Madridē pie pils sanākušie gaida, kad parādīsies karaliskā ģimene: Karalis Felipe VI, karaliene Letīcija un abas meitas – kroņprincese Leonora un princese Sofija. Par godu Felipes VI valdīšanas desmitgadei notika karaliskās gvardes sardzes svinīgā maiņa un lidmašīnas debesis iekrāsoja Spānijas karoga krāsas.
Par monarhu Felipe VI kļuva, kad viņam bija 46 gadi. Viņa tēvs, karalis Huans Karloss 2014. gadā atteicās no troņa daudzu skandālu dēļ, tostarp apsūdzību dēļ par finanšu pārkāpumiem un bagātību slēpšanu. Tolaik daudzi spāņi uzdeva jautājumu – vai Spānijā monarhija vispār vajadzīga?
Kļūstot par karali, Felipe solīja veidot "jaunu monarhiju jaunam laikmetam".
Lai attālinātos no karaļnama pagātnes nesmukumiem, viņam nācies pieņemt arī smagus personiskus lēmumus.
Distancēties no sava tēva, kurš devās prom no Spānijas. Svētku reizē pasniedzot apbalvojumus par civiliem nopelniem, karalis uzsvēra:
"Pildot savus pienākumus, esmu pieturējies un vienmēr turēšos pie konstitūcijas un tās vērtībām. Tas ir ceļvedis manu pienākumu veikšanai."
Desmit gados Spānija piedzīvojusi vairākus politiskus satricinājumus un piecas vispārējās vēlēšanas. Viens no lielākiem pārbaudījumiem karalim bija Katalonijas neatkarības referendums 2017. gadā. Toreiz, uzrunājot tautu, viņš uzsvēra – būtiski ir saglabāt Spānijas vienotību. Spānijas valsts galva ir aktīvs arī ārpolitikā. Viņš solījis atbalstīt Ukrainu, līdz beigsies Krievijas karš.
"Spānija atkal un atkal ar visstingrākiem vārdiem nosoda plaša mēroga iebrukumu šajā valstī," pauda Felipe VI.
Kā liecina aptaujas, 49,6% spāņu uzskata, ka monarhija ir labākā iekārta Spānijai, bet pretējās domās ir 40%. Turpmākie Felipes VI valdīšanas gadi būs izšķiroši, lai atjaunotu sabiedrības uzticību monarhijai, pirms troni nodot mantiniecei. Kroņprincese Leonora ir sasniegusi pilngadību un jau zvērējusi uzticību Spānijas konstitūcijai.
