ĪSUMĀ:
- Prasība zināt valsts valodu uzturēšanas atļaujas iegūšanai neskāra Krievijas pilsoņus, kuri atļauju saņēma saskaņā ar "ārvalstnieku likuma".
- Saeimas komisija konceptuāli atbalsta izmaiņas – valodas zināšanas prasīt arī viņiem.
- Tas skars aptuveni 5000 cilvēku, arī Krievijas militāros pensionārus un viņu ģimenes.
- Dokumentu sakārtošanai būs saprātīgi termiņi – līdz 2025.gada maija vai septembra vidum.
- ĀM skaidro: Tā nav atkāpšanas no vienošanās ar Krieviju.
- Valodas centram pārbaužu nodrošināšanai būs nepieciešami līdz 390 000 eiro.
Daži tūkstoši Krievijas pilsoņu, arī militārie pensionāri un viņu ģimenes
Ārvalstnieku likums paredzēja, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas varēja saņemt ārvalstnieki, kuriem 1992.gada 1.jūlijā dzīvesvieta bija Latvijā un kuri bija reģistrēti iedzīvotāju reģistrā. Šis likums zaudēja spēku 2003.gada 1.maijā līdz ar Imigrācijas likuma spēkā stāšanos, informēja Saeimas preses dienests.
Jaunās prasības attieksies uz aptuveni 5000 Krievijas pilsoņiem, norādīja Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Ārlietu ministrijas pārstāvji atzina, ka daudzi no šiem Krievijas pilsoņiem ir Krievijas militārie pensionāri un viņu ģimenes locekļi.
Arī šai grupai varētu saglabāt līdzšinējo pieeju, ka valodas zināšanas prasa personām vecumā līdz 75 gadiem.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks un Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš norādīja, ka grozījumi ir būtiski sabiedrības drošībai laikā, kad Krievijas bruņots iebrukums Ukrainā aktīvi turpinās.
"Galvenais mērķis, protams, ir saprast Krievijas Federācijas pilsoņu esamību Latvijā, attiecīgi arī lojalitātes jautājumi un galvenais, protams, arī viens no šiem aspektiem, kas saistīts ar integrēšanos sabiedrībā, kur, protams, ārzemniekiem būtu jāizrāda solidaritāte pret uzņemošās valsts sabiedrību un ir šis valsts valodas zināšanu apliecinājums," pauda Vītoliņš.
Dokumentu sakārtošanai būšot saprātīgi termiņi
Arī viens no grozījumu iesniedzējiem Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs un pie Saeimas frakcijām nepiederošais deputāts Igors Rajevs uzsvēra, ka šādi Latvijā dzīvojošo Krievijas pilsoņu papildu grupai netiek likti lieki šķēršļi, bet gan noteikti strikti noteikumi.
"Viņu [Krievijas pilsoņu] pastāvīgās uzturēšanās atļaujas būs derīgas līdz noteiktam termiņam, mēs attiecīgi norādījām tos termiņus, kurus mēs uzskatām šobrīd par reālistiskiem, un ka mēs visas tās lietas varam izskatīt un laikus sakārtot, un attiecīgi tie ir pietiekoši strikti," sacīja Rajevs.
Likumprojektā paredzēts noteikt, ka pastāvīgās uzturēšanās atļauja konkrētajai grupai Krievijas pilsoņu vienā gadījumā būs derīga līdz 2025. gada 15. maijam, ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) līdz 2025. gada 30. aprīlim nav saņemti nepieciešamie dokumenti Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Otrā gadījumā līdz 2025. gada 15. septembrim attiecībā uz personu, kurai ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai ir nepieciešams apliecinājums par valsts valodas apguvi, ja PMLP līdz 2025. gada 1. maijam būs saņemta informācija par to, ka šī persona līdz 2025. gada 1. maijam vismaz vienu reizi ir kārtojusi valsts valodas prasmes pārbaudi un šai personai būs noteikta atkārtota valsts valodas prasmes pārbaudes kārtošana līdz 2025. gada 31. jūlijam, bet PMLP līdz 2025. gada 31. augustam nav saņemti nepieciešamie dokumenti ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Tā nav atkāpšanas no vienošanās ar Krieviju
Atbalstu grozījumiem pauž Valsts drošības dienests un Tiesībsarga birojs, un arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, kas norāda uz vajadzību grozījumu ieviešanai pārvaldē saglabāt desmit no iepriekš piešķirtajām papildu štata vietām.
Savukārt Ārlietu ministrijas Juridiskās direkcijas vadītāja Sanita Pēkale skaidroja, ka grozījumi skars daļu no Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļus, uz kuriem attiecas 1994. gada Latvijas un Krievijas valdības vienošanās, kas ir viens no četriem dokumentiem saistībā ar Krievijas bruņoto spēku aiziešanu no Latvijas 1994. gadā.
"Grozījumu būtība nav radīta, lai mērķētu šos grozījumus pret Krievijas militārajiem pensionāriem kā pret atsevišķu grupu. Tāpat ir jāsaprot, ka grozījumi nav diskriminējoši, un ar tiem tiek veidoti vienādi nosacījumi visiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši atvieglotā kārtībā, neatkarīgi no šādas atļaujas saņemšanas brīža. Trešais – Latvijas izpratnē vienošanās nepiešķir Krievijas militārajiem pensionāriem absolūtas tiesības uzturēties Latvijā, atbrīvojot viņus no prasības ievērot likumus," norādīja Pēkale.
Atbildot uz Saeimas deputāta Alekseja Rosļikova ("Stabilitātei") jautājumu, vai Latvijai būtu sākumā kādā mērā jāatkāpjas no ar Krieviju 1994. gadā noslēgtās vienošanās, gan Ārlietu ministrija, gan Iekšlietu ministriju pārstāvji atbildēja noraidoši, uzsverot, ka attiecīgā vienošanās ar Krieviju neparedz vispārīgas garantijas minētajām personām uzturēties Latvijā, jo tiem, kuri izvēlējušies turpināt dzīvot Latvijā, jāpakļaujas Latvijas tiesību aktiem.
Tāpat grozījumiem ir leģitīmais mērķis – valsts drošība un ar to saistītā integrācija.
Valsts izglītības satura centram valodas zināšanu pārbaudēm vajadzēs papildu naudu un sākotnēji tiek lēsts, ka tie varētu būt 390 000 eiro. Tiesa, no attiecīgās grupas atskaitot tos, kuri ir vecāki par 75 gadiem, kopējā summa, iespējams, varētu būt mazāka. Savukārt pēc tam, kad būs saņemti maksājumi no tiem, kuriem valodas pārbaudes būs jāveic, iekasēto naudu Izglītības un satura centrs plāno atdot budžetā.
KONTEKSTS:
Imigrācijas likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023. gada septembrī zaudēja spēku. Lai dzīvotu Latvijā, viņiem bija jāpiesakās Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusam, bet tā saņemšanai viņiem PMLP jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas zināšanām minimālā līmenī un finanšu resursu esamību.
Politiķi pēdējā brīdī pirms normu spēkā stāšanās nolēma veikt grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Neskatoties uz šīm izmaiņām, no 2023. gada septembra Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem bija jānokārto vismaz termiņuzturēšanās atļauja. Tiem Krievijas pilsoņiem, kas neko nav darījuši sava uzturēšanās statusa sakārtošanai, no 2. septembra uzturēšanās atļaujas ir zudušas un viņiem sāk izsūtīt vēstules ar aicinājumu izbraukt no valsts.
Taču šīs prasības neattiecās uz tiem Krievijas pilsoņiem, kuri pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ieguvuši saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu un kuriem līdz šim neprasīja valodas zināšanas.
