Jūlija beigās par politisko spēku reitinga līderiem kļuva "Attīstībai/Par!-Progresīvie" (A/Par-Pro) un "Saskaņa", turklāt pirmajiem 88% elektorāta mājās runā galvenokārt latviski, bet otrajiem 84% elektorāta mājās sarunvaloda galvenokārt ir krievu. Būtiska daļa SKDS aptaujas dalībnieku arī paziņoja, ka līdz vēlēšanām vēl var pārdomāt, vēl daļa nebija izlēmusi, par ko balsot. Tomēr šaubu, par ko balsot noteikti nedrīkst, bija daudz mazākam skaitam respondentu.

SKDS pētījuma gaitā tiem respondentiem, kuri nosauca partiju, par kuru gatavojas balsot, tika uzdots vēl viens jautājums – ar kādiem spēkiem "viņu" partijai nekādā gadījumā nevajadzētu veidot koalīciju. 

Šajā sarakstā par līderēm kļuva "Saskaņa", Latvijas Krievu savienība (LKS) un "Jaunā Saskaņa" – tās koalīcijā negrib redzēt lielākā daļa pārējo partiju vēlētāju (respondenti varēja izvēlēties vairāk nekā vienu atbildi).

Atbildes uz jautājumu "Ar kādiem spēkiem jūsu izvēlētā partija noteikti nedrīkst veidot koalīciju?", %*

* respondenti, kas nosaukuši partiju, par kuru gatavojas balsot

No A/Par-Pro elektorāta 62,4% uzskata par nepieļaujamu koalīciju ar "Saskaņu". Savukārt partija "Gods kalpot Rīgai" (GKR), kas koalīcijā ar "Saskaņu" bija pie varas Rīgā iepriekšējās domes laikā, izraisa daudz mazāk antipātiju – pret partnerību ar GKR izteikušies tikai 33%. (Koalīcijai ar LKS nepiekrīt 60,3%, bet koalīcijai ar "Jauno Saskaņu" - 53,1% A/Par-Pro vēlētāju).

Šie paši četri saraksti apmēram tādā pašā kārtībā izrādās aiz "sarkanajām līnijām" arī pārējiem "nacionālajiem sarakstiem". Atšķirība ir tajā, cik šīs līnijas ir izteiktas – no Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības (NA/LRA) atbalstītājiem pret "Saskaņu" iebilst 78%, starp tiem, kuri gatavojas balsot par Jauno konservatīvo partiju (JKP), – 69,7%, bet starp "Jaunās Vienotības" (JV) atbalstītājiem – 62,5%. 

Tomēr

aptauja parādījusi, ka "krievu" sarakstu vēlētāji nav noskaņoti tik kategoriski.

Tikai puse (49,1%) "Saskaņas" vēlētāju uzskata par nepieļaujamu koalīciju ar NA/LRA, bet koalīcija ar "Jauno Vienotību" izraisa negatīvu attieksmi tikai trešdaļai (33,9%). Arī LKS piekritēji tiecas pirmām kārtām izslēgt šos divus politiskos spēkus (attiecīgi 69,1% un 42,9%). 

A/Par-Pro (reitinga līderis) savukārt izskatās visnotaļ pieņemams partneris gandrīz visu sarakstu elektorātam.

Pret koalīciju ar A/Par-Pro izteikušies tikai 11,3% JKP, 11,2% NA/LRA un 4,6% JV vēlētāju. (Šie četri spēki kopā ar KPV LV ir valdības koalīcijā.) 

"Etniskā šķirtne tiešām skaidri iezīmējas. Tomēr dati arī parāda, ka politiskā spēka nacionālā ievirze nav vienīgā pazīme, lai to atzītu par pieņemamu vai nepieņemamu koalīcijas partneri: 20-30% no latviešu valodā runājošajiem par nepieņemamām atzinuši, piemēram, arī tādas Saeimā pārstāvētās partijas kā ZZS (21,2%) un KPV LV (25,1%), Rīgā pie varas pabijušo GKR (29%). Faktiski partijas, pret kuru dalību koalīcijā šai grupai ir mazākas pretenzijas, jau ir koalīcijas partneri Saeimā – NA, JKP, JV un A/Par-Pro (10,9%).

Interesanti, ka šajā kompānijā neietilpst koalīcijas pārstāve KPV LV.

Analizējot krievvalodīgo atbildes, tik skaidras tendences neiezīmējas – bez jau pieminētās NA, pret kuru iebilda 50,3%, nākamā grupa ir ļoti dažādie politiskie spēki", LSM.lv stāsta SKDS socioloģe Ieva Strode.

"Krievu" sarakstu vēlētājiem "sarkanās līnijas" kopumā, protams, ir, tomēr tās neizskatās tik kategoriskas un aizvirzītas tik tālu. Starp A/Par-Pro  atbalstītājiem par pilnīgu "sarkano līniju" neesamību paziņoja tikai 4,2% - izvēloties atbildi "nav tādas partijas" (ar kuru nedrīkst veidot koalīciju). Starp NA/LRA un "Jaunās Vienotības" vēlētājiem šis rādītājs izrādās pavisam niecīgs (attiecīgi 1,3% un 2,3%), bet starp JKP atbalstītājiem tas vispār līdzinās nullei. No "Saskaņas" un LKS elektorāta šādu atbildi deva 7,4% katras partijas atbalstītāju.

Ilustratīvs rādītājs ir arī to respondentu-partiju vēlētāju īpatsvars, kas nav spējuši nosaukt politisko spēku, kurš būtu jāatstāj aiz "sarkanās līnijas".

Vēlēšanu sarakstu atbalstītāju daļa, kas nav spējuši nosaukt partiju, ar kuru nav pieļaujams veidot koalīciju, vai kuri atbildējuši, ka tādas partijas nav, %

"Iespējams, uz partijas elektorāta principiem iespaidu atstāj arī pašas partijas deklarētās "sarkanās līnijas" – ja partija tādas nav novilkusi, arī partijas atbalstītājiem pretenzijas varētu būt mazākas," uzskata Ieva Strode.

Visbeidzot, visai specifiskas izskatās attiecības starp bijušo ilggadējo Rīgas valdošās koalīcijas partneru – "Saskaņas" un GKR – atbalstītājiem. Koalīciju par nepieņemamu uzskata tikai 6,7% "Saskaņas" vēlētāju, bet 38,5% GKR vēlētāju. 

"Nesimetriskums tiešām ir interesants un, iespējams, atspoguļo partiju atbalstītāju uzskatus par to, kas tad notika Rīgas domē, – un te nu GKR atbalstītājiem viedoklis ir diezgan skaidrs – "Saskaņas" dēļ Oļegs Burovs zaudēja mēra amatu un izjuka koalīcija.

Nav īsti skaidrs, kā notikumus Rīgas domē pēc Nila Ušakova aiziešanas vērtē "Saskaņas" atbalstītāji, bet vismaz šī aptauja liecina, ka viņi būtu ar mieru būt vienā koalīcijā arī turpmāk," saka Ieva Strode.

SKDS aptauja notika no 24. līdz 28.jūlijam, tajā piedalījās 1008 rīdzinieki Latvijas pilsoņi balsstiesīgā vecumā. Respondenti tika izvēlēti, ņemot vērā dzimumu, vecumu, ģimenē lietoto valodu un citus faktorus. Aptaujas statistiskās kļūdas līmenis ir +/- 1,9 procentpunkti.