Priekšlikumus otrajam lasījumam var iesniegt līdz 31. oktobrim.
Grozījumi likumā "Par valsts noslēpumu" paredz, ka pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savas kompetences robežās ir izmeklētājam, prokuroram un tiesnesim, realizējot šo amatpersonu pilnvaras veikt kriminālprocesu konkrētā krimināllietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu.
Izņēmuma gadījumā, ja nav iespējams nodrošināt izmeklētāja, prokurora vai tiesneša, kurš saņēmis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, dalību kriminālprocesā, kas saistīts ar valsts noslēpumu, un tas nepieciešams, lai ievērotu procesuālās ekonomijas principu un nodrošinātu procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā,
pieeja valsts noslēpumam tiks nodrošināta, rakstiski brīdinot par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu,
paredz grozījumi.
Šāda kārtība, ja tas nepieciešams, tiks attiecināta arī uz tiesnešiem un prokuroriem civillietās, administratīvajās lietās vai administratīvā pārkāpuma lietās, un uz personām, kuras iesaistītas kriminālprocesā un kurām ir tiesības iepazīties ar krimināllietas materiāliem, vai piedalās tiesvedības procesā civillietā, administratīvajā lietā vai administratīvā pārkāpuma lietā, ja tā ir saistīta ar valsts noslēpumu, paredz grozījumi.
Patlaban ir izveidojusies situācija, ka ir gan tiesneši, prokurori un izmeklētāji, kas saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" ir saņēmuši speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, gan tiesneši, prokurori un izmeklētāji, kas piekļūst valsts noslēpumam brīdinājuma kārtībā. Tiesību normas patlaban nenosaka skaidrus kritērijus, kad piemērojama viena vai otra piekļuves kārtība.
Rakstveida brīdinājums kā pamats piekļuvei valsts noslēpumam ir izņēmums no vispārējās kārtības, kas paredz speciālās atļaujas iegūšanu. Uz minēto savā vēstulē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai norādījusi arī Tieslietu padome.
Tieslietu padome secināja, ka brīdinājuma kārtību nepieciešams saglabāt, jo tā darbotos izņēmuma gadījumā, ja kādu apstākļu dēļ nebūtu iespējams tiesas sastāvā iekļaut tiesnešus ar speciālo atļauju.
Ievērojot minēto, ar grozījumiem tiek nostiprināts, ka rakstisks brīdinājums ir izņēmums no vispārējās kārtības, kā arī tiek noteikti šī izņēmuma piemērošanas kritēriji – ja nav iespējams nodrošināt izmeklētāja, prokurora vai tiesneša, kurš saņēmis speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, dalību kriminālprocesā vai lietā, kas saistīta ar valsts noslēpumu, un tas nepieciešams, lai ievērotu procesuālās ekonomijas principu un nodrošinātu procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā.
Piemēram, gadījumos, ja tiesas kompetencē saskaņā ar likumu ir tādu lietu, kas satur valsts noslēpuma objektus, izskatīšana, tad, veidojot lietu sadales plānu, tiesas priekšsēdētājs plāno arī nepieciešamo tiesnešu resursu šādu lietu izskatīšanas nodrošināšanai.
Tiesas priekšsēdētājs arī nosaka tiesnešus, kuri nodrošinās jautājumu, kuru materiālos ir valsts noslēpuma objekts, izskatīšanu un attiecīgi kuriem būtu izsniedzamas speciālas piekļuves valsts noslēpumam.
Ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt, ka tiesai piekritīgu lietu, kuras materiālos ir valsts noslēpuma objekts, izskata tiesnesis, kas ir saņēmis speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, tad gadījumā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu saprātīgu lietas izskatīšanas termiņu un ievērotu procesuālās ekonomijas principu, šādu lietu var nodot izskatīšanai citam attiecīgās tiesas tiesnesim.
Šādā gadījumā tiesnesis tiek rakstveidā brīdināts par atbildību par valsts noslēpuma nelikumīgu izpaušanu.
Analoga kārtība attiektos arī uz izmeklētāju un prokuroru darba organizāciju. Izņēmuma piemērošanas pamatu esamības novērtējumu veic attiecīgās institūcijas amatpersona, kuras kompetencē ir lietu sadale starp izmeklētājiem, prokuroriem vai tiesnešiem. Grozījumi nemaina kārtību, kādā ar lietas materiāliem iepazīstina procesa dalībniekus.
Izmaiņas būs attiecināmas tikai uz tādu kriminālprocesu veikšanu un lietu izskatīšanu, kas izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā saņemtas pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.
Likumprojekts trijos lasījumos vēl jāskata Saeimā.
