Trešajā valstī reģistrētu automobiļu izmantošana ceļu satiksmē Eiropas Savienībā ir būtiski pieaugusi pēc Krievijas izvērstās agresijas Ukrainā.
Jādeklarē auto, tiklīdz iebrauc Latvijā
Lai trešajās valstīs reģistrētu auto varētu deklarēt Latvijā, jāizmanto Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) e-pakalpojums. Deklarējot arī jānorāda laika posms, kurā auto tiks izmantots ceļu satiksmē Latvijā. Transportlīdzeklis jādeklarē pirms iebraukšanas Latvijas teritorijā.
Par auto nedeklarēšanu varēs piemērot sodu no 55 līdz 140 eiro.
Transportlīdzekļa īpašniekam vai turētājam paziņojumus, administratīvos aktus un citus dokumentus nosūtīs uz oficiālās elektroniskās adreses kontu. Ja tāda nav, dokumentus nosūtīs uz e-pasta vai pasta adresi, kas norādīta, deklarējot auto. Ja trešajā valstī reģistrēts automobilis būs izdarījis administratīvo pārkāpumu, lēmums par to tiks nosūtīts personai, kura deklarējusi transportlīdzekli.
Šīs prasības neattieksies uz Eiropas Savienībā, Eiropas Ekonomikas zonā vai Šveicē reģistrētiem auto.
Pārkāpēji būs vieglāk sasniedzami
CSDD dati liecina, ka ar trešajās valstīs reģistrētiem auto Latvijā tiek fiksēti ļoti daudz pārkāpumu. Piemēram, 2022. gadā ar Baltkrievijā reģistrētu auto fotoradari fiksēja 3656 pārkāpumus, ar Kazahstānā reģistrētu auto – 561, Krievijā – 21 076, Moldovā – 8943, Ukrainā – 28 487. Savukārt 2023. gada astoņos mēnešos ar fotoradariem fiksēti vairāk nekā 34 000 ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kas izdarīti ar spēkratiem, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Savienības. Visbiežāk noteikumi pārkāpti ar Ukrainā un Krievijā, kā arī Moldovā reģistrētiem spēkratiem. Daudz mazāk – ar auto no Baltkrievijas, Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas.
"Lielā izdarīto pārkāpumu atkārtotība nepārprotami liecina par apzinātu pārkāpumu izdarīšanu un nesodāmības apziņu,"
norāda likumprojekta autori.
Pret pārkāpējiem bieži vien nav iespējams vērsties, jo tie nav sasniedzami. Deklarēšanās ļaus trešajā valstī reģistrēta automobiļa īpašniekam, turētājam vai vadītājam identificēt sevi un būt sasniedzamam, norādīja likumprojekta autori.
Vairs nebūs tehniskās apskates uzlīmes
Tāpat paredzēts atteikties no transportlīdzekļa tehniskās apskates derīguma termiņa uzlīmes. Turpmāk faktu, ka transportlīdzeklim ir veikta valsts tehniskā apskate un ir ļauts piedalīties ceļu satiksmē, apliecinās ieraksts reģistrā un vadītājam izsniegtais tehniskās apskates novērtējuma apliecinošs protokols.
Izņēmums būs traktortehnika – tai joprojām paredzēts izsniegt tehniskās apskates derīguma termiņa uzlīmes.
Cita starpā Saeima noraidīja frakcijas "Progresīvie" priekšlikumu piemērot naudas sodu par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu jau no sestā pārsniegtā kilometra stundā (km/h), līdzšinējo 10 km/h vietā.
Jāatgādina, ka iepriekš Saeima noraidīja par satiksmes jomu valdībā atbildīgā politiskā spēka ierosinājumu sodīt jau no pirmā pārsniegtā km/h.
Tāpat izmaiņas paredz, ka Latvijā bēgļa vai alternatīvās personas statusu ieguvušam Baltkrievijas pilsonim atļauts uz laiku līdz 3 gadiem Latvijā reģistrēt Baltkrievijā reģistrētu transportlīdzekli bez atbilstības novērtēšanas.
Grozījumi arīdzan noteic kārtību transportlīdzekļa evakuācijai no ātrgaitas ceļiem, kā arī paredz, ka transportlīdzekli varēs evakuēt, ja tas stāv, traucējot sabiedriskā transporta kustību.
Savukārt par nereģistrēta elektroskrejriteņa izmantošanu ceļu satiksmē tā vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 30 līdz 70 eiro.
