Nacionālo bruņoto spēku Rekrutēšanas un atlases centrā sastopam vairākus brīvprātīgos valsts aizsardzības dienesta karavīrus, kas atnākuši uz psiholoģisko pārbaudi profesionālā dienesta uzsākšanai. Kaut paši izturējuši veselības pārbaudes, katrs zina kādu, kam tomēr atteica.
"Man nebija problēmu. Viss ir kārtībā. Bija mazliet problēmas, kur piestrādāt, pie fiziskā, bet ar veselību viss ir kārtībā. Bija viens puika, kurš netika. Viņam svars bija par mazu. Dīvainā kārtā," pastāstīja valsts aizsardzības dienesta karavīrs Emīls.
Arī valsts aizsardzības dienesta karavīrs Alekss Helmanis pastāstīja, ka veselības pārbaudes izgājis, taču ar redzi "kaut kas ne tā bija", taču tas nav traucējis sākt dienestu. Taču viņa draugs, kurš ļoti gribējis iestāties dienestā, diemžēl nav ticis: "Viņam no bērnības ir izplūdusi acu zīlīte," paskaidroja Alekss.
Lai kļūtu par valsts aizsardzības dienesta karavīru, jāsaņem atzinumi no dažādiem speciālistiem – ģimenes ārsta, acu ārsta, ausu, kakla un deguna ārsta, neirologa, psihiatra, zobārsta. Jānodod asins analīzes. Kādas ir biežākās veselības problēmas?
"Protams, tās ir sirds un asinsvadu slimības, tie var būt papildu izmeklējumi pie otolaringologa, papildu izmeklējumi nepieciešami saistībā ar psihiatriju. Būtībā visas tās pašas problēmas, kas ir mūsu sabiedrībā.
Redziet, man arī ir brilles, bet tas nebija iemesls, lai es dienestu neuzsāktu un neturpinātu. Ja tur ir lielos mīnusos – četri un pieci, un vairāk –, tad, protams, ka dienestam nav derīgs," paskaidroja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Rekrutēšanas un atlases centra priekšnieks, majors Rihards Rozenbaums.
Par problēmām ar bērnu un jauniešu veselību satraucas ne tikai bruņotajos spēkos, bet, piemēram, arī Sporta medicīnas centrā Bērnu slimnīcā. Tur nāk bērni, kas nodarbojas ar sportu, bet daudziem no viņiem veselība nav laba.
"Tie ir tieši ar sirdi saistīti jautājumi, ir sirds ritma traucējumi, ir dažādas iedzimtas sirdskaites, ļoti daudz ir problēmu ar svaru. Pēdējā laikā būtiski pieaug procentuāli bērni ar redzes problēmām sportistu vidū. Veiklība, koordinācija, izturība, stiprība, spēks – arī ir zem zemiem līmeņiem," pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Sporta medicīnas centra vadītāja Baiba Norīte-Lapsiņa.
Un te nav runas tikai par fizisko sagatavotību. Bērni, kas dodas uz Sporta medicīnas centru, sporto – daži trenējas pat vairākos sporta veidos. Arī Rekrutēšanas un atlases centrā atzina – valsts aizsardzības dienestā nav fiziskās sagatavotības pārbaudes, jo to uztrenē dienesta laikā. Galvenā ir veselība.
"Tāds jaunietis, kurš nav nekad piedalījies, pieņemsim, nevienā fiziskā aktivitātē, nav nekad skrējis vai kādus spēka vingrinājumus darījis. Jā, valsts aizsardzības dienestā arī tāds var tikt iesaukts. Liekais svars vai pārāk viegls ir – to jau gan medicīniskā komisija skatās. Ir arī speciālas tabulas," skaidroja Rozenbaums.
Bet tik un tā daudzi nesaņem pozitīvu ārstu atzinumu. Tas gan lielākajā daļā gadījumu nenozīmē, ka dienests ies secen. Izpaliks konkrētais iesaukums.
"Šodien viņu veselības stāvoklis neatbilst šīm prasībām, lai uzsāktu dienestu, bet, iespējams, pēc gada viņu veselības stāvoklis var uzlaboties," norādīja Rozenbaums.
Vaicāti, kāds ir galvenais šādu tendenču iemesls, visi speciālisti saka – problēmas ir jauniešu dzīvesveidā un paviršā attieksmē pret savu veselību.
