Piemēram, premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") līdz šim devusies tikai vienā specreisā, kas bija vēl pirms skandāla izvēršanās, un pateikusi, ka ar specreisiem vairs nelidos, kamēr nebūs jaunā regulējuma. Premjere atteikusies arī no 30% piemaksām pie komandējumu dienas naudas.
Apkopojot informāciju par valdības locekļu komandējumu izmaksām kopš 2021. gada līdz šā gada martam (Kariņa un Siliņas vadītās valdības), var secināt, ka vidēji viena komandējuma diena visdārgāk izmaksā premjeriem – gan Kariņam, gan Siliņai izdevumi ir tuvu tūkstotim eiro. Trešajā vietā – Edgars Rinkēvičs, kad bija ārlietu ministrs. Vēl arī abi finanšu ministri – gan bijušais ministrs Jānis Reirs, gan esošais Arvils Ašeradens (abi "Jaunā Vienotība"), un arī aizsardzības ministri – bijusī ministre Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) un tagadējais ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie").
Svarīgi piebilst, ka visi šie ministri ir tie, kas izmantojuši arī transatlantiskos reisus, kas ir ievērojami dārgāki, tāpēc izmaksas ir lielākas.
Savukārt divu dienu komandējums uz Briseli visdārgāk izmaksājis premjerei Siliņai, bijušajam aizsardzības ministram Artim Pabrikam un tagadējam satiksmes ministram Kasparam Briškenam ("Progresīvie").
Par atsevišķu lidojumu izmaksām runājot un neskaitot Kariņa specreisus, dārgāko Briseles reisu augšgalā ir bijušais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, bijušais aizsardzības ministrs Pabriks ("Attīstībai"/"Par!") un bijušais finanšu ministrs Reirs. Gan Reirs, gan Rinkēvičs divas reizes ir iekļuvuši šajā top 5, kur biļetes maksājušas no 1623 eiro līdz 2527 eiro.
Bet viena nakts viesnīcā Briselē visdārgāk izmaksājusi Pabrikam – 810 eiro, bet tagadējam finanšu ministram Ašeradenam un premjerei Siliņai – attiecīgi 584 un 540 eiro.
Ministrijās skaidroja, ka dārdzība visbiežāk rodas tad, ja brauciens steidzami jāpieskaņo kādai notikumu aktualitātei.
"Finanšu ministrs jau kopš stāšanās amatā ārvalstu komandējumiem Eiropā izmanto ekonomiskās klases lidojumus, ja vien tādi attiecīgajā brīdī ir pieejami. Tikai atsevišķos gadījumos, kad lidojums tiek ieplānots pēkšņi un aviobiļetes ekonomiskajā klasē vairs nav pieejamas, tiek iegādātas biznesa klases aviobiļetes. Tāda situācija ir bijusi vienu reizi – lidojumam vienā virzienā uz Briseli. Otrs izņēmums, kad tiek izmantota biznesa klase, ir garie pārlidojumi, piemēram, uz darba sesiju Vašingtonā ASV," skaidroja Finanšu ministrijā.
Savukārt aizsardzības ministrs Sprūds jau kopš pirmās dienas amatā esot atteicies no biznesa klases arī transatlantiskajos braucienos.
"Skatāmies reisus, kas ir salīdzināmi reisi, ekonomiski izdevīgāki. Tas ir viens no pamata uzstādījumiem. Vienlaikus, protams, arī lai mēs pildītu pilnvērtīgi savas darba funkcijas, lai delegācija ierastos laikā, lai būtu aktīvi. Ja mēs esam braukuši, mēs esam atbraukuši strādāt. Šeit ir arī jāatrod šis līdzsvars," skaidroja Sprūds.
Vienu reizi, iztērējot 106 eiro, viņš gan esot izmantojis VIP pakalpojumus lidostā – lai pagūtu apmeklēt mūsu karavīrus Kosovā.
VIP pakalpojumus lidostās izmantojusi arī Siliņa, Rinkēvičs un Kariņš, vadot Ārlietu ministriju, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ("Jaunā Vienotība"), bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).
"VIP zāles izmaksas tiek izmantotas tajos ārkārtas gadījumos, kad uzņemošā valsts šo VIP zāli nenodrošina, bet, lai izpildītu programmas mērķus, ir nepieciešams laikā nokļūt uz tikšanos un laikā arī nokļūt uz lidojumu. Tāpēc šī VIP zāle tiek izmantota," pamatoja Ārlietu ministrijas preses sekretāre Diāna Eglīte.
Taču Ārlietu ministrija izceļas ar to, ka jau daudzus gadus vairs nepiešķir 20% piemaksas pie komandējumu dienas naudas.
Kopš Valsts kontrole pēc Kariņa skandāla atzina, ka piemaksa pie komandējuma naudas ir atļauta, bet nevēlama prakse, ja vien nav konkrēta pamatojuma, no piemaksām tagad ir atteikušās gandrīz visas ministrijas.
Izvērtējot katru gadījumu, 20% piemaksas komandējuma dienas naudai saglabājušas tikai Iekšlietu, Zemkopības, Ekonomikas un Klimata un enerģētikas ministrijas.
