Šādas pārbaudes sākotnēji veiks skolās, sociālās aprūpes un medicīnas iestādēs, un noslēgumā – pašvaldības administratīvajās ēkas.
Pēc tam, kad telpas būs apsekotas, piemērotās vietas labiekārtos īslaicīgam patvērumam līdz divām stundām. Derīgajos pagrabos izveidos tā saucamos "boksus" ar pirmās nepieciešamības precēm, tai skaitā pārtiku un ūdeni, arī saimniecības inventāru, kas var palīdzēt, piemēram, atbrīvot izejas, ja to pieprasa apstākļi.
Pakāpeniski pēc tam patvertnes varētu pilnveidot par vietām, kur iespējams uzturēties ilgāku laiku. Taču tam jau būtu vajadzīgi lielāki ieguldījumi.
Pašvaldības labiekārtotās patvertnes tiks marķētas ar trīs uzlīmēm: ugunsdzēsēju, glābēju vadlīnijās apstiprināto marķējumu, starptautisko marķējumu un marķējumu Braila rakstā. Informācija par pielāgotajiem objektiem tiks ievietota Rīgas pašvaldības Civilās aizsardzības plānā.
Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons skaidroja, kas pašvaldībai varētu būt jādara, lai telpas pielāgotu: "Ventilācijas sistēmu atjaunošana, citu inženierkomunikāciju sakārtošana un lielāku rezervju nodrošināšana. Pēc būtības objekta un tās patvēruma telpas autonomijas panākšana. Tas var nozīmēt arī dīzeļģeneratora ierīkošanu un dažādu citu komunikāciju sakārtošanu."
Pašvaldība jau paspējusi apsekot pirmos objektus, taču pirmie rezultāti nav iepriecinoši.
Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" Reinsons stāstīja: "No 54 objektiem, kurus mēneša laikā esam paspējuši apsekot, trīs uzreiz jau atbilst patvērumam un 19 daļēji atbilst. Toties pārējie diemžēl pirmajā izvērtējumā ir atzīti par neatbilstošiem. Tā nav ļoti spīdoša situācija."
