Pēkšņa laika apstākļu maiņa, migrantu krīze pierobežā, dezinformācijas draudi – tie ir tikai daži no krīzes situāciju piemēriem, kam risinājumi nupat meklēti Krāslavā. Projekta "#DrošaLatvija" mērķis ir saliedēt vietējo kopienu pārstāvjus, viedokļu līderus un pašvaldību iestāžu darbiniekus. Viņi ir pirmie, pie kā jebkurās grūtībās pēc palīdzības vēršas iedzīvotāji.
"Šajā ģeopolitiskajā situācijā mums jābūt gataviem dažādām situācijām un jābūt arī kritiski domājošiem. Varbūt nevis uzreiz uzzināt visu, jo visu uzzināt nevar. Pakāpeniski domājot, kritiski izvērtējot kopiena kļūst gudrāka un arī spēj reaģēt pareizāk," sacīja biedrības "Krāslavas rajona partnerība" pārstāve Zane Ločmele.
"Man ir jārunā ar jauniešiem un jāstāsta viņiem, kā jārīkojas dažādās situācijās. Ja nu gadījumā nāk X stunda, vai tā ir vienkārši X stunda dezinformācijas ziņā, vai arī tiešām ir kaut kas noticis, tad mums ir jābūt gataviem katram scenārijam," sacīja jauniešu biedrības "Dagne" valdes priekšsēdētājs Aivars Bačkurs.
Meistarklasēs par krīzes komunikāciju secināts, ka pierobežas iedzīvotāji jau tagad saskaras ar izaicinājumiem un ir gatavāki to risināšanai nekā valsts vidienē dzīvojošie. Turpmāk jāveicina spēja kritiski domāt, reaģēt ātri un efektīvi apziņot.
"Iespējams, tas, kas pieklibo, un tas nav tikai Krāslavas vai Latgales stāsts, ir tas, kā informāciju nodot tālāk sabiedrībai. Pašiem medijiem tur ir jābūt klātesošiem. Jābūt klātesošiem arī pašvaldību un dienestu pārstāvjiem. Bet, protams, nekur jau nav palicis vecais labais ziņojumu dēlis, ja nu galīgi nekas nedarbojas," sacīja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas padomes loceklis Ingemārs Vekteris.
"Pats galvenais neatstāt to informāciju mājās pie virtuves galda kopā ar ģimenes locekļiem, bet, ja redzam, pamanām kaut ko, tad tiešām informēt pašvaldību, informēt Valsts policiju," pauda Bačkurs.
Iedzīvotāji aicināti izzināt arī savas dzīvesvietas civilās aizsardzības plānus, apskatīt, kur paredzēta pulcēšanās un informācijas pieeja krīzes gadījumos. Sabiedrība mudināta lejuplādēt viedierīcēs aplikāciju 112.
Ločmele mudināja arī lauzt stereotipus: "Atnāks robežsargs, zemessargs, paņems aiz rociņas tajā situācijā, ja kaut kas notiek un aizvedīs, kur vajag, parādīs, kā vajag, iedos paēst, iedos padzert, mīkstu gultiņu saklās. Tad, kad tam cilvēkam saki, ka – nē, mīļais, bet vai tev ir mājās 72 stundu soma? Un tad visi saraujas: priekš kam? kāpēc man tas jādara? Es personīgi par sevi – man tā ir un sen, un tai somai ir jābūt mājās."
Projektu "#DrošaLatvija" īsteno Latvijas Transatlantiskā organizācija sadarbībā ar Valsts kanceleju. Darbnīcas jau notika arī Daugavpilī, Ludzā, Jūrmalā un Jelgavā. Līdz 15. jūnijam plānots viesoties Preiļos, Liepājā, Jēkabpilī un Rīgā.
