Valdības deklarācijā ierakstītais viens no retajiem konkrētajiem datumiem ir par žoga pabeigšanu uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju līdz 2024. gada beigām. Bez žoga un patruļas takām nepieciešama arī papildu tehniskā infrastruktūra: optiskie kabeļi, datu pārraide, elektroapgāde, videonovērošana. Lai to varētu ieviest ātrāk, ar likuma izmaiņām plānots mainīt procedūras.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Ingūna Aire norādīja: "Likumprojekts paredz pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku jauna energoapgādes objekta vai elektronisko sakaru tīkla izbūvi aizstāt ar pienākumu saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieka informēšanu. Likumprojekts arī paredz, ka, ja ārējās robežas infrastruktūras būvdarbu laikā vienojas par izmaiņām būvprojektā, darbi nav jāaptur un būvprojekta izmaiņas jāpabeidz līdz būves nodošanai ekspluatācijā."
Ar šīm likuma izmaiņām tādējādi paredzēts novērst dažādus birokrātiskus šķēršļus robežas infrastruktūras izbūvē, ko prasa izvērstais Baltkrievijas hibrīdkarš ar migrantu virzīšanu uz valsts robežas. Tātad precizētais žoga izbūves laiks ir līdz 2024. gada beigām.
Žoga būvniecībai paredzēts vēl nākamais gads, taču papildu tehniskā aprīkojuma ieviešanai vajadzēs vairāk laika, norādīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra pārstāvis Jānis Rešņa.
"Uz Krievijas, kā arī Baltkrievijas robežas šo tehnoloģisko infrastruktūru plānojam izbūvēt aptuveni līdz 2026. gada vidum," atzīmēja Rešņa.
Uzņēmums "Valsts nekustamie īpašumi" atklāja, ka pašlaik uz robežas ar Krieviju ir izbūvēti 99 kilometri žoga, bet vēl jāizbūvē apmēram 180 kilometri žoga. Ap 20 kilometru trūkstošā žoga posma izbūvē iesaistīs Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt uz robežas ar Baltkrieviju līdz šā gada beigām jāizbūvē 112 kilometri un šobrīd pabeigti ir aptuveni 90 kilometri, tātad līdz gada beigām vēl jāizbūvē 22 kilometrus garš žoga posms. Nākamgad uz robežas ar Baltkrieviju izbūvēs žogu vēl 30 kilometru garumā.
Šo būvdarbu kopējie aprēķini vēl nav lēsti, bet uz robežas ar Krieviju trūkstošajos posmos būvēs pamatīgāku žogu nekā iepriekš, pastāstīja "Valsts nekustamo īpašumu" eksperte Dace Plotniece.
"Līdz šim tur ir zemāks, vieglāk pārvarams žogs, nekā šobrīd mēs būvējam uz Baltkrievijas robežas. Uz Krievijas robežas iztrūkstošos posmus, kur žoga vēl nav, mēs būvēsim pēc tādas pašas tehniskās specifikācijas kā uz Baltkrievijas robežas. Tas ir cinkots, krāsots tērauda žogs 3,5 metru augstumā ar dzeloņstiepļu vijumu," stāstīja Plotniece.
Plānotās likuma izmaiņas Iekšlietu ministrija lūdz Saeimu skatīt paātrinātā kārtībā, novembrī tās jau varētu būt pieņemtas galīgajā lasījumā.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu. Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu.
Drošības riskus vēl vairāk ir pastiprinājis šī gada 24. februārī uzsāktais Krievijas karš pret Ukrainu, kuru atbalsta arī Baltkrievijas varas iestādes. Lai stiprinātu Latvijas–Baltkrievijas robežas drošību ilgtermiņā, Iekšlietu ministrija (IeM) 2021. gada nogalē sāka nepieciešamo drošības risinājumu plānu izstrādi ilgtermiņa uzraudzības pastiprināšanai, kurus 2022. gada martā iesniedza Eiropas Komisijai, kas atbalstīja vairākas IeM piedāvātās darbības.
Ministru kabineta deklarācijā norādīts, ka žoga būvniecība uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju jāpabeidz līdz 2024. gada beigām.
"Valsts nekustamie īpašumi" informē, ka žoga izbūve uz Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas līdz 16. oktobrim nodrošināta 89,7 km garumā jeb 80% no apjoma, kuru plānots pabeigt šogad, lai pēc tam pabeigtu izbūvēt žogu posmos gar publiskajiem ūdeņiem.
