To, ka ir interese par šiem jautājumiem, apliecināja arī tikšanās Siguldā.
Kā saimniekot, ja "pēkšņi uzlikts liegums"
Interesē visi jautājumi, visi individuālie noteikumi Gaujas Nacionālajā parkā, jo ikdienā ar viņiem nākas strādāt – tā savu ierašanos uz sabiedriskās apspriešanas sapulci pamato mežzinis Raimonds Mežaks, jo, kā viņš atzīst, tad mežu saimnieki vēršas pie viņa ar daudziem jautājumiem.
"Man kā mežzinim jau būtu primāri tie noteikumi, tā gala versija jāzina, kā viņus piemērot, gribētos jau to skaidrību, kā meža īpašnieks var plānot savu darbību, kāds būs regulējums, vai atkal vajadzēs mežu apsaimniekošanas plānu, kas ir atkal papildu izmaksas un papildu dokuments, kas īpašniekam jānodrošina, vai to nevajadzēs," norāda Mežaks.
Jautājumi par mežu apsaimniekošanu varētu būt vieni no galvenajiem, kas tiek uzdoti saistībā ar jauno noteikumu projektu, jo, lai apsaimniekotu savus mežus Gaujas Nacionālā parka teritorijā, īpašniekiem ir jārēķinās ar ierobežojumiem. Tāda situācija ir arī Hugo Cilinbergam.
"Ir pēkšņi uzlikts liegums, mēs neesam cirtuši visus šos 40 gadus, jo taupījām, kad būs nepieciešamība paņemt, lai māju varētu uzbūvēt.
Tagad tas viss ir atlikts uz nenoteiktu laiku, teiksim, parastam cilvēkam vienkārši nav jēgas to zemes gabalu turēt, maksāt nodokļus par to, rezultāts ir, kā es teicu, – paliekam jaņos," saka Cilinbergs.
Meklēs kompromisu. Vai būs apgrūtinājumi?
To, ka jāmeklē kompromiss starp mežu īpašniekiem un Gaujas Nacionālā parka dabas vērtību interesēm, atzīst arī Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, un tiek strādāts pie izmaiņām kompensāciju sistēmā.
"Šobrīd Ministru kabinetā ir apstiprināts informatīvais ziņojums, kurā ir deleģēts ministrijām līdz nākamā gada 1. septembrim veikt izmaiņas attiecībā uz kompensācijām, paredzot, ka ir arī cita veida kompensāciju mehānismi, ne tikai šīs ikgadējās, bet arī iespējamība veikt zemes maiņu, vienreizējā kompensācija, lai kompensētu tirgus vērtību, zemes atpirkšana un tā tālāk," skaidro Strode.
Jaunie noteikumi arī sola, ka atvieglos meža apsaimniekošanas plānu izstrādes nepieciešamību.
Tie interesē ne vien mežu īpašniekus, bet arī iedzīvotājus, kuri vēlas darboties tūrisma jomā.
"Mums arī parkā ir īpašums, un gribam saprast, vai būs apgrūtinājumi, vai būs vienkāršāk, vai var zemi sadalīt, arī interesē attīstīt tūrismu," saka Kristaps Turauskis. Viņš vērtē, ka šobrīd tūrismā ziņā parkā būtu vēl daudz iespēju, ko attīstīt.
"Citās valstīs dabu ļoti aktīvi izmanto, pie mums, manuprāt, diezgan kūtri, piemēram, neredzu nekādu loģiku tajā, ka slodze par lielu, nu tad vajag paceļot pa citām valstīm, kaut vai paskatīties līdzīga apjoma vietas Čehijā, Zakopanē, Polijā, kā tur simtiem tūkstoši, pat miljoni iziet cauri," viņš piebilst.
Kā ar tūrismu: "Tā slodze ir milzīga šobrīd!"
Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode gan iebilst, ka jau šobrīd apmeklētāju plūsma parkam ir smaga nasta.
"Gaujas ieleja ar visām gravām, reljefu ir atraktīva vieta, un visi vēlas dažādas aktivitātes veikt, bet kaut kā tā slodze būs jāmazina.
Vienkārši stāsts ir par to, ka mums veidojas tāda kultūra, ka pa dzīvnieku iebradātām takām iziet cauri 50–60 vai pat vairāk apmeklētāju grupas, tai skaitā caur digitālajiem maršrutiem, un tad tur beigās mums ir uztaisīta jauna taka, kas nav domāta kā taka un kur nevajadzētu nevienam staigāt. Tā slodze ir milzīga šobrīd uz Gaujas parku!" atzīst Strode.
Vēl šajā sabiedriskās apspriešanas reizē izskanēja arī jautājums par saules parkiem, vai tos te varēs ierīkot. Runa ir par lielajiem saules paneļu parkiem, lai vērtīgākajās vietās mēs tomēr šādas būtiskas izmaiņas neveiktu vai vismaz neveiktu bez pienācīga izvērtējuma. Saules paneļus varēs uzstādīt pašpatēriņam.
Šie ir tikai daži no jautājumiem, kas interesē parka teritorijā dzīvojošos; ar visām paredzētajām izmaiņām var iepazīties Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā, kā arī uzzināt par vietām, kur vēl notiks sabiedriskās apspriešanas sapulces.
