Kristiāna, tāpat kā citi talsinieki, savus vakarus pavada dārzā. Taču ne novācot ražu vai ravējot nezāles. Iemesls ir Spānijas kailgliemeži, kas noēd visu, kas dārzā iestādīts. Tie dārzā parādījušies pagājušajā gadā, bet šogad ir īpaši jūtami.
"Sastādītos gurķu stādus ir apēduši, redīsus. Praktiski viss, kas ir jauns iesēts, viss kas ir zems, kur viņi tiek klāt, tas viss tiek nograuzts un apēsts, un šogad mēs jau trīs reizes esam pārstādījuši gan gurķus, gan redīsus, gan kāpostus, gan zemenes," stāstīja talsiniece Kristiāna Rēķe.
Kā teica Kristiāna, kaimiņiem esot vēl sliktāka situācija.
Liela daļa izvēlējušies pat dārzā vairs neko nestādīt, citi ar cerību ierobežot kaitēkļus, katru rītu un vakaru izbārsta savus dārzus ar sāli vai lasa gliemežus burkās un tad tos iznīcina.
"Visefektīvākais laikam ir sāls. Tad, kad viņa nebija vēl daudz, mēs vienkārši gājām pa ceļu un bērām viņiem virsū sāli, un tad viņi nobeidzās. Bet tad, kad viņi palika vairāk, tad sākām lasīt burkā, lai viņi vienkārši nevairojās vairāk, un burkā nedaudz sāli un met viņus iekšā un tad viņi tur nobeidzās," teica talsiniece.
Spānijas kailgliemezis dārzos sastopams no pavasara līdz pat decembrim, bet visaktīvāk tas darbojas no jūnija līdz septembrim, liecina Dabas aizsardzības pārvaldes apkopotā informācija. Visvairāk kailgliemezim patīk mitras vietas, tāpēc lielākā gliemežu aktivitāte novērojama rītos, vakaros un pēc nokrišņiem.
"Šogad tas ir vairāk, bet es negribētu teikt, ka vienu gadu ir vairāk vai mazāk tāpēc, ka mēs kaut ko darām. Tas vairāk saistīts ar laika apstākļiem, un patiesībā būtu diezgan naivi domāt, ja sausā, karstā vasarā ziņojumu ir maz, tad, ahā, Spānijas kailgliemeža izplatība ir samazinājusies. Diemžēl nē, jo, tiklīdz parādās labvēlīgāki laikapstākļi, šī suga ļoti strauji vairojas, un iet tikai izplatījumā," klāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska.
Šie gliemeži, kuru garums ir 7–15 centimetri, var būt sarkanbrūni, brūni vai pat dzeltenīgi. Viņu dzīves ilgums ir tikai viens gads, taču rudenī tie dēj olas un atstāj aiz sevis nākamo paaudzi.
Labvēlīgos apstākļos, piemēram, lietainā, mitrā, apmākušā un siltā laikā, viens gliemezis var sadēt līdz pat 400 olām sezonas laikā.
"Viens no atslēgas vārdiem veiksmīgai cīņai es teiktu ir zināšanas. Jo labāk mēs pazīstam savu ienaidnieku, jo vieglāk ir ar viņu cīnīties," pauda Rutkovska.
Cīņā ar Spānijas kailgliemežiem ir vairākas metodes, ar kurām var iepazīties mājaslapā "invazīvs.lv". Pārvalde aicina kaimiņiem sadarboties un vienoties kopā cīnīties ar šo invazīvo sugu, jo pretējā gadījumā to samazināt nebūs iespējams. Bet vislētākā un viena no efektīvākajām metodēm ir nolasīt gliemežus un apbērt tos ar sāli.
"Lai samazinātu to nolasīšanas teritoriju, var veidot tādas tā kā ēstuvju vietas vai pievilināšanas vietas, izliekot ēsmas, ierokot speciālus tādus trauciņus ar alu augsnē, pievienojot noteikti vai nu vārāmo sāli, vai nu vienprocentīgu varu vai vara sulfāta šķīdumu," teica Dabas aizsardzības pārvaldes Invazīvo sugu nodaļas vadītāja.
Šobrīd Dabas pārvalde cer, ka Saeima pieņems atbilstošus likuma grozījumus, kas ļaus lemt par valstiskiem šīs invazīvās sugas apkarošanas pasākumiem. Pagaidām Dabas pārvalde atzina: ja īpašumā ir iedzīvojies Spānijas kailgliemezis, pilnībā no tā atbrīvoties nebūs iespējams.
