Rēzeknes pašvaldība ir saņēmusi gan iedzīvotāju ieteikumus, gan arī vēstuli no biedrības "Publiskās atmiņas centrs" ar lūgumu demontēt Jāņa Zvīdras pieminekli – krūšutēlu. Lai arī piemineklis nebija iekļauts demontējamo pieminekļu sarakstā, tomēr Zvīdras vārdā nosaukto ielu tā teritorijā jau paguvis pārdēvēt blakus esošais Rēzeknes novads.
"Tagad kāds mums norādīja, ka Rēzeknē tāds piemineklis vai krūšutēls eksistē un lūdza, vai mēs nevaram ko darīt. Un mēs griezāmies pie Rēzeknes pašvaldības un lūdzām, vai šo pieminekli nevarētu novākt. Mūsu darbā mēs izejam no Satversmes preambulas, kur ir norādīti gan komunistiskā, gan nacistiskā laika režīmi. Mēs uzskatām, ka Latvijā tādiem pieminekļiem, kas saistīti ar padomju varu, Latvijas okupāciju un tamlīdzīgi, publiskās vietās nevajadzētu atrasties," uzsver "Publiskās atmiņa centra" valdes priekšsēdētājs Kārlis Kangeris.
Kas bija Jānis (Juoņs) Zvīdra
Pētera Stučkas terora laika funkcionārs un nelegālās komunistiskās partijas kaujinieks cīņā pret Latvijas Republiku. Tā Jāni Zvīdru piesaka biedrība "Publiskās atmiņas centrs". Latgales vēsturnieks Kaspars Strods izpētījis, ka Zvīdra strādājis amatos, ne vien sludināja boļševismu, bet arī represīvi izturējās pret citām idejām, tostarp brīvu, neatkarīgu Latviju.
Strods atklāj – padomju laikos šis cilvēks tika dēvēts gan par pirmo Latgales komjaunieti, gan par varoni. Viņaprāt, strīdīgajam krūšutēlam vislabākā vieta būtu Jāņa Zvīdras apbedījuma vietā Dārzu ielā, kas principā ir pilsētas centrs.
"Juoņs Zvīdrs ir no tiem latgaliešiem, par kuru publiskajā telpā informācijas nav tik daudz. Zemnieka dēls, dzimis 1895. gadā Makašānu pagastā. Līdz pat 1917. gada revolūcijai darbojās ar kreisām idejām, propagandēja lielinieku ideoloģiju. Tad, kad padomju valdība ar Sarkano armiju okupēja visu Latvijas teritoriju, darbojās Latgalē, strādāja par komunistu laikraksta "Taisnība" redaktoru, tulkoja dažādus komunistu darbus, ļoti aktīvi propagandēja lielinieku, komunistu idejas. Un, neskatoties uz to, ka Latvijas armija atbrīvoja Latgali, slepus, dzīvojot sava tēva mājās Makašānos, joprojām nelegālā tipogrāfijā turpināja nodarboties ar padomju izdevumu iespiešanu. Un 1920. gada martā, kad viņu aizturēja LR tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, pēc nepārbaudītiem datiem pēc trim dienām, kad viņu pārveda uz Viļāniem, viņš bēga un tika nošauts."
Jāizsver, vai krūšutēlu demontēt
Piemineklis Jānim Zvīdram uzstādīts 1971. gadā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atgūšanas tika noņemts uzraksts uz pieminekļa, taču pilsētas, nu jau vasarā atlaistās, vadības laikā, realizējot Brīvības ielas atjaunošanas projektu, piemineklis Jānim Zvīdram par pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļiem tika atjaunots. Kā atklāj Rēzeknes pilsētas pagaidu administrācijas pārstāve Iveta Mietule, tagad pagaidu administrācijai ir jāizsver, vai šo krūšutēlu demontēt un par kādiem līdzekļiem to darīt.
Piemineklis atrodas Viļānu ielas malā, ielu 2020. gadā remontēja. Ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ielu pārbūvēja, lai piesaistītu uzņēmējus, tostarp tādus, kas būtu ar mieru sākt darboties blakus uzceltajā spa. Piemineklis bija apdrupis un apaudzis ar sūnām, stāsta Pilsētvides un attīstības pārvaldes vadītājs Georgijs Orlovs.
"Projektu vadība un pilsētas vadība pieņēma lēmumu, ka jāiedod arī jauns skats šim objektam," saka Orlovs.
Papilddarbus iekļāva uzsāktajā projektā, līdz ar to atsevišķs domes lēmums nebija nepieciešams. Pašvaldība tam veltīja apmēram 7000 eiro. Atjaunoto pieminekli pēcāk svinīgi apmeklēja bariņš rēzekniešu, noliekot ziedus. Viens no viņiem ir Jaroslavs Ivanovs. Tagad viņš ir saimniecības vadītājs pašvaldības Sporta pārvaldē, agrāk vadīja Padomju armijas veterānu biedrību, bet pirms 15 gadiem viņu ievēlēja pirmajā Rēzeknes domē, kurā par mēru kļuva Aleksandrs Bartaševičs.
"Zvīdra bija Latgales revolucionārs. Manuprāt, tā nebija mūsu biedrības [organizēta] ziedu nolikšana, bet tā bija Latvijas Sociālistiskās partijas akcija," norāda bijušais Rēzeknes domes deputāts Jaroslavs Ivanovs.
Līdz 11. novembrim nepaspēs
Ivanovs šīs partijas biedrs vairs nav, bet pieminekļa demontāžu neatbalsta. Piemineklis atrodas nomaļā vietā, daudzi vietējie nemaz nezina par tā eksistenci, vērtē Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītājas vietniece Iveta Mietule. Vienlaikus vēl pirms "Publiskās atmiņas centra" vēstules par pieminekli jautājumus administrācijai uzdevuši arī rēzeknieši.
"Budžets un visas šīs finansiālās problēmas bija prioritāras, bet šobrīd arī noteikti ir pienācis laiks šim piemineklim," norāda Mietule.
Demontēt pieminekli līdz 11. novembrim jeb Lāčplēša dienai, kā to rosinājis "Publiskās atmiņas centrs," nepaspēs, jo vēl jāaprēķina, cik tas izmaksās un tad jāizsludina iepirkums darbu veikšanai. Tas varētu notikt nākamgad, pieļauj Mietule. Pašvaldībai gan nav skaidrs, ko darīt ar pieminekli – pārvietot vai iznīcināt. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) skaidro, ka ja atzīs, ka piemineklim ir mākslinieciska vērtība, to varētu atdod Okupācijas muzejam vai kādam vietējam muzejam.
"Uz viņu varētu attiecināt tos nosacījumus, kas saistīti gan ar totalitāro režīmu un kara slavināšanu. Iespējams, šādam objektam publiskajā ārtelpā nevajadzētu atrasties," pieļauj NKMP Kultūras priekšmetu aprites daļas vadītājs Jānis Asaris.
"Publiskās atmiņas centrs" līdz ar pieminekļa demontāžu Rēzeknē aicinājis pārsaukt vairākas ielas. Jāņa Zvīdras vārdā nosaukta iela Rēzeknes novada Sondoros, tā pārdēvēta pagājušajā gadā.
