Šis vīruss ir sasniedzis arī Mārupes novadu, un sasirgušās mežacūkas sākušas nākt pagalmos – bijuši jau vismaz divi tādi gadījumi. Vienā no tiem – 10. oktobrī – cilvēki ilgu laiku meklējuši palīdzību, jo pārdesmit metru attālumā no dzīvojamās mājas apgūlusies savārgusi mežacūka. Taču vietējā pašvaldības policija, kā arī Valsts meža dienests (VMD) palīdzību atteikuši.
Nav skaidrs, ko darīt ar savārgušo mežacūku
Mežacūku nekustīgi stāvam uz ceļa pamanījusi atpūtas vietas "Zirgzandales" īpašniece Sandra Zaiceva. Viņa Latvijas Televīzijas raidījumam "4. studija" atklāja, ka dzīvnieks nav reaģējis ne uz plaukšķināšanu, ne klaigāšanu. Turpinot ceļu, mežacūka iegājusi Sandras kaimiņu dārzā un apgūlusies pie ogu krūma.
"Sāni cilājās, kad viņa elsoja, mute vaļā. Varēja redzēt, ka viņa ir slima," stāstīja kaimiņiene.
Sandra zvanījusi pazīstamam medniekam, kurš ierosinājis palīdzību lūgt Valsts meža dienestā (VMD).
"Pirmais bija izziņu tālrunis. Izstāstīju situāciju. Viņi man iedeva viena cita cilvēka telefona numuru. Tad es zvanīju tam cilvēkam; tas cilvēks teica – labi, mēs piefiksējam šo gadījumu. Es prasu – kad jūs atbrauksiet? – Nu, mēs nodosim komisijai šo ziņu. – Es saku, bet sakiet, tā komisija būs šodien vai pēc nedēļas? Viņa man atbild – es nevaru jums pateikt. Es saku – bet ko mums darīt, tā cūka ir šeit, cilvēkiem pie mājas!" notikušo atminējās Sandra.
Tikmēr kaimiņi, baidoties, ka mežacūka var kļūt agresīva, mēģinājuši to aizdzīt, grabinot katlus. Bet Sandra neatlaidīgi turpināja zvanīt uz teju visiem VMD mājaslapā norādītajiem telefona numuriem un tikusi pie padoma – jāzvana Mārupes pašvaldības policijai. Tomēr policija norādījusi, ka šādā situācijā nebrauks.
Ja dzīvnieks būtu miris, tad būtu jāvēršas Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD), bet mežacūka bija dzīva, turklāt, kā vēlāk apstiprinājās, slima ar Āfrikas cūku mēri. Vīruss tajā mirklī dzīvniekam sagādāja neciešamas sāpes. Bet palīdzības nebija ne no likuma sargiem, ne VMD.
Dzīvnieka ciešanas pārtrauc mednieks
VMD Sandra saņēmusi kāda sazvanītā darbinieka norādījumus: tā kā visas pazīmes liecinot, ka mežacūka ir slima ar Āfrikas cūku mēri un mirst lielās mokās, lai rēķinoties, ka dzīvnieks izdos svilpjošas, griezīgas skaņas. Par laimi, cilvēkiem tas nebija ne jāredz, ne jādzird, jo ieradās tas pats personiski pazīstamais mednieks, kurš vienīgais bija gatavs palīdzēt, un pārtrauca dzīvnieka ciešanas.
Oktobrī Mārupes novadā reģistrētas jau 13 mežacūkas, kuras sasirgušas ar Āfrikas cūku mēri. PVD skaidroja, ka šis vīruss ir ļoti mainīgs un izturīgs. To pielīdzina cilvēka imūndeficīta vīrusam jeb HIV, jo arī pret šo vīrusu nav vakcīnas. Ja cilvēks mežā atrod beigtu mežacūku, PVD viņam par atradumu samaksā 50 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tas tādēļ, lai tiktu saņemta informācija, kuros reģionos plosās cūkām bīstamais vīruss. Bet, ko darīt, ja cūka vēl ir dzīva?
VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis norādīja, ka "šis jautājums nav Valsts meža dienesta kompetencē, jo saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršana un, ja nepieciešams, nogalināšana ir pašvaldības atbildība".
Mārupes novada pašvaldībā gan saskārušies ar pavisam citu notikumu attīstības scenāriju.
"Ja rīkoties pareizi pēc likumdošanas, tad ir jāizsauc Valsts meža dienests, kurš atbrauc uz vietas, izvērtē situāciju; ja ir nepieciešams, pieaicina veterināro dienestu vai arī vetārstu, vai PVD, un tad pieņem lēmumu par tā dzīvnieka iznīcināšanu. Diemžēl tas nedarbojas, jo varat iedomāties – Valsts meža dienests, mežzinis atrodas Tukumā, Centrālās virsmežniecības Medību daļas vadītāja atrodas Ogrē. To fiziski nav iespējams izdarīt," skaidroja Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs, Mārupes novada pašvaldības deputāts Nikolajs Antipenko.
Mārupē izveido Medību koordinācijas komisiju
Saprotot, ka ir problēma, piemēram, ar Āfrikas cūku mēra gadījumiem pašvaldībā, Mārupē ir izveidota Medību koordinācijas komisija. Vietvarā šīs komisijas izveidi dēvē par labdarību.
"To situāciju ir ļoti daudz. Ir uz ceļa ievainoti dzīvnieki, ir dzīvnieki, kuri ir iekrituši bedrē, – situācijas ir dažādas," uzsvēra Antipenko.
Par šādas komisijas eksistenci vietvara publicējusi informāciju vietējā avīzē un mājaslapā. Tomēr cilvēkiem, kuriem steidzami nepieciešams risinājums, šī informācija nav bijusi noderīga.
"Man, stāvot pie tās cūkas, absolūti nebija laika meklēt Mārupes avīzē vai Mārupes pašvaldības mājaslapā šādu informāciju," atzina Sandra.
Mārupes pašvaldībā norādīja, ka informācija par novārgušu mežacūku tikusi saņemta. To esot sniedzis medību kolektīvs, vietējais iedzīvotājs, kā arī pašvaldības policija, kura pirms tam palīdzību Sandrai bija atteikusi.
"Ir jāņem vērā, ka pašvaldības policijas ekipāžu skaits ir tāds, kāds viņš ir, varbūt mēs nevaram reaģēt tik zibenīgi, kā iedzīvotāji vēlētos. Mēs strādājam pie tā, lai tas viss uzlabotos," solīja Medību koordinācijas komisijas loceklis un galvenais sekretārs Jānis Buza.
Tikmēr PVD norādīja, ka šogad Latvijā apstiprināti jau vairāk nekā 1050 Āfrikas cūku mēra gadījumi – tik daudz kā nekad. Šis vīruss Latvijā ir aktuāls jau 10 gadus, un vienīgais veids, kā to izskaust, ir samazinot mežacūku populāciju. Iedzīvotājiem, redzot nelaimē nonākušu vai sasirgušu meža dzīvnieku, pirmām kārtām par to jāziņo savā pašvaldībā. Bet mārupiešiem līdzīgās situācijās jāvēršas vietējā Medību koordinācijas komisijā.
