Ailands Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem nonāca pirms 4 gadiem, uz deviņiem gadiem viņš notiesāts par nejaušu slepkavību 16 gados. "Sanāca kautiņš un sanāca tā, ka upuris pēc divām dienām nomira slimnīcā," viņš stāstīja.
Cēsu Audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem ieslodzījumā nonāk jaunieši par noziegumiem no visas Latvijas: par laupīšanām, slepkavībām, dzimumnoziegumiem, narkotisko vielu lietošanu.
Jaunākajam ieslodzītajam bijis vien 14 gadu. "14 gados bija uztaisījis slepkavību un 14 gados viņš tika arī apcietināts uzreiz," pastāstīja iestādes priekšnieks Andris Pāže.
Šobrīd iestādē ieslodzījumā atrodas 25 jaunieši, deviņi no viņiem vēl gaida tiesas spriedumu. Nereti tas jāgaida pat divus gadus.
Tikmēr pusaudžiem te jāpierod pie režīma. Pamatskolniekiem obligāti jāapmeklē arī skola ieslodzījuma sienās. "Nav tie pamati viņiem, viņiem trūkst šīs pamata zināšanas, kas ir kaut kad iekavētas iepriekšējā mācību posmā," vērtēja skolotāja Sarmīte Birziņa.
Uzņēmīgākie pabeidz vidusskolu un pat neklātienē mācās augstskolā. Jaunieši te iziet resocializācijas programmas, kurās strādā arī ar savām dusmām un paveikto noziegumu.
Cēsu Audzināšanas iestādes resocializācijas daļas galvenā inspektore Ginta Vāciete norādīja: "Ir arī tādi, kuri saka – es tikai blakus stāvēju. Bet viņi nepieņem vai negrib uzņemties to atbildību, ka, ja jūs esat gājuši kopā, tad abi ir atbildīgi."
Lai arī mierinājums daudziem ir aizmirsties un sportot, dažiem laiks velkas ilgi. Savukārt zvani uz mājām caur taksofonu nav lēti – 3 eiro par 10 minūtēm.
Inspektore Vāciete pauda: "Caur trijnieku [taustiņu "3"] zvanam, vecāki var atzvanīt, caur vieninieku [taustiņu "1"] viņš var veikalā iegādāties kartiņu, kur ir naudiņa – pa trīs eiro vai 7 eiro."
Ilgākās tikšanās reizēs ģimene var palikt arī uz divām dienām atsevišķi nodalītā ēkā. To izvēlējusies arī Ailanda mamma un māsa. "Pirmā reize, kad mēs tikāmies pēc tā visa, kad viņš bija saslēgts.... Bija riņķī policija un es viņam klāt netiku, bija grūti, vēl joprojām ir grūti braukt pie viņa ciemos," sacīja Ailanda māte Sanita.
Taču pie daudziem tā arī nebrauc ciemos. Kā uzskata iestādes vadība, tad pat šķietami labās ģimenēs vienaldzība rada tālāk nopietnas sekas jaunieša uzvedībā.
Cēsu Audzināšanas iestādes priekšnieks Pāže sacīja: "Ziniet, ja es būtu teicis, ka viss ir baigi labi un viņi ir labojušies, tad būšu melojis, jo recidīvs pastāv un Latvijā tas recidīvs ir no 20-30%. Kaut vai kādi viņi ir šeit, viņi tomēr gaida gan savu mammu, gan savu tēti un ļoti, ļoti to pārdzīvo, kad viņi neatbrauc."
Ailands ieslodzījumā pabeidzis vidusskolu un par priekšzīmīgu uzvedību cer tikt ātrāk ārā. Viņš audzis bez tēva, tāpēc sevi uzskata par ģimenes galvu. Ailands nemitīgi domā par to, ko viņš darīs brīvībā, bet daļa sapņu jau tagad ir jānoliek malā.
"Kādreiz es sapņoju kļūt par karavīru, diemžēl es to vairs nevaru izdarīt – esmu sodīts. Paša vaina, tagad mans mērķis ir kļūt par apsargu," sacīja jaunietis.
