Dzegužkalna galiņā ugunskuram jābūt. Par šo vietu un Jāņu svinībām šeit jau rakstīts grāmatās, kuras saglabājušās no 18. gadsimta. Gluži kā saulgriežu svinībās iepriekšējās dienās, arī šeit – vainagi, dejas, dziesmas un ugunskurs. Vakara gaidītākā Jāņu tradīcija gan katram sava.
"Mums ir pašiem savs Jānis, un tie ir pagājušā gada vainagi. Šogad esam Rīgā palikuši, neesam uz laukiem aizbraukuši, un šis tomēr Rīgas lielākais kalns. Šeit arī nākam svinēt ar visiem," pauda Jāņu svinību apmeklētāja Laura.
Līga un Jānis no folkloras kopas "Karikste" teica, ka svarīgākie Jāņu nakts svinību noslēpumi ir dziesmās iepīti – kam pāri jālec un kas jāmeklē. "Šovakar gaidām uguns ratu noteikti, papardes ziedu," sacīja Līga. Jānis piebilda: "Viņa vēl jauna, viņai papardes zieds. Man jau dadži."
Šeit sabraukuši līgotāji ne vien no Latvijas pļavu pļavām, bet arī no tām, kas pāri okeānam. Viesi no Kanādas stāstīja, ka ceļojumu Baltijas valstīs pielāgojuši, lai šovakar būtu Rīgā.
"Galvenais jautājums ir, kā noturēt bērnus nomodā līdz saullēktam, kad viņi ir tik lieli. Šī ir mūsu pirmā tāda nakts, un man ir daudz jautājumu par to," sacīja Andreja no Kanādas.
Bet ciemiņi no Polijas sacīja, ka viņi šeit līgo ne pirmo reizi. Pirms pāris gadiem šeit līgojot arī saderinājušies. "Mēs šeit patiesībā esam jau piekto reizi. Mēs esam no Polijas un iemīlējušies Rīgā un šajā atmosfērā, svinībās," atzina Marta no Polijas.
