina katrs otrais skolotājs.
Latvijas Televīzijas sižetu sērija "Skola kā iespēja":
