Didzis ir apķērīgs deviņgadnieks, kurš mācās parastā skolā. Pa gludu asfaltu viņa rati ripo ātri. Pretēji ir laukos, kur paiet ikdiena Didzim un viņa ģimenei. No valsts patapinātajiem ratiem ceļa negludumos sprūst ritenīši, bet ratu amortizatori kaitē bērna veselības stāvoklim, bojā muguru. Didža mamma meklējusi iespējas pasūtīt ratus, kas arī ļautu pārvietoties zēnam pašam, retāk lūgt palīdzību citiem.
Tā kā vēlamie rati ir pārāk dārgi, lai ģimene tos spētu atļauties, radi no Anglijas apņēmās tos uzdāvināt un arī atsūtīt tos no Anglijas. Rati izgatavoti speciāli pēc Didža auguma parametriem. Ģimenei atlika apmaksāt pievienotās vērtības nodokli 878 eiro apmērā, un brokera pakalpojumus, lai ratus drīkstētu ievest Latvijā.
Taču kopš novembra sākuma Didzis savus ratus ilgstoši nevarēja saņemt, jo Anglija vairs nav Eiropas Savienībā. Muitā tika pieprasīts atbilstības sertifikāts.
"Visforšākais bija tagad 16. novembrī 15 minūtes pirms pieciem nu tā, kad darbalaiks beidzies piecos, atsūtīta ziņa, ka vairākas regulas viena otrai galā, ciparus es nenosaukšu. Bet rezultāts ir tāds, ka, ja to mēs nenovērsīsim – rakstīts līdz 30. novembrim – ja tas netiks izdarīts, tad tos ratus var konfiscēt vai tālāk pārdot valsts. Tas vienkārši bijis tā," klāstīja Didža mamma Dace Šulce.
Saņemot šo ziņu e-pastā, ģimene nobijās, ka valsts konfiscēs ratus, kas pirkti, nelūdzot palīdzību valstij, un izmaksājuši vairākus tūkstošus. Muitā norādīja – šī ir standarta vēstule.
"Šobrīd nav bijuši vēsturiski tādi precedenti. Klientiem tiek piedāvātas visas iespējas nokārtot visas nepieciešamās formalitātes," skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Riska vadības daļas vadītājs Artūrs Kovaļenko.
Tikai tagad, novembra beigās, Didzis savus ratus saņēma. Veselības inspekcija ļāvusi ratus ievest tad, ja ģimene uzrakstīs apliecinājumu, ka informēta un zina, ka lietos Eiropas standartiem neatbilstošu preci. Brīdī, kad Didzis ratus saņēma, izrādījās, ka prece tomēr atbilst visiem standartiem, tai ir visas nepieciešamās uzlīmes.
Lai tiktu pie dēlam nozīmīgās ierīces, ģimenei tas prasīja daudzas negulētas naktis un milzīgu stresu. No tā varētu izvairīties, ja ģimene būtu varējusi izmantot valsts atbalstu.
"No sākuma gribēju izmantot valsts piedāvāto līdzmaksājuma iespēju, bet sapratu, ka sistēma tāda, ka pa priekšu jābūt visai lielajai naudiņai, nu tas ir tuvu pie 10 000 un pēc tam var cerēt uz atmaksu. Tādas naudiņas nav un, visticamāk, neredzu, ka būs tāda," norādīja puiša mamma.
Invalīdu un viņu draugu apvienības valdītājs piekrita – lai gan tehnisko palīglīdzekļu sistēmā ir uzlabojumi, tā joprojām nav draudzīga daudzām ģimenēm, toskait Didzim.
"Nu tā ir problēma, kurai īpašai programmai vajadzētu būt, kad mēs kā valsts izveidojām sistēmu, ka tajos īpašajos gadījumos, kad mēs nākam pretī cilvēkiem un palīdzam viņiem izvērtēt, saprast un iegādāties to, kas tev ir vajadzīgs," sacīja invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" valdes loceklis Ivars Balodis.
Labklājības ministrijā (LM) atzina – sistēma nav ideāla, pie uzlabojumiem strādā. Bet starp speciālistiem nav vienprātības, vai būtu jāmaina pašreizējā sistēma, proti, ka pielāgots tehniskais palīglīdzeklis jāpērk pašam un valsts atmaksā līdzfinansējumu.
"Mēs mēģinām šajos pietiekoši saspringtajos budžeta apstākļos izbalansēt starp šo vienu un otru grupu," teica LM Sociālo pakalpojumu un invaliditātes politikas departamenta direktors Aldis Dūdiņš.
Līdz šim lielākais uzsvars likts uz rindu mazināšanu. Šī gada sākumā speciālo palīglīdzekļu rindā bija 8000 cilvēku. Pēc papildu četrarpus miljonu eiro piešķīruma ministrija cer līdz nākamā gada sākumam rindu samazināt uz pusi.
Kopumā tehniskajiem palīglīdzekļiem šogad plānots izlietot 16,4 miljonus eiro. Tajos ietilpst gan ratiņkrēsli, gan ierīces cilvēkiem ar redzes invaliditāti, kā arī vēl citi palīglīdzekļi. Ministrijai gan nav statistikas, cik daudz cilvēku birokrātijas dēļ izvēlas neizmantot valsts atbalstu palīglīdzekļu iegādei.
