Šādas izmaiņas Augstskolu likumā ceturtdien, 24. oktobrī, atbalstīja 76 Saeimas deputāti, pret bija astoņi no Nacionālās apvienības frakcijas. Likumprojektu iniciēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Cer veicināt augstskolu konkurētspēju
Personu bez atbilstošām valsts valodas prasmēm varēs ievēlēt tikai vienu reizi un uz laiku, ne ilgāku par sešiem gadiem, paredz grozījumi.
Paredzēts, ka augstskola nodrošinās iespēju apgūt valsts valodu akadēmiskā personāla amatā ievēlētajam ārzemniekam. Pēc sešu gadu termiņa beigām ārzemnieku varēs ievēlēt akadēmiskajā amatā tajā pašā vai citā augstskolā, ja viņš ir ieguvis apliecinājumu par valsts valodas prasmi Ministru kabineta noteiktajā apjomā. Ministru kabinetam minētie noteikumi jāizdod divu mēnešu laikā pēc šī likumprojekta spēkā stāšanās.
Likumprojekta autori norādījuši, ka prasības par valsts valodas prasmi ir viens no faktoriem, kas ietekmē augstskolu atvērtību. Līdz šim Latvijā nepilni 5% akadēmiskā personāla ir ārzemnieki. Lietuvā – 7%, bet Igaunijā – 15%. Pirms trīs gadiem Eiropā atvērtākās universitātes ārvalstu pasniedzējiem ir bijušas Luksemburgā, Nīderlandē, Šveicē.
"Vairākos nozīmīgos pētījumos ir norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus mūsu augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai."
"Izmaiņas dos iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, kas ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstīs, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā. Turklāt, nodrošinot iespēju apgūt valsts valodu un nosakot prasības par nepieciešamajām valsts valodas zināšanām, lai pēc sešu gadu termiņa varētu turpināt darbu, tiek aizsargātas arī valsts valodas prasības augstākajā izglītībā un zinātnē," norādīts likumprojekta anotācijā.
Noraida priekšlikumu par valsts valodas apguves prasību
Saeima pārliecinoši noraidīja Nacionālās apvienības deputātu ierosinājumu, ka ārzemniekam tomēr ir pienākums šajā sešu gadu periodā apgūt valsts valodu: A2 līmenī pēc diviem gadiem un B2 līmenī pēc pieciem gadiem no amatā ievēlēšanas brīža, šīs prasmes apliecinot, kā paredzēts Ministru kabineta noteikumos.
Deputāte Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka šāda prasība ir vajadzīga, lai "nepārvērstu Latviju par tramplīnu trešo valstu censoņiem ceļā uz Eiropas augstskolām un akadēmiskiem amatiem". "Vai tiešām mums ir jācenšas šeit piesaistīt akadēmisko personālu, kas nav gatavs mācīties valsts valodu sešus gadus?" retoriski vaicāja parlamentāriete.
Savukārt deputāts Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) akcentēja, ka "ejam augstskolu vadītāju pavadā".
"Ja atbalstīsim šādas normas [likumprojektu], šos ārvalstu studentus [Latvijas augstskolās] apmācīs ārvalstnieki. Mēs pumpēsim iekšā ārvalstu studentus, ārvalstu profesorus no Indijas [..], bet jēgas mums no tā nav. Tikai pasliktināsim Latvijas etnisko un drošības situāciju,"
pauda Dombrava, aicinot atbalstīt priekšlikumu par prasību apgūt valsts valodu vai arī noraidīt likumprojektu kā tādu.
Deputāte Antoņina Ņenaševa ("Progresīvie") gan akcentēja, ka, atbalstot priekšlikumu par valsts valodas apguves obligātumu, tiktu mainīta likumprojekta mērķis un būtība – veicināt augstākās izglītības kvalitāti Latvijā.
Savukārt deputāts Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība") uzsvēra: "Valsts valodu apdraud tikai rusifikācija un tās sekas."
Paredzēts, ka ārzemniekam, kurš līdz šā likuma stāšanās spēkā dienai ir ievēlēts akadēmiskā personāla amatā un kura valsts valodas prasme neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam apjomam, apliecinājums par valsts valodas prasmi nepieciešams no 2031. gada 1. janvāra.
