Tas bijis agrs 31. janvāra rīts, kad Aizputes muzeja pētnieks Andris Vasiļevskis, ierodoties darbā, ieraudzīja pie ārdurvju roktura piesietu plastmasas maisiņu.
"Mēs neesam dziļi Eiropā, kur visi baidās – tur varbūt ir buboņu mēris, kaut kas sprāgstošs. Tu paskaties, kas tur ir, bet tur ir arheoloģija!" par atradumu izteicās Vasiļevskis.
Atradums – kopumā 71 priekšmets – tika nodots Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei. Vēlāk veikta to izpēte, un šonedēļ senlietas atgrieztas muzejā. Eksperti atzinuši, ka lielākā daļa priekšmetu ir 12.–14. gadsimtā turīgām kuršu sievietēm un vīriešiem raksturīgas rotaslietas.
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arheologs Mārcis Kalniņš norādīja, ka skaidri redzama rotaslietu saistība ar kuršu apbedījumiem:
"Tā kā 42 priekšmeti ir deguši, redzam, ka bijuši ugunī, tad uzreiz kā arheologi varam teikt, ka tie noteikti saistīti ar kuršu ugunskapiem jeb kuršu apbedījumu veidu, kur cilvēks ar visām viņa rotaslietām tiek sadedzināts."
Pētnieki priecājas par unikālo dāvinājumu, tomēr uzsver, cik būtiski būtu noskaidrot senlietu atrašanas vietu. Tā ļautu veikt pamatīgākus pētījumus un iegūt plašāku informāciju, norādīja Nacionālās kultūras pārvaldes Kurzemes nodaļas inspektore Jana Mikuļska: "Viena senlieta izrauta no konteksta nav tik vērtīga, kā tas viss stāsts, atrašanās leģenda. Ja konkrēti ir norāde uz kādu jaunu objektu, senvietu, tas ir unikāli."
Arī arheologs Kalniņš norādīja, ka, iespējams, vietai, no kuras rotaslietas iegūtas, būtu jābūt valsts aizsardzībā, bet, ja vieta ir nezināma, tā aizsardzībā nav un apbedījumi var tikt izpostīti vēl vairāk.
Tā kā starp kuršu rotaslietām bija ielikti arī 19. gadsimta zirglietu fragmenti un siksnu sprādzes no 20. gadsimta sākuma, pētnieki pieļauj, ka anonīmais dāvinātājs varētu būt kāds metāla meklētājs, kurš tos atradis, izmantojot metāla detektoru. Zinot, ka šie dārgumu meklētāji nereti nevēlas atklāt savu identitāti, vēsturnieki cer, ka trūkstošo informāciju dāvinātājs sniegs vismaz anonīmā veidā.
Aizputes novadpētniecības muzeja vadītāja Jolanta Berga aicināja anonīmo dāvinātāju izmantot pastkastīti pie muzeja durvīm:
"Varbūt, ka šis cilvēks, kurš šo dāvinājumu atnesa, varētu šajā pastkastītē arī iemest informāciju, no kurienes šie priekšmeti ir nākuši."
Noslēpumainā veidā iegūtās senlietas Aizputes muzejs pirmoreiz plāno eksponēt maijā gaidāmajā Muzeju naktī.