Dekšāres ciems atrodas vien piecu kilometru attālumā no Varakļāniem. Dzelteno rapša, briestošo labības lauku un pļavu ieskauts. Vienā no pļavām blakus Slāņu mājām, kur saimnieko Jānis un Jolanta Smani, ganās kaziņas – baltas, pelēkas, brūnas.
"Es savas kaziņas saucu par krūmu kaziņām. Viņām ir nedaudz Latvijas baltās piešprice, nedaudz ir no Anglo Nubijas šķirnes, bet es esmu sapratusi, jo mazāk šķirnīga kaza, jo garšīgāks piens."
Jolanta Smane pirms astoņiem gadiem pārcēlusies no Rīgas uz dzimtas mājām Slāņiem un, paralēli daudzajiem citiem darbiem, pievērsusies kazkopībai.
"Kaziņas parādījās tad, kad nācām no Rīgas dzīvot uz laukiem. Domājām ko darīt. Dekšāres pagastā ir izplatīti latvāņi un kaziņas ir viens no darba rīkiem, kas palīdz viņus likvidēt, apēdot lapas. Izvēle bija starp aitu un kazu un izvēlē krita par abu kazai, jo vienam no bērniem bija bronhiālā astma un kazas piens ir vērtīgs ne tikai dzert un ēst biezpienu un sviestu , bet ir arī ārstniecisks cilvēkiem ar laktozes nepanesamību un dažādām alerģijām. Īstenībā cilvēki, kuriem ir problēmas ar veselību, meklē tieši kazu."
Nesen saimniecībā uzcelts arī siera namiņš – vieta, kur saimniece no kazas piena sien sierus, gatavo kausēto sieru un vienu no siera gatavošanai nepieciešamajām sastāvdaļām – cidoniju sulu.
"Mēs, sierinieki, savā starpā jokojamies, ka cilvēkiem šķiet, ka govis un kazas uz svētkiem dod vairāk piena, bet ar to pašu pieniņu, kas mums ir, patīkami saņemt daudz pasūtījumu. Bet ar sieru siešanu oficiāli es nodarbojos vien nepilnu gadu. Pērn augustā reģistrēju savu ražotni. Piesaistīju NVA finansējumu un tapa skaista siera mājiņa un tika iepirkts aprīkojums. Plus vēl Rēzeknes novada finansējums saņemts cidoniju pārstrādei, jo manam sieriņam ir pievienotā vērtība – ka absolūti nekāda ķīmija netiek izmantota, jo nelietoju ne etiķi, ne citronskābi, kā tas bija pirms diviem gadiem."
Lai arī no malas var šķist, ka kazas sieru siet ir gana viegli, saimniece stāsta, ka divus vienādus sierus pat gatavojot pēc vienas receptes nekad nesasiesi.
"Es ražoju viena veida sieru ar dažādām piedevām. Svaigo pieniņu ieliek katliņā savāra, ieleic garšaugus vai nu tās ir ķimenes, vai es esmu iecienījusi Itālijas labumu garšvielas ar ķiplociņiem, tomātiņiem. Cilvēkiem patīk, katram ražotājam vajag savu nišu. Jo ir jau tāda nianse, ka katru reizi nesanāk tāds pats sieriņš. Tas ir atkarīgs no laika apstākļiem, ja ir lietus, tad pieniņš savādāk uzvedas. Uz mēness fāzēm reaģē – sanāk vai nu cietāks, vai nu mīkstāks. Es domāju, ka man vienai nesanāk, bet es biju pieredzes apmaiņā pie gulbeniešiem un viņi stāstīja to pašu un es sapratu, ka man ir pareizs novērojums. Dari to pašu, tā pati temperatūra, bet siers sanāk savādāks, viņam savs raksturs," stāstīja Jolanta.
Vairākās siera siešanas receptes no iepriekšējām saimniecēm ir nākušas līdzi nopirktajām kaziņām, citas – dāvinātas.
"Marija no Balvu puses man uzdāvināja savu kazu, kad vairs nevarēja par viņu parūpēties, stāstīja savu recepti. Sākumā mēģināju un man nesanāca, izrādījās vasara bija par karstu, bet es iemācījos un tagad ar to siera recepti arī startēju. Tad man bija palīdze, kad man bija divi mazi dvīņi, strādāju valsts darbā, daudz pie datora un viņa nāca palīdzēt. Viņa man iemācīja gatavot kausēto sieru. Un tagad man ir jauna recepte, ko gribu apgūt – tās ir siera bumbiņas gatavot, bet to arī viena dāma, kura man pārdeva vienu no pirmajām kaziņām, izstāstīja," teica saimniece.
Pēc Jāņu vakara klātajiem galdiem daudziem noteikti paliks neapēsts kāds siera gabals, taču saimniece Jolanta Smane aicina dot mājās gatavotajam sieram otru dzīvi.
"Sagriezt mazos gabaliņos, apviļāt mīļākajās garšvielās, ielikt eļļā un būs ļoti garšīgi sieriņi. Var uz pannas apcept. Kā laukos senāk darīja, sieru ēda, kamēr svaigs un kā nedaudz apglumēja, lika uz pannas apbēra ar sāli vai garšvielām, vai vienkārši apcepa līdz izveidojas tāda brūna, skaista miziņa, un tādu var ēst. Es pat esmu redzējusi tirgū, kad pārdot apceptu sieru. Vēl, ja esi nopircis lielāku siera gabaliņu, tad sieriņu var ielikt saldētavā, izņem tad, kad gribi apēst, tā dara Rīgas klienti, sagriež gabaliņos un liek saldētavā. Tikai jāņem vērā, ka nedrīkst strauji atsaldēt, jāliek ledusskapī," pamācīja Jolanta.
Šodien Jāņu diena. Dekšārēs tā ir īpaša jau ar to, ka te ir pat vesela Jāņu iela. Jolanas Smanes vīrs ir Jānis un apkārtējās mājās dzīvo vēl gandrīz desmit Jāņi. Un šodien noteikti Jāņu mātes, Jāņu sievas galdā liks sieru, arī Jolantas gatavoto kazas sieru.
