ĪSUMĀ:
- Dalība vēlēšanās ir vistiešākais veids, kā var ietekmēt izmaiņas valstī.
- Ikviena balss ir svarīga, jo iepriekš nevar zināt, cik kandidātam vajag balsu, lai paceltos augstāk, noslīdētu zemāk vai tiktu ievēlēts.
- Mūsu privilēģija – iespēja kandidātam ievilkt plusu vai svītrot. Lietuvā mūs par to nedaudz apskauž.
- Igaunijas pieredze liecina – balsošana internetā neveicina vēlētāju aktivitāti.
- Pašvaldību vēlēšanās būs jauni skeneri un jaunas vēlēšanu zīmes.
- Skeneru ielasītās vēlēšanu zīmes pārbaudīs iecirkņu komisijas.
- Tas nozīmē, ka "Excel" tabulas balsu skaitīšanā aizstās modernās tehnoloģijas.
- Budžetā skeneriem ieplānoti 465 000 eiro, precīzas izmaksas būs pēc iepirkuma.
- Iepriekšējā balsošanā iecirkņos varēs nobalsot visas piecas dienas, būs jauni darba laiki.
- Iespēja balsot internetā būs pašvaldību referendumos.
- Kristīne Saulīte vismaz pagaidām neplāno ieņemt CVK vadītāja amatu vēl vienu termiņu.
Latvijas vēlētāju privilēģijas
Jūs iepriekš 30 gadus esat dzīvojusi Austrālijā. Tur ir gan obligāts pienākums piedalīties vēlēšanās, gan arī cilvēki ir pilsoniski aktīvi. Vai, atgriežoties Latvijā, nebija tāds kā kultūršoks, ka te gluži tā nav?
Nezinu, vai tieši šajā jautājumā bija kultūršoks. Protams, abas valstis ir pilnīgi atšķirīgas. Attālumi ir ļoti lieli starp abām valstīm, viens turklāt ir kontinents, katrai valstij ir sava vēsture. Līdz ar to cilvēku paradumi, pieņēmumi, likumi veidojas citādi. Vai Latvijā ir daudz citādāk? Jā, bet esmu samērā elastīga, šeit esmu dzimusi, tādēļ man ir ļoti liela mīlestība pret savu zemi. Es uzskatu sevi par ļoti patriotisku.
Vai iešana vēlēt arī ir uzskatāma par patriotisma izpausmi?
Manā personīgajā uztverē – jā. Ikviens no mums ne vien ir līdzatbildīgs, bet arī tiesīgs piedalīties sabiedrības izveidē. No katra ir atkarīgs, kā šī valsts veidojas. Tur [Austrālijā] nav dzirdēts, kāpēc mums ir tādi politiķi vai valdība. Tie taču ir mūsu pašu izvēlēti, ievēlēti cilvēki. Viņi ir mūsu sabiedrības spogulis. Ja neej un nepiedalies, tad īsti nevari teikt – man kaut kas nepatīk. Esmu ļoti labi izjutusi pozitīvos labumus, ko nozīmē aktīva sabiedrība.
Kādi ir šie labumi?
Mums visiem ir labāka dzīve.
Labāki likumi?
Latvijā ir dzirdēts viedoklis – mēs mēģinājām, savācām parakstus, bet, redz, nekas nenotika. Ar to jau nekas nebeidzas, tas ir tikai pats sākums.
Ja es vēlos kaut ko mainīt, ja mani kaut kas neapmierina, ir aktīvi jāpiedalās. Šeit es nedomāju iziet ar rungām ielās, nē. Ir aktīvi jāseko līdzi, jātur politiķi pie vārda.
Tā ir jebkur pasaulē, ka jebkura veida izmaiņas prasa laiku, neatlaidību un ļoti aktīvu līdzdalību.
Par līdzdalību turpinot, pēdējās vēlēšanās Latvijā šajā ziņā ir bijuši antirekordi. Gan pašvaldību, gan Eiroparlamenta pēdējās vēlēšanās aktivitāte ir 30–35% robežās, Saeimu ejam vēlēt aktīvāk, bet arī pagājušajās vēlēšanās bija tikai 54%. Vai mēs – kā sabiedrība, politiķi un Centrālā vēlēšanu komisija – kaut ko varam darīt lietas labā? Vai politiķi vispār ir ieinteresēti augstākā vēlētāju aktivitātē?
Jūs skaisti izcēlāt šīs trīs lietas, un tā arī ir. Centrālā vēlēšanu komisija atbild par procesu – esam lietu koordinators starp iestādēm, vēlētāju un vēlēšanu komisijām. Otra lieta, protams, ir politiķi, jo Centrālā vēlēšanu komisija neiejaucas politikā, esam neatkarīga iestāde. Ir ļoti svarīgi, ka tāda esam, lai vēlētājam nebūtu ne mazāko aizdomu, ka lēmumi, ko pieņemam, ir kaut kādā veidā politiski ietekmēti.
Politiķi ir tā daļa, kas stāsta par to, kādi ir plāni, darbi, tad vēlētājs vērtē, kas ir teikts un paveikts. Vēlētāji arī skatās, kā politiķi maina partijas, uz kādām ideoloģijām iet, kādi ir solījumi, vai vēlētājs var izvēlēties sev tīkamo kandidātu un partiju.
Un trešā lielā daļa, demokrātijas stūrakmens, ir pašas vēlēšanas un vēlētājs. Ja neaizejam uz vēlēšanām, tad vai nu pasakām – piedošanu, man ir vienalga, vai arī atdodu balsi kādam citam. Tas ir vistiešākais veids, kā ikviens var ietekmēt izmaiņas valstī.
Mums ir viena no sarežģītākajām sistēmām, tiesa?
Jā, diezgan sarežģīta. Bet ko vēlos uzsvērt… Nupat, esot Lietuvā uz parlamenta vēlēšanām, leiši teica, ka ir mazliet greizsirdīgi, jo mums ir iespēja balsot ne tikai par partijas sarakstu, bet katram vēlētājam ir iespēja atzīmēt sev tīkamākos kandidātus vai arī teikt – zināt, es šos nevēlos redzēt tālāk darbojamies.
Kandidātu svītrošana un plusošana ir mūsu privilēģija?
Tas, ka varam izteikt stiprāku gribu, vēlētājam noteikti [ir privilēģija], jo es ne tikai izvēlos konkrētu partiju, bet skaidri norādu, ka šis kandidāts man specifiski patīk un šis – nebūtu piemērots. Skatoties uz citām Eiropas un pasaules valstīm, tā vēlētājam ir papildu gribas izteikšana.
Bieži dzirdam argumentus, kādēļ cilvēki neiet uz vēlēšanām, – nav, par ko balsot, es nezinu, par ko balsot, un mana balss tāpat neko neietekmē. Ko jūs šiem cilvēkiem varētu teikt?
Sāktu ar to, ka ikviena balss ietekmē, jo mēs nekad nezinām, cik balsu vajadzētu, lai kandidāts vai nu pavirzītos uz augšu, vai paietu uz leju, vai vispār tiktu ievēlēts. Par to mēs nekad nevaram būt pilnīgi droši. Ja es, ģimenes locekļi, draugi neiet, tad stabili būs citi, kas aizies, un mēs nekad nevaram zināt, par ko viņi nobalsos.
Balsošana internetā neveicina aktivitāti
Kas CVK ir vajadzīgs vai kā pietrūkst, lai vēlētāju aktivitāti varētu veicināt? Vai palīdzētu iespēja balsot internetā? Vai jauniešus tas aizvilktu līdz urnām?
Stājoties amatā, es pati arī biju diezgan dziļi pārliecināta, ka iespēja balsot internetā būs risinājums.
Jā, sēžu dīvānā, atveru datoru, nobalsoju. Viss notiek!
Liekas – ja tik būtu vieglāk, tas noteikti notiktu. Viena valsts, kas to praktizē vēlēšanās, ir Igaunija. Tikai viena valsts pasaulē, neviens cits to nedara. Pirmkārt, rodas jautājums – kāpēc citi nedara? Somi, francūži ir mēģinājuši. Nav tā, ka igauņi ir specifiski gudrāki – mēs, latvieši, nebūt no viņiem neatpaliekam. Ja būtu šī politiskā vēlme, lai būtu internetā vēlēšanas, tas noteikti varētu notikt, bet ir viens "bet" – drošība. Īpaši šajā ģeopolitiskajā laikā, kurā esam, arvien vairāk dzirdam par dažādiem apdraudējumiem no dažādām pusēm.
Vai šis būtu tas brīdis, kad ar tik trauslām lietām vajadzētu mēģināt rotaļāties?
Teorētiski Igaunija ir tieši tikpat tuvu Krievijai kā mēs.
Jā, viņiem [igauņiem] pašiem ir problēmas ar šo. Viņi par to tā nerunā, bet, individuāli aprunājoties, – viņi nemaz nav tik lielā eiforijā par šiem jauninājumiem. Bet viņi šo ceļu ir uzsākuši un sen. Turklāt gadu gaitā ir pierādījies, ka
iespēja balsot internetā, kā teicāt, sēžot dīvānā un piespiežot pogu, neveicina vēlētāju aktivitāti.
Man bija skumji to dzirdēt. Cerēju, ka varētu būt citādāk. Runājot par ārvalstu vēlētājiem, vienmēr sakām, ka varētu būt aktīvāki, bet iepriekšējās parlamenta vēlēšanās Igaunijā, kas bija pagājušā gada martā, no ārvalstīm nobalsoja 11% balsstiesīgo. Savukārt mums 16%. Zinu, tas nav liels skaitlis, bet viens bija no ērtās pozīcijas, sēžot dīvānā, otrs – jāiet uz iecirkni, jābalso. Tas, manuprāt, ir rādītājs.
Kāds varētu būt iemesls? Vai igauņu kolēģi stāsta, kādēļ tas neveicina aktivitāti?
Ir šīs trīs iepriekš minētās lietas, no kā sastāv aktivitāte, – izpratne par procesu, politiskais aspekts (vai es zinu, par ko balsot, vai man ir, par ko balsot) un vai es vispār esmu aktīvs kā sabiedrības pārstāvis. Nav vienas atbildes uz šo jautājumu. Tā nav tikai pieejamība.
Vai jaunieši vairāk izmanto interneta balsošanu? Vai arī tā tomēr nav panaceja jauniešu piesaistei?
Tā nav panaceja. Jaunieši, īpaši pirmajās reizēs, kad iet balsot, lielākā daļa to dara klātienē. Skatoties pa vecuma grupām,
aktīvākie balsotāji internetā ir sievietes vecumā no 35 gadiem līdz 44 gadiem. Aizņemtas, atbildīgas sievietes.
Varbūt tā ir tikai tāda utopija, ka vēlamies, lai jaunieši nāktu vēlēt? Varbūt tas nāk ar laiku, ar briedumu un interesi par politiskajiem procesiem?
Nav jau tā, ka 18 gadu vecumā, dzimšanas dienā, pēkšņi jaunietis kļūst ļoti atbildīgs. Ļoti daudz kas ir atkarīgs no ģimenes, audzināšanas, skolas, skolotājiem, no apkārtējās sabiedrības, draugiem. Mēs par šo lietu aktīvi domājam, jo mums rūp jauniešu iesaiste vēlēšanās. Mēs pagājušajā gadā diezgan daudz runājām ar jauniešiem un arī šogad ceļā uz Eiroparlamenta vēlēšanām. Uz pašvaldību vēlēšanām arī noteikti būs uzrunas jauniešiem par to, cik svarīgi ir piedalīties vēlēšanās, ko darām, kāda izskatās urna. Sākt zīmēt to bildi, lai sagatavotu jauniešus procesam. Par sabiedrības aktivitāti ir jāsāk runāt jau no bērnudārza vecuma, ir jāgatavo augsne tam, ka ikvienam no mums ir pienākums un tiesības iesaistīties sabiedriskā darbā un arī vēlēšanās.
Jauni skeneri un vēlēšanu zīmes
Katru gadu CVK cīnās par savu budžetu, un šobrīd ir tieši budžeta pieņemšanas laiks. Vai ir paredzēta budžetā nauda, ko prasījāt, lai pašvaldību vēlēšanas nākamgad varētu notikt droši un moderni?
Jūs precīzi teicāt – cīnīties. Cīņa nav tikai agresīvā veidā, bet ir jāiet un jāaizstāv tas, kas mums ir vajadzīgs. Mums lielākā vajadzība, par ko esam arī runājuši [Saeimas budžeta komisijā] un ir arī izpratne, – skeneru iegāde. Pagājušajā gadā sistēmu nebija, un visas iesaistītās puses ļoti mērķtiecīgi virzījās uz to, ka pašvaldību vēlēšanās 2025. gadā noteikti jābūt pilnam klāstam sistēmu, tostarp darbiniekiem nav jāskaita balsis manuāli.
Tas beidzot notiks?
Jā, tam ir jābūt. Kompetences ir nodalītas – CVK tur rūpi, lai likums tiek izpildīts, ir visas instrukcijas, visi procesi ir sakārtoti, savukārt Valsts digitālās attīstības aģentūra strādā kopā ar mums un citām iestādēm, vismaz vairākas reizes nedēļā mēs sarunājamies dažādos formātos, lai tiktu izstrādātas nepieciešamās sistēmas. Šobrīd esam testa fāzē. Viss notiek pēc plāna, bet ļoti svarīgi ir tie skeneri.
Vai tie, kas mums jau bija, vairs neder?
Tie ir aptuveni 10 gadus veci, kas daudzos gadījumos vairs nestrādā. Tehnoloģijas mainās, un skeneri nav mūžīgi. Jaunie skeneri, kas nebūs viena veida, ir ļoti precīzi, ātri. Esam vairākkārt gan paši, gan Saeimas komisijas locekļi redzējuši, kā šie skeneri strādā, paši aizpildījuši vēlēšanu zīmes.
Kā tas notiks?
Vēlētāji visu dienu balso, samet balsis urnā, un tad, kad slēdz iecirkņus, sākas balsu skaitīšana. Skeneris nolasa pat veselu čupiņu ar vēlēšanu zīmēm. Ja lapiņa ir bijusi nepareizi ielikta [čupiņā], tad skeneris pats to apgriež, lai to pareizi var izlasīt, un tad dod savu verdiktu, kā vēlētājs ir izteicis savu gribu.
Mums būs mākslīgā intelekta vadītas vēlēšanas?
Nē, noteikti nē. Jo ir ārkārtīgi svarīgs cilvēciskais faktors. Katra vēlēšanu zīme tiek vilkta uz ekrānu, lai to apskatītu un pārbaudītu, un tad komisija saka – jā, skeneris ir nolasījis pareizi.
Ir ļoti svarīgi, ka mašīna pārbauda cilvēku un cilvēks pārbauda mašīnu.
Dubultpārbaude?
Jā, noteikti. Komisija par katru šo zīmi balsos.
Kad tad uzzināsim vēlēšanu rezultātus?
Ļoti ātri, jo, kā nāk balsis iekšā, tā ātri nobalso. Cilvēka faktors ir svarīgs, lai nebūtu šaubu, ka skeneris ir interpretējis [rezultātu] savā veidā.
Agrāk vēlēšanu zīmē bija viens rombiņš [kur ielikt atzīmi], tagad būs divas ailītes. Tiem, kas redz krāsas, tādu ir vairāk nekā 90%, asociācijas varētu būt ar luksoforu: zaļās krāsas lodziņš – uz priekšu, es drīkstu, šis man patīk, bet sarkanais lodziņš – apstājies, bīstami. Pārējiem cilvēkiem, kas krāsas neredz, ir "par" un "pret" apzīmējums gan ailes augšā, gan lejā. Tad vēl ir svītru kods – kad vēlēšanu zīmi skenē, tas parāda partijas nosaukumu.
Kāds ieliks punktiņu, kāds izkrāsos, kāds ievilks ķeksi. Skeneris to visu sapratīs?
Labums ir tajā, ka šajās zīmēs atšķirībā no iepriekšējām var arī ieskrebelēt –
skeneris ir tik jutīgs, ka atpazīst ne tikai iekrāsojumu, bet kaut vai tikai ķeksīti vai plusiņu.
Punktiņu?
Varbūt nevaram tā gluži teikt, jo tad skatāmies, vai papīrā ir kāds bojājums. Bet, ja tur ir izdarīta atzīme un lielāks punktiņš, un šī zīme uz ekrāna parādās, bet skeneris nav spējis izdomāt, kas tas ir, tad komisija to novērtē.
Un kā ar svītrojumiem?
Ja svītrojums ieiet skaidri "par" vai "pret" lauciņā, tad skaitīsies, bet, ja svītrots tikai vārds vai uzvārds, tad ne.
Cik daudz skeneru esat pieprasījuši? Vai nauda būs?
Skeneri ir pieprasīti pilnīgi jauni, kopumā 1098. To skaits ir mazliet ar uzviju, jo Rīgas gadījumā, iespējams, ir vajadzīgi papildu skeneri. Summa, ko esam pieprasījuši, ir nedaudz vairāk kā 465 tūkstoši eiro. Šī summa ir ielikta budžetā. Bet vēl būs iepirkums, un summa var pamainīties. Par to ir brīdināti arī Saeimas Budžeta komisijas deputāti, bet te nerunājam par miljoniem.
Iepriekšējā balsošana – 5 dienas
Kādi vēl jauninājumi gaidāmi pašvaldību vēlēšanās?
Diasporas likumā ir ierakstīts, ka balsstiesīgie, kuriem ir Latvijā īpašums vai deklarēta dzīvesvieta, var balsot pašvaldību vēlēšanās pa pastu. Tieši tāpat, kā šogad bija Eiroparlamenta vēlēšanās.
Izmaiņas būs arī vēlēšanu iecirkņu darba laikos Latvijā. Ņēmām vērā vēlēšanu iecirkņu teikto iepriekšējās Eiroparlamenta vēlēšanās. Proti, pirmdien iecirkņi darbu sāka plkst. 8 no rīta, bet iecirknis ir jāiekārto, viss jāsaslēdz, turklāt aktivitātes tik agri no rīta nav, tādēļ laikus salāgoja mazliet citādus.
Līdz šim bija arī tā, ka iecirkņi vēlēšanu nedēļā ir vaļā katru dienu, bet ne katru dienu var nobalsot. Tas bieži vēlētāju mulsina – ja reiz esmu atnācis, gribu nobalsot. Tas tagad būs grozīts – visos laikos, kamēr iecirknis būs atvērts, varēs nobalsot. Tātad visas piecas iepriekšējās balsošanas dienas, nevis trīs, kā līdz šim.
Vēlēšanu dienā nekas nemainīsies – iecirkņi strādās no plkst. 8 rītā līdz plkst. 20 vakarā.
Par Saeimas vēlēšanām runājot, kas nemaz nav tik tālu, – Sēlija vēlētos savu vēlēšanu apgabalu un balsstiesīgie ārzemēs un atsevišķas politiskās partijas gribētu, lai diaspora varētu balsot atkarībā no tā, kur ir bijusi viņa pēdējā deklarētā dzīvesvieta, nevis tikai par Rīgas vēlēšanu apgabalu. Vai saredzat tik lielas izmaiņas nākamajās Saeimas vēlēšanās?
Šobrīd norit diskusijas par to, ka diaspora varētu vēlēt par jebkuru vēlēšanu apgabalu. Tas noteikti ir politisks lēmums. Risinājumi vienmēr ir. Jāņem vērā, cik sarežģīta sistēma izveidojas un arī finansiālais aspekts.
Ko tas nozīmētu praktiski?
Vieglākais risinājums būtu balsošana pa pastu – tāpat kā Eiroparlamenta vēlēšanās vēlētājs ielogojas portālā latvija.lv, saņem numuru un izdrukā sev vēlamā reģiona sarakstu, veic vai neveic atzīmes un nosūta tālāk komisijai. Ja saglabājam pašizveidotos iecirkņus, kur ir urna, jautājums, kā vēlēšanu apgabalu sarakstus varētu nodalīt. Tas nebūtu vienkārši, bet kaut kādu risinājumu var rast. Efektīvākais veids būtu pasta balsošana.
Tas nozīmētu aizvērt iecirkņus klātienē?
Iecirkņi noteikti būtu diplomātiskajās pārstāvniecībās. Iespējams, būtu kādi lielāki iecirkņi, bet tās ir varbūtības, kas tiktu pamatīgi skatītas, ja nāktu šāds politiskais lēmums.
Ko domājat par Sēlijas vēlēšanu apgabala izveidi?
Neesmu dzirdējusi, ka kāds komisijā par to runātu. Tas ir politisks lēmums.
Iespēja balsot internetā pašvaldību referendumos
Par informācijas tehnoloģiju sistēmām runājot, atceramies, kā gāja Eiroparlamenta vēlēšanās. Bet tagad ir stājies spēkā pašvaldību referendumu likums, kas paredz balsu vākšanu internetā un arī balsošanu par jautājumu, ja tas nonāk līdz balsošanai. Saprotu, ka šo sistēmu izmantos arī pašvaldību vēlēšanās. Vai šī sistēma ir gatava?
Eiroparlamenta vēlēšanās mums nebija nekā, viss notika manuāli. Bet pašvaldību vēlēšanās ir jābūt pilnam klāstam – gan tiešsaistes vēlētāju reģistram, kas ir digitālās attīstības aģentūras pārvaldībā, gan vēlēšanu vadības sistēmai, kur ir iekļauta skenēšana, protokoli, vēlēšanu gaitas žurnāls. Agrāk Saeimas vēlēšanām bija viens modulis, pašvaldību vēlēšanām – cits, Eiropas Parlamentam – vēl cits. Tad tagad digitālās attīstības aģentūra strādā uz vienotu vēlēšanu platformu, kur būs visas vēlēšanas, ieskaitot referendumus un citas lietas, kas nākotnē, iespējams, nāks klāt.
Tas nozīmē, ka portālā latvija.lv varēs vākt parakstus un balsot pašvaldību referendumos?
Pašvaldību referendumu likums ir stājies spēkā jau 1. septembrī, bet šobrīd internetā vēl nevar balsot. Šī prasība stājas spēkā no nākamā gada augusta, septembra.
Tad tomēr kaut kāda balsošana internetā tomēr mums būs?
Tā būs gribas izteikšana, bet ne par cilvēku, bet par atsevišķiem jautājumiem. Ja varētu tēlaini izteikties, tad šī ir tāda zināma aptaustīšanās, kā sabiedrība jūtas par to, ka var savu gribu izteikt internetā.
Vai tas būs atsevišķs portāls vai viss notiks caur latvija.lv?
Rīki, ar ko varēs verificēties, ir gan eID karte, gan Smart-ID, bet latvija.lv ir liels portāls, un pašvaldību referendumiem paredzēta atsevišķa sadaļa. Esmu pati arī izmēģinājusi pasta balsošanu, portālā piesakoties, tas aizņem divas minūtes, tas ir ātri un viegli.
Vai sistēma neuzkārsies, ja tur vienlaikus daudz cilvēku mēģinās verificēties?
Tas ir vēl vienas citas iestādes – Latvijas Valsts radio un televīzijas centra – kompetencē, bet mums ir darba grupa, kurā ir visas iesaistītās puses, un to ir daudz.
Tad beidzot vairs nav bažu, ka visas valstij kritiskās vēlēšanu sistēmas ir privātuzņēmuma īpašumā? Viss pieder valstij, un viss ir droši?
Jā, tā tas ir. Protams, izstrādātāji var mainīties, un ir svarīgi, ka šie riski ir sadalīti [starp vairākām iestādēm], taču turētājs tik svarīgai infrastruktūrai ir valsts.
Saeimas deputāts, bijušais Ādažu mērs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") ir teicis, ka pašvaldību referendumu likums ir brāķis, jo sliekšņi tā ierosināšanai ir ļoti augsti un nesasniedzami. Piemēram, lai ierosinātu Rīgas domes atlaišanu, būtu jāsavāc 30% iepriekšējās vēlēšanās reģistrēto balsstiesīgo atbalsts un tie būtu vairāk nekā 126 tūkstoši vēlētāju balsu. Vai piekrītat, ka šis slieksnis ir pārāk augsts?
Šis ir politiķu lēmums, es neesmu politiķe. Es turos ļoti tālu, lai tiešām varētu būt neatkarīga no visiem šiem procesiem. Kā CVK priekšsēdētāja es to nemaz nevaru atļauties. Es pat, godīgi sakot, nedomāju, kā es [par to] domāju, jo šis ir mans amats. Kā politiķi lems, tā arī būs būt.
Vai kopš esat CVK vadītāja, esat jutusi politisku spiedienu?
Nē, un mani tas ļoti priecē. Varbūt [nav bijis spiediena] tādēļ, jo zināms, ka man ir stingrs mugurkauls. Man tādai jābūt.
Uz vēl vienu termiņu amatā nepretendē
Vienā intervijā iepriekš esat teikusi – man ir ļoti svarīgi, kas aiz manis paliek, pēc 5–10 gadiem ar prieku noskatīšos, kā ir kļuvis labāk. Ko jūs gribat aiz sevis atstāt, un kas pēc šiem 5–10 gadiem būs?
Tik daudz gadu vairs nebūs palikuši, bet neslēpšu – uzskatu, ka vadošos amatos nevar būt pārāk ilgi. Ja tu ar atdevi, enerģiju un lielu atbildību strādā, tad emocionāli un fiziski vari dot tik, cik tev ir. Tas ir tikai korekti, ka sāc domāt, kā iestādi vai uzņēmumu nodosi nākamajam cilvēkam. Es vēlētos, un mēs ejam uz to, lai iestādē ir izstrādāta visas nepieciešamās lietas, darba kārtības noteikumi, visi akti, lai iestāde var efektīvi strādāt. Lai tā būtu sakārtota vide. Es noteikti negribētu, lai būtu tā kā man, kad es atnācu uz CVK strādāt. Tanī pašā laikā, lai vēlēšanu procesi būtu sakārtoti, saprotami ne tikai iestādei, bet arī vēlētājam. Gribētu arī piestrādāt pie sabiedrības izglītotības par vēlēšanām. Lai dienā, kad es atstāju šīs telpas, nāk iekšā nākamā persona, kas saprot, kas un kā ir jādara un var pacelt iestādi nākamajā līmenī. Man vēl ir palikuši tieši divi gadi šajā amatā. Kā būs, redzēsim, bet neesmu slēpusi, ka manos šī brīža mērķos neietilpst ņemt vēl vienu termiņu, ja arī tā būtu lemts. Bet nekad nesaki nekad.
