"Es redzu, ka Rīgā ir 3000 daudzdzīvokļu māju, kas ir kritiskā stāvoklī," to "Rīga TV24" paziņoja Valainis (no 3:10. minūtes). Tēzi par 3000 ēkām dažādos formulējumos – "kritiskā stāvoklī", "ļoti kritiskā", "bīstamas cilvēkiem" – politiķis pēdējos mēnešos atkārtojis daudzkārt, piemēram, laikrakstā "Diena". Pēdējo reizi šis apgalvojums izskanēja 14. augustā priekšvēlēšanu debatēs pie Jāņa Dombura (no 22:54. min).
Būvvalde noliedz
Rīgas pilsētas būvvalde norāda, ka tās rīcībā noteikti nav informācijas par 3000 kritiskā tehniskā stāvoklī esošiem daudzdzīvokļu namiem, LSM.lv pavēstīja Rīgas pašvaldības preses dienestā.
"Ir liela atšķirība, vai pasaka, ka kaut kādas tehniskas problēmas ir 3000 mājām, vai ka 3000 mājas ir kritiskā tehniskā stāvoklī.
Ikvienam namam ekspluatācijas laikā parādās nenozīmīgi tehniski defekti, un tas ir tikai normāli, bet uzreiz apgalvot, ka tādēļ stāvoklis ir kritisks, noteikti nebūtu korekti. Atsevišķos gadījumos varētu runāt par atsevišķu konstrukciju tehniskiem defektiem, piemēram, ēku balkoniem. Ja runājam par ēku tehnisko stāvokli kopumā, tad koka mājām [atšķirībā no daudzdzīvokļu namiem] tas ir daudz bēdīgāks," teikts atbildē portālam LSM.lv.
"Rīgas namu pārvaldnieks" noliedz
No tuvu 5000 Rīgas ēkām, kuras apsaimnieko pašvaldības uzņēmums "Rīgas namu pārvaldnieks", 125 mājas jeb nedaudz vairāk par 2% ir avārijas stāvoklī, LSM.lv informēja "Rīgas namu pārvaldniekā".
"Visi šo namu iedzīvotāji par situāciju ir brīdināti un ir arī piedāvāti risinājumi, kas jādara, lai situāciju uzlabotu, un sastādīts laika grafiks. Nereti šajās mājās nav uzkrājumu remontdarbu veikšanai un dzīvokļu īpašnieku maksātspēja ir zema.
Vissliktākā situācija ir tajos mikrorajonos, kuros ir visagrāk celtās tipveida mājas, piemēram, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Bolderājā.
Labāka situācija ir Pļavniekos un Purvciemā, kur dominē tā dēvēto jauno projektu ēkas," paskaidroja "Rīgas namu pārvaldniekā".
Ekonomikas ministrija nezina
"Diemžēl mūsu rīcībā nav tādu datu, kas varētu apliecināt vai noliegt Valaiņa kunga teikto," LSM.lv informēja Ekonomikas ministrijas preses dienestā.
2018. gadā ministrija sāka Latvijā uzbūvēto sērijveida ēku stāvokļa "revīziju". Tika pasūtīti trīs pētījumi:
- balkonu stāvoklis 316. un 318. sērijas mājās (būvētas no 1950. līdz 1991. gadam). Vairākumā gadījumu konstatēti tehniski bojājumi, izstrādāti priekšlikumi remontam. (Skat. ziņojumu. — .pdf.).
- 464. sērijas māju stāvoklis (nodotas ekspluatācijā no 1964. līdz 1978. gadam). Netika konstatētas pazīmēs, kas liecinātu par ēku mehāniskās stiprības un/vai kvalitātes zudumu. (Skat. ziņojumu. — .pdf.).
- 467. sērijas māju stāvoklis (būvētas 70. un 80. gados). Pagaidām nav pabeigts.
Ko atbildēja Viktors Valainis
Uz LSM.lv jautājumu, kādos datos balstīts paziņojums par 3000 mājām Rīgā, Valainis atsaucās uz kādu savu pētījumu, kas veikts pirms dažiem gadiem kopā ar vairākiem Rīgas Tehniskās universitātes būvniecības ekspertiem. Tiesa gan, pētījums neesot publiski pieejams. Valainis solīja to atsūtīt, taču tā arī neatsūtīja.
Viņš arī atsaucās uz šā gada sākumā publiskotajiem Valsts kontroles secinājumiem. Kā pārliecinājās LSM.lv, apsekojot 82 daudzdzīvokļu mājas desmit pašvaldībās, vairāk nekā pusē gadījumu tika atklāta virkne vairāk vai mazāk nopietnu tehnisku problēmu (no tekošiem jumtiem līdz bojātiem pamatiem), tomēr ne visos gadījumos var runāt par ēkas kritisku stāvokli (skat. Valsts kontroles ziņojumu un LSM.lv publikāciju.)
LSM.lv publicē pēc tam sekojušo dialogu ar Valaini:
— Ko gan viņi (būvvalde) citu atbildēs? (smejas.) Tā ir politiska cīņa šobrīd – Rīgas būvvaldē ir "Attīstībai/Par!", es viņu vietā arī tieši tāpat atbildētu. Ja jūs viņiem varat uzdot pretjautājumu – ja jau viss kārtībā, kāpēc balkoni gāžas nost? Situācija ir ļoti bēdīga.
— Būvvalde nesaka, ka viss ir kārtībā. Tur teic, ka ir liela starpība starp "tehniskām problēmām" un "kritisku tehnisko stāvokli".
— Protams, mēs pieņēmām šo agresīvo izpausmes formu, lai cilvēks saprastu – ja neko nedara, tās mājas tiešām var piedzīvot brīdi, kad no tām būs jāizvācas.
Un Rīgā nepastāv nekāda veida acīmredzama politika, lai šo māju stāvoklis tiktu atjaunots.
— Tātad par kritisko stāvokli – tas bija pārspīlējums no jūsu puses?
— Tas bija apzināts pārspīlējums, bet tas ir reāls pārspīlējums. Ja neko nedarīs, tad tā arī būs.
