Kremļa propagandas mediji vēsta, ka bērnu nometnē "Artek", kas atrodas Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā Krimā, esot ieradušies bērni no 60 valstīm – gan no Āzijas valstīm, gan no Eiropas, tai skaitā arī no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.

Padomju laikos "Artek" bija populāra un prestiža pionieru nometne. To atvēra 1925. gadā Gurzufas pilsētā pie Melnās jūras Krimas pussalā un ik gadu brīvdienas nometnē pavadīja 27 000 bērnu. Savu nosaukumu tā ieguva, pateicoties vietai, kur tā atradās. Padomju laikos skolēnu vidū ceļojumu uz "Artek" nometni uzskatīja par prestižu balvu, ko nopelnīt varēja vien paši labākie, proti, vērtēja gan mācību sasniegumus, gan piedalīšanos pionieru aktivitātēs, protams, arī laba uzvedība bija viens no priekšnoteikumiem, lai nokļūtu "Artek" nometnē.

Iestādes seko līdzi informācijai, taču šobrīd nevar apstiprināt, vai un cik bērnu no Latvijas turp devušies.

Ārlietu ministrija (ĀM) norādīja, ka nav saņemta informācija, ka kāds bērns no Latvijas būtu devies uz šo nometni. Lai gan Satversmes 98. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības brīvi izbraukt no Latvijas, vienlaikus saistībā ar Ukrainā noteikto karastāvokli un aktīvo karadarbību ministrija aicina neceļot uz Ukrainu, tai skaitā uz Krimu un arī Krieviju.

ĀM arī atgādina, ka Latvija neatzīst Krievijas īstenoto Krimas prettiesisko aneksiju. Krima ir Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas neatņemama daļa. Par neatļautu Ukrainas robežas šķērsošanu, ierodoties Krimā, neievērojot Ukrainas normatīvos aktus, var iestāties likumā noteiktā atbildība, tai skaitā aizliegums turpmāk ieceļot Ukrainā.

Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa skaidroja, ka, lai gan valsts no savas puses ir skaidri izteikusi aicinājumu uz šīm vietām nedoties, ir jāņem vērā, ka tā ir attiecīgo bērnu vecāku izvēle un atbildība.

"Vecāki kā privātpersonas drīkst darīt visu, ko viņām likums neaizliedz. Šobrīd nav tādu normatīvo aktu, kas aizliegtu vecākiem vai viņu bērniem, ja vecāki tā ļauj, doties uz šīm teritorijām. Tas nozīmē, ka tā ir šo vecāku griba un šobrīd nav tāda likuma, kas šo gribu var ierobežot. Līdz ar to Latvijas valstspiederīgajiem likums ļauj braukt uz Krieviju un tās okupētajām teritorijām, – tā kā tas nav aizliegts un to var darīt. Protams, šeit ir tas [jautājums] – vai vecāki ir atbildīgi vecāki," sacīja Siliņa.

NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" direktors Jānis Sārts uzsvēra, ka "vispirms būtu jāpārbauda informācijas patiesums, jo uz vārda ticēt Krievijas propagandas teiktajam nevar, taču Kremļa mēģinājumi piesaistīt Latvijas jauniešus dažādos pasākumos, tajā skaitā arī šķietami Krievijas nacionāli patriotiskos pasākumos, nav jaunums, un tā noteikti ir daļa no ietekmes kampaņas iepretim Baltijas valstīm."

"Pamatā viņi iegūst, pirmkārt, no informācijas izplatīšanas – tas naratīvs, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tā teikt, joprojām mīl Krieviju, grib sadarboties un tā tālāk. Daudz šaurākā jomā, ja tiešām šādi jaunieši vai bērni nokļūst tādās nometnēs, viņi noteikti tiek indoktrinēti, un no turienes rodas potenciālie ietekmes aģenti," pauda Sārts.

Sārts arī norādīja, ka "mums visiem ir mūsu fundamentālās tiesības, kuras es, protams, nedomāju, ka mums vajadzētu atņemt, – šeit vairāk droši vien darbs ir ar skaidrojošām lietām, bet, protams, tajā mirklī, ja tiek pārkāpti kādi likumi, ir jābūt sekām". 

"Katrā ziņā es pilnīgi piekrītu, ka šobrīd braukt uz Krieviju ir ļoti riskanti un neapzinīgi," piebilda Sārts.

Arī VDD uzsvēra, ka "ir pievērsis uzmanību publiskajā vidē pieejamajai informācijai par iespējamu Latvijas valstspiederīgo dalību minētajā nometnē".

Dienests jau vairākkārt ir brīdinājis sabiedrību par augstajiem vervēšanas un izlūkošanas riskiem, apmeklējot agresorvalsti Krieviju un tās tuvāko sabiedroto Baltkrieviju. Ar šādiem riskiem jārēķinās, arī apmeklējot Krievijas patlaban okupētās teritorijas.

VDD atgādināja, ka Krievijas un Baltkrievijas izlūkdienestu aktivitātes ir kļuvušas agresīvākas. Šo valstu specdienesti mēģina izmantot jebkuru veidu, lai iegūtu izlūkinformāciju par NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā Latviju.

VDD vērsa uzmanību, ka Latvijas valsts institūciju iespējas palīdzēt grūtībās nonākušiem Latvijas valstspiederīgajiem Krievijā un tās kontrolē esošās teritorijās ir ierobežotas.

Tāpat dienests atgādināja, ka "Krievija jau ilgstoši izvērš pasākumus ārvalstīs dzīvojošo krievu jauniešu ietekmēšanai ar dezinformācijas un propagandas palīdzību, lai attaisnotu Krievijas agresīvo ārpolitiku un veidotu nākamos Krievijas interešu virzītājus citās valstīs."