"Lieldienu laiks ir nopietnu pārdomu laiks kristīgajā pasaulē, pie kuras mēs visi piederam, un es atsaucos "Apvienotā saraksta" deputātu simtprocentīgam aicinājumam izteikt savu gatavību kļūt par apvienotā saraksta prezidenta kandidātu," tā par savu kandidēšanu aprīlī paziņoja uzņēmējs un arhitekts Uldis Pīlēns.
Atšķirībā no diviem konkurentiem, kuru izvirzītāji rīkoja īpašas preses konferences, par savu lēmumu Pīlēns paziņoja video intervijā ziņu aģentūrai LETA.
"Pirmām kārtām mums ir pilnīgi skaidra Pīlēna kunga nostāja šobrīd starptautiskos drošības jautājumos. Nelokāma nostāja Ukrainas atbalstam," tā "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Tavars sāka savu pamatojumu, kāpēc Pīlēns ir labākais kandidāts prezidenta amatam.
Taču galvenais trumpis, viņaprāt, ir Pīlēna orientēšanās ekonomikā: "Ņemot vērā, ka arī Valsts prezidenta zvērestā ir skaidri norādīts, ka prezidents zvēr savu darbu veltīt Latvijas un tautas labklājības veicināšanai, būt taisnīgs pret visiem, un pazīstot Uldi Pīlēnu, mēs redzam, ka viņš ir tāds cilvēks, kas atbilst šim vērtību vektoram."
Līdzšinējā pieredze
Uldis Pīlēns dzimis Liepājā, kur pabeidzis vidusskolu. 70. gadu vidū iestājies Rīgas Politehniskā institūtā (tagad – Rīgas Tehniskā universitāte) Arhitektūras fakultātē, ieguva iespēju mācīties Veimāras Arhitektūras un būvniecības augstskolā Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
Pēc studijām Pīlēns Padomju Latvijā strādāja Zinātniski tehniskās informācijas un tehniski ekonomisko pētījumu institūtā par dizaina centra vadītāju. Viņš arī bija Valsts plāna komitejas tehniskās estētikas problēmu padomes biroja loceklis. 1983. gadā Pīlēns kļuva par Liepājas galveno arhitektu.
"Liepājā notika ne tikai kultūras pasākumi, bet arī faktiski viena no pirmajām Latvijā gājēju ielām tika realizēta tur," tā Pīlēna veikumu slavēja Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Pīlēns veiksmīgi uzsāka būvniecības biznesu, un tagad viņam daļēji piederošais koncerns UPB var lepoties ar 240 miljonu apgrozījumu. Jau astoņus gadus Pīlēns vairs nepiedalās tiešajā uzņēmuma darbā, bet ir uzņēmuma padomē.
Politikā Pīlēns iesaistījās 90. gadu beigās kā jaundibinātās Tautas partijas valdes loceklis. Viņš strādājis arī kā Liepājas domes deputāts, bet partiju pameta ekonomiskās krīzes priekšvakarā.
Pirms pagājušā gada Saeimas vēlēšanām Pīlēns atgriezās politikā. "Krievijas izraisītais nodevīgais karš Ukrainā ar visu to genocīdu ir kaut kāds pagrieziena punkts manā dzīvē. Tad bija skaidrs, ka tu nevari palikt malā," pamatoja Pīlēns.
Tēls un ambīcijas
Pīlēns ir komunikabls, viņam ir labas manieres un laba reputācija, kas, šķiet, ir apzināti kopta. Nekādu "dzeltenu" skandālu. Tikai lielas, gludas intervijas glancētos žurnālos, kurās viņš izceļas ar domas precizitāti un spēju runāt arī filozofiskos jēdzienos.
Šādu viņa tēlu stiprina arī paša projektētā un pērn Rīgā Ķīpsalā atklātā konferenču un izstāžu ēka ar nosaukumu "Ola". "Es domāju, ka šeit ir visa manas līdzšinējās arhitekta un būvnieka pieredzes esence ielikta iekšā," viņš pauda.
Modernajā dzelzsbetona ēkā Pīlēns dibināja biedrību "Apvienotais saraksts".
Aiziešana no aktīvā biznesa, tēla veidošana, politiskā spēka izveidošana, atteikšanās no pretendēšanas uz Saeimu un amatiem valdībā liek domāt, ka augsts valstsvīra amats un caur to arī sava vārda ierakstīšana Latvijas vēsturē jau ilgāku laiku ir bijis Pīlēna mērķis.
To, ka Pīlēna veiksmīgais tēls un ambīcijas daļai sabiedrības var likties pārāk spilgti, pamanījuši arī politoloģijas eksperti. Raksturojums "ambiciozs" bieži parādās vērtējumos.
Savu viedokli portāla "Delfi" raidījuma "Kāpēc" izteica Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle: "Nenoliedzami, viņš manā skatījumā ir līderis kā cilvēks, harismātisks. Bet mēs esam novērojuši arī to, ka mūsu sabiedrībai nepatīk pārāk pašpārliecināti, pārāk ambiciozi, laimīgi, turīgi cilvēki, jo tas sāk radīt šaubas, ka tur kaut kas nav līdz galam tīri."
Studijas VDR
Taču plankumi Pīlēna biogrāfijā publiskajā telpā neuzpeld. Vienīgi TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālisti bija pamanījuši, ka Pīlēna firma kā apakšuzņēmējs piedalījies "Gazprom" ēkas būvniecībā Sanktpēterburgā. Tas noritēja jau pēc Krimas aneksijas.
Pīlēns uzskata, ka te viņam neko nevar pārmest: "Jā, bet saprotiet, 2014. gads – vēl nav sankcijas pret Krieviju. Mūsu klients ir Austrijas klients."
Visvairāk apspriesti ir divi citi fakti Pīlēna biogrāfijā. Pirmais no tiem, ka viņš studēja Vācijas Demokrātiskajā Republikā (VDR). Lai izpelnītos tādu iespēju, bija jābūt labam komjaunietim. Un neizbēgama bija VDK uzmanība.
"Es domāju, ka tas mehānisms bija tāds, ka fakultāte viņu izvirzīja. Tad paralēli VDK vētīja un, no otras puses, pa komjaunatnes līniju bija jāapstiprina, no Politehniskā institūta komjaunatnes komitejas bija jārekomendē, līdz rajona komitejai, pilsētas komitejai un beigu beigās komjaunatnes Centrālajā komitejā. Es arhīvā redzēju, kā tika apspriests šis jautājums Centrālas komitejas biroja sēdē, " šādu virzību studēšanai draudzīgajās ārvalstīs iezīmēja tā perioda vēstures pētniece, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Daina Bleiere.
Bleiere norādīja, ka, studējot VDR, nebija jābūt VDK ziņotājam. "Tādā grupā noteikti kāds bija ziņotājs, tikai jautājums, kurš. Vai baltiešiem tik ļoti uzticējās? Ticamāk, ka tas bija kāds no "vecākajiem brāļiem"," pauda vēsturniece.
Atrašanās Tautas partijas valdē
Otrs apspriestākais Pīlēna biogrāfijas notikums ir viņa atrašanās Tautas partijas valdē laikā, kad ekspremjers Andris Šķēle izmantoja politiku sava biznesa impērijas stiprināšanai un valdība realizēja "gāzi grīdā" politiku.
Pīlēns neuzskata, ka būtu līdzatbildīgs par sekām: "Es domāju, ka sadalīsim atbildību starp nacionālo banku, kura pieļāva šo kredīta ņemšanu arī citās valūtās, un valdības atbildību. Es nebūtu tas soģis, kas teiktu, ka pie visa vainīga tikai valdība."
Pīlēns arī minēja, ka Tautas partijā bijis iekšējā opozīcijā. Bijušais Pīlēna līdzgaitnieks partijā, politiķis Artis Pabriks faktus, kas to apstiprina, neatminējās: "Kas attiecas uz to periodu, kad es biju Tautas partijā, ja mani atmiņa neviļ, es nevaru atcerēties tādus izteiktus momentus, kur Uldis Pīlēns būtu tā ļoti iestājies pret kādu partijas kursu vai būtu bijis opozīcijā. Es domāju, ka Tautas partija gan Liepājā, gan daudz kur citur bija vadošā partija, un es domāju, ka Pīlēna kungam tajā laikā bija gana labi būt partijas biedram."
Pabriks Tautas partiju pameta 2007. gada rudenī, kad samilza skandāls par vēlmi tikt vaļā no toreizējā KNAB vadītāja Alekseja Loskutova. Pīlēns partijā sabija vēl gadu. Viņam partija kļuva nepieņemama brīdī, kad valdība izlēma pārņemt "Parex" banku.
Šobrīd Uldis Pīlēns var droši rēķināties ar "Apvienotā saraksta" 15 balsīm. Plaši tiek runāts, ka viņu varētu atbalstīt Ainara Šlesera vadītā "Latvija pirmajā vietā" ar deviņām balsīm un Alekseja Rosļikova partija "Stabilitātei!" ar desmit balsīm. Šis atbalsts nav drošs, un papildus nepieciešamas vēl 17 balsis, kuras šobrīd neviens nesola.
KONTEKSTS:
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
Šim amatam izvirzīti divi koalīciju veidojošo partiju pārstāvji – "Apvienotais saraksts" pieteicis uzņēmēja un politiskā spēka dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru, bet "Jaunā Vienotība" izvirzījusi savu partijas biedru, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču. Savukārt opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Progresīvie" izvirzīja latviešu diasporas pārstāvi, bezpartejisko Elīnu Pinto.
Sākotnēji arī pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits paziņoja, ka kandidēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, taču vēlāk tomēr atteicās.
