Asfalta skandālā norullētais – Rīgas dome atlaiž darbinieku, kurš izmeklēja izšķērdību ielu remontos

Atvērtie faili

Pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Jauna epizode katru ceturtdienu Latvijas Radio 1 ēterā plkst. 12:30, kā arī Latvijas Radio 1 mājaslapā un lielākajās straumēšanas platformās:

• Spotify
• Apple
• Google

Lai gan dome atteicās pārsūdzēt KNAB lēmumu, to ir sākusi vētīt prokuratūra. Tikmēr, aizbildinoties ar funkciju dublēšanos, no darba pašvaldībā ir atlaists izpilddirektora padomnieks, kurš izmeklēja disciplinārlietu – Māris Knoks.

Juceklis ar ielu uzturēšanu Satiksmes departamentā turpinās. Pretēji solītajam, simtiem miljonu vērtais ielu uzturēšanas konkurss nākamajiem pieciem gadiem joprojām nav izsludināts.

Kāpēc domes vadība atlaiž amatpersonu, kura izmeklēja pašvaldības darbinieku nesaimniecisku rīcību ar nodokļu maksātāju naudu? Un kādēļ kavējas iespaidīgais ielu uzturēšanas konkurss?

Asfaltēts tiesiski un saimnieciski

Pārbaudi KNAB pabeidza pērn 29. decembrī, un noziegumus Satiksmes departamenta amatpersonu rīcībā iestāde neatrada. Tagad to dēvē par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.

Izmeklētāji pārbaudīja aizdomas, ka pašvaldības ierēdņi pārkāpuši pilnvaras un bijuši nolaidīgi, dārgi asfaltējot Rīgas ielas.

"Izvērtējot visus apstākļus, KNAB ir secinājis, ka Rīgas domes satiksmes departamenta amatpersonu rīcībā nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Līdz ar to šis ir jau otrās institūcijas atzinums, kur pēc būtības secināts, ka rīcība ar pašvaldības finansēm notiek un ir notikusi tiesiski un saimnieciski, un līdzekļu izšķērdēšana nav notikusi. Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca mūsu audita un revīzijas pārvalde," preses brīfingā informējot medijus par KNAB secinājumiem, klāstīja Ķirsis.

Ķirsim ar šo skandālu ir nācies sadzīvot nu jau vairāk nekā pusgadu, un preses brīfinga laikā viņš cenšas uzsvērt, ka līdz ar KNAB lēmumu aizdomas par dārgo asfaltēšanu ir kliedētas.

"Nu šī politiskā brēka, kas ilga vienas vasaras garumā, ir beigusies, un tagad redzam, ka visi šie skaļie apgalvojumi, viss, ar ko mētājās kolēģi, ir absolūti un pilnīgi nepamatoti. Bet skaidrs, ka tam visam ir sekas. Mēs redzam, ka netika vasarā veikta virkne remontdarbu, par kuriem tieši šobrīd ienāk vislielākās sūdzības," paziņoja Ķirsis.

Rīgas mērs stāstīja, ka patiesībā jau sākotnēji bija skaidrs, ka nekādi pārkāpumi neesot bijuši, un skandālu mākslīgi esot radījuši nepieredzējuši politiķi – viņa konkurenti.

"Protams, ka reputācija Rīgas domei ar to grauta, ja. Nu par to ir jāuzņemas atbildība partijai "Progresīvie" un viņu līderiem. Un es visbeidzot vēlos pateikt lielu paldies Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbiniekiem, kuri izturēja šo pusgadu, kad viņus nepatiesi apvainoja, un es pat to sauktu par tādu politisko mobingu," sacīja Vilnis Ķirsis.

Arī klātesošais Satiksmes komitejas vadītājs Olafs Pulks no "Jaunās Vienotības" nepamatota skandāla izraisīšanā vainoja "Progresīvos". Viņš slavēja departamenta amatpersonas, kuras, kā viņš teica, "visus pienākumus veica pēc labākās apziņas".

Pasākumā klāt bija arī vasarā uz īsu brīdi atstādinātais, bet vēlāk amatā atjaunotais Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Jānis Vaivods. Arī viņš piebalsoja abiem politiķiem.

"Tiešām ir patiess prieks un gandarījums, ka šobrīd šaubu ēna no departamenta un tā darbiniekiem ir kritusi. Pagājušajā darba sezonā mēs tiešām daudz izdarījām, bet tikpat daudz šo politisko spēļu dēļ arī netika izdarīts, un tādēļ ir kaitēts Rīgas iedzīvotājiem," sacīja Jānis Vaivods.

Pašvaldības vadība žurnālistiem arī paziņoja, ka KNAB lēmumu nepārsūdzēs. Divās darba dienās domes juristi ir izvērtējuši izmeklētāja verdiktu un atzinuši, ka tiem nav, kur piekasīties.

Ar KNAB atzinumu gan viss vēl nebeidzas

Bet vai tiešām korupcijas izmeklētāji neatrada nekādus pārkāpumus un departamenta amatpersonas ir rīkojušās saimnieciski?

KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītājs Andrejs Lisenko Latvijas Radio skaidroja, ka "mēs secinājām, ka tieši noziedzīga nodarījuma sastāva tur nav, izvērtējot dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, pašvaldības amatpersonu bezdarbību un arī dienesta viltojumu,

bet konstatējām, ka tur, iespējams, ir pārkāpumi, kas saistīti ar normatīvo aktu piemērošanu un interpretāciju."

Viņš stāstīja, ka ceļu būves darbus veica bez vajadzīgās būvniecības dokumentācijas un nav segto darbu aktu.

Tie ir dokumenti, ko, piemēram, asfaltēšanas darbos būvnieki un pasūtītāji paraksta par materiālu kārtām zem galvenā klājuma, lai pasūtītājs varētu pārliecināties, kādi resursi izmantoti.

Izvērtēt šos iespējamos pārkāpumus KNAB lūdza Būvniecības valsts kontroles birojam. Tas savukārt to pārsūtīja Rīgas domes Būvvaldei.   

Lai gan pašvaldības vadība tai labvēlīgo KNAB lēmumu nepārsūdzēja un cerēja, ka viss ir beidzies, tomēr tas nepiepildījās.

Prokuratūra ir sākusi pārbaudīt KNAB izmeklētāju darbu pēc sūdzības, kuru iesniedza sabiedrība par atklātību "Delna".  

"Primāri tas ir nekvalitatīvs darbs! Ja nav izšķērdība, lieliski! Bet tad lai tiešām KNAB kvalitatīvā darbā par to pārliecinās. Un tad arī to apraksta savā lēmumā, ka tiešām nav," sacīja "Delnas" direktore Inese Tauriņa.

Viņa stāstīja, ka KNAB izmeklētājs savā lēmumā balstās uz Rīgas domes audita slēdzienu. To pašvaldības vadība pasūtīja par citu laika periodu, nevis to, kad notika aizdomīgās ierēdņu darbības.

KNAB lēmumā izmantoja arī disciplinārlietu komisijas atzinumu, kas tapa steigā un "Delnas" vērtējumā ir nekvalitatīvs un ļoti apšaubāms dokuments.

Par spīti Viļņa Ķirša cerībām, ka skandāls līdz ar KNAB lēmumu norims, tas tagad uzņem jaunus apgriezienus.

Tieši pirms Ziemassvētkiem izpilddirektors Jānis Lange savam padomniekam Mārim Knokam izsniedza uzteikumu par darba attiecību pārtraukšanu ar 31. janvāri. Knoks  pagājušajā gadā konstatēja iespējamos pārkāpumus Satiksmes departamentā un uzskatīja, ka tā vadība ir jāsoda.

Jārēķinās ar konsekvencēm

Ar Knoku Latvijas Radio tikās janvāra vidū, šajā laikā viņš bija atvaļinājumā. Rīgas vadība cer, ka pēc tā viņš darbā vairs neatgriezīsies.

Tikmēr Knoks cer "uz efektīvu tiesiskumu valsts pārvaldē", jo viņš gan Valsts darba inspekcijā, gan tiesā ir iesniedzis savus lūgumus par ātro pagaidu noregulējumu šajā jautājumā un nekavējošu atjaunošanu amatā.

Knoks ar civildienesta jautājumiem un ierēdņu pārkāpumu vērtēšanu strādā jau vairāk nekā divdesmit gadus.  

Viņa bijusī kolēģe, politiķe Ilze Viņķele, kura patlaban sēž uz apsūdzēto sola tiesvedībā par valsts amatpersonas bezdarbību saistībā ar trūkumiem Covid-19 vakcīnu  iepirkumos, Knoku raksturoja "kā vienu no civildienesta godprātīgākajiem un taisnākajiem kareivjiem, nevis vienkārši darbiniekiem, bet kareivjiem".

Kad pirms vairāk nekā desmit gadiem viņa bija labklājības ministre, Knoks strādāja šajā iestādē.

"Viņš nav iespaidojams, nu tā pieredze liecināja, viņš ir ļoti godprātīgs un taisnprātīgs, un es domāju, ka tas reizēm viņam dzīvi vieglāku nepadara," vērtēja Viņķele.

Nelokāmība un pieturēšanās likuma burtam ir tas, kāpēc iestāžu vadītāji nereti no viņa grib atbrīvoties, uzskata Viņķele.

"Viņš izbauda to, ko šādi ļoti, ļoti līdz kategorismam principiāli cilvēki dara, ka tad, kad viņi ir izdevīgi, tad ar viņiem strādā, un pēc tam, kad tas smagais darbs ir padarīts, tad pārkrustās un saka – labāk uz neredzēšanos," rezumēja Viņķele.

Divtūkstošo gadu vidū Knoku no Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka vietnieka amata atlaida tā brīža premjers Aigars Kalvītis.

Pēc piecu gadu ilgas tiesāšanās Knoks strīdā uzvarēja. Pēdējā izrēķināšanās bija pirms četriem gadiem, kad VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Knoku no Ieņēmumu dienesta personāla daļas jurista amata "aizrotēja" uz Nodokļu un muitas policiju.

Jaunzeme 2020. gada 17. maijā TV3 raidījumam "Nekā personīga" to skaidroja šādi: "Knoka kungs ir augstu novērtēts. Viņš ir viens no retajiem, kas ir novērtēts ar teicami, un arī novērtēšanas noteikumi nosaka, ja cilvēks ir novērtēts ar teicami, viņam ir jāaug un jāmeklē citi izaicinājumi."

VID vadību nemulsināja fakts, ka starp Knoka vadītājiem bija persona, pret kuru viņš bija rosinājis sākt dienesta izmeklēšanu. Civildienesta eksperts ātri vien pameta darbu muitas policijā, jo izmeklētājam nepieciešamas īpašas zināšanas kriminālprocesā un operatīvajā darbā. Knokam tādu nebija.

Rīgas domē viņš nonāca 2020. gada rudenī, kad darbu sāka tā dēvētā pārmaiņu koalīcija ar mēru Mārtiņu Staķi priekšgalā.

Staķis viņu uzaicināja savā komandā, lai izvērtētu "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" valdīšanas laikā iecelto amatpersonu darbu un iespējamus pārkāpumus.

"Es nonācu uz tādām pastāvīgi veicamām funkcijām kā darbinieks un uz nenoteiktu darba laiku," atcerējās Knoks.

Viņš kļuva par domes izpilddirektora padomnieku.

Skaļākie procesi, kur Knoks veiksmīgi  pārstāvēja pašvaldību, ir ar atlaisto Mājokļu un vides departamenta direktoru Anatoliju Aļeksejenko un Satiksmes departamenta direktoru Vitāliju Reinbahu, kurš arī ir eksperts darba tiesībās. 

Tagad Knoks pats ir kļuvis par darbinieku, no kura vadība grib atbrīvoties. Viņa darbā gan pārkāpumi nav konstatēti.

"Es jau esmu saņēmis uzteikumu, un to es saņēmu 22. decembrī, kurā ir pateikts, ka mana pēdējā darba diena Rīgas valsts pilsētas pašvaldībā izpilddirektora birojā padomnieka amatā būs 31. janvāris 2024. gads. Un uzteikuma pamats ir mana amata vietas likvidācija," stāstīja Knoks.

Viņš ir pārliecināts, ka amata vietas likvidācija, kas argumentēta ar resursu taupīšanu, ir tikai formālais iemesls. Patiesībā tā ir maskēta izrēķināšanās.

"Uzskatu, ka mans amats tiek likvidēts tiešā veidā saistībā ar 2023. gada vasarā manis kā izmeklētāja veiktajām izmeklēšanas darbībām pret Rīgas domes Satiksmes departamenta divu vadošo darbinieku disciplinārās atbildības izvērtēšanu," pauda Knoks.

Viņš stāstīja, ka pirmais signāls, ka par izmeklēšanu Satiksmes departamentā var sagaidīt nelabvēlīgas sekas, nāca no pašvaldības Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Olafa Pulka jau jūnija sākumā. Toreiz process tik tikko bija sācies. 

"Olafs Pulks man un manam tiešajam priekšniekam izpilddirektoram tiešā veidā citu cilvēku klātbūtnē, kas ir pats brīnumainākais, izteica atklātus draudus un pateica, ja jūs ierosināsiet disciplinārlietu par šiem pārkāpumiem pret Satiksmes departamenta vadošajiem darbiniekiem, tad rēķinieties ar visām iespējamām negatīvajām sekām, ko viņi kā politiķi var nodrošināt," sacīja Knoks.

Latvijas Radio aptaujāja vairākus citus notikuma lieciniekus, un viņi apstiprināja, ka Olafs Pulks tiešām izteicies visai asi un viņa vārdus varēja uztvert kā draudus. Šādu faktu nenoliedz arī pats Pulks.

Viņam gan ir cits skaidrojums: "Zināt, es saprotu, ka jūs esat kļuvis sabiedriskajā medijā tagad par Knoka tādu kā advokātu. Katrā gadījumā, vienīgais, ko es teicu – jārēķinās ar konsekvencēm par to, ka nenotiks darbi, kas ir plānoti šajā vasarā, un tiešām viņi arī nenotika. Ja neticat, varat paskatīties, kādā stāvoklī šobrīd ir ielas. Tas bija vienīgais, ko es biju domājis. Paldies!"

Mājieni par vēlmi tikt vaļā no padomnieka?

Pēc Knoka teiktā – par to, ka amata likvidēšana ir tikai formāls iemesls atlaišanai, liecina daudzkārtēji mājieni, ka Viļņa Ķirša vadītā koalīcija viņu uzskata par nevēlamu un viņam no darba būtu jāaiziet.

Tā vairākkārt esot teicis arī viņa tiešais vadītājs – izpilddirektors Jānis Lange.

"Pirms uzteikuma saņemšanas es kārtējo reizi no izpilddirektora saņēmu skaidru apstiprinājumu, ka tam par pamatu ir Viļņa Ķirša uzstādījums par manu atbrīvošanu. Un es, protams, uzklausīju šos patiesos argumentus, bet teicu izpilddirektoram, ka viņam jārēķinās pašam tad ar juridiskām sekām, kādas viņš radīs, pieņemot šādus lēmumus," stāstīja Konks.

Izpilddirektoru Jāni Langi Latvijas Radio uzrunāja intervijai, bet, vai tiešām tādas sarunas bijušas, viņš izvairījās atbildēt.

Viņš aizbildinājās ar gaidāmo tiesvedību: "Es negribu spekulēt par šo jautājumu, jo jārēķinās, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka interese nāk gan no jums, gan no citiem raidījumiem, gan arī Valsts darba inspekcija jau ir uzdevusi jautājumus. Par šo tēmu nāksies runāt un arī tiesāties."

Izpilddirektors skaidroja, ka mērs Vilnis Ķirsis visai pašvaldības pārvaldei uzdevis izvērtēt, vai ierēdņiem nedublējas funkcijas un vai tāpēc nav iespējams samazināt štatus un šādi ietaupīt.

"Knoka kungam funkcijas pārklājās ar Juridisko pārvaldi un cilvēkresursu pārvaldi, un, pamatojoties uz to, mēs pieņēmām lēmumu, ka šī štata vieta tiks likvidēta," skaidroja Lange.

Centrālajā aparātā Knoks ir vienīgais atlaistais darbinieks. Vēl formāli kāda štata vieta ir likvidēta domes Komunikācijas pārvaldē. Latvijas Radio ir zināms, ka cilvēks, kurš iepriekš strādāja kā pienākumu izpildītājs, tagad pašvaldībā turpina darbu līdzšinējā amatā.  Līdz ar to būtībā no amata atlaists ir tikai Knoks.

Latvijas Radio jautāja Rīgas mēram Vilnim Ķirsim – vai viņš lika Langem tikt vaļā no Knoka.

"Personāla jautājumus… tie nav manējie, tie ir izpilddirektora," sacīja Vilnis Ķirsis un atbildes vietā sāka stāstīt par resursu taupīšanu un izpilddirektora pilnvarām.

"Viņš (Jānis Lange) teica, ka no 8 funkcijām 7 pārklājās. Mums galu galā ir arī Juridiskā pārvalde. Nu, izklausījās loģisks piegājiens, bet es saku – kā viņš to īsteno, tas ir viņa ziņā. Par ierēdņu darbību atbild izpilddirektors," norādīja Ķirsis.

Kā uz notikumiem ap ierēdni Māri Knoku raugās sabiedrībā par atklātību "Delna"?

"Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, tā ir skaidra vēršanās pret darbinieku konkrētajā situācijā un konkrētās lietas kontekstā. Jebkurš, kurš māk salikt viens plus viens, saprot, ka tas ir acīmredzami saistīts. Lai kāds pierāda, ka nav!" pauda "Sabiedrības par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.

Viņa ir pārsteigta par Ķirša manevriem, lai tikai nebūtu jāaiztiek Satiksmes departamenta amatpersonas.

"Saliekot visu šo, tiešām rodas jautājums, ko tieši Ķirsis un, iespējams, arī Pulks tad grib piesegt. Ja viņi ir bijuši atbildīgi par šo sektoru, nozari vairākus gadus, tad ko viņi tur ir darījuši, kā viņi tur ir strādājuši? Ja viņi pēc iespējas pie katras no tādām analīzēm saka, ka viss taču ir kārtībā, viss ir ideāli. Nu, labs jautājums!" norādīja Inese Tauriņa.

Šie laika apstākļi mūs nav lutinājuši

Pagājušajā vasarā, kad pilnā sparā risinājās skandāls par iespējamām nelikumībām un izšķērdību Rīgas domes Satiksmes departamentā, politikas aizkulisēs kā vienu no tā iemesliem minēja šogad gaidāmo vismaz divsimt līdz trīssimt miljonu vērto ielu uzturēšanas konkursu.    

Tas ir viens no naudīgākajiem Rīgas iepirkumiem un iekārojams kumoss ikvienam uzturēšanas nozarē strādājošam uzņēmumam. Tas ir arī ļoti sarežģīts pasūtījums.

Uzņēmuma "Pilsētas eko serviss", tagad  SIA "Eco Baltia vide", valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts vasarā pauda cerību, ka konkurss būs drīz izsludināts, "jo tā tam būtu jābūt praktiski normāli, jo tas ir liels iepirkums. Viņš ies savus 3–4 mēnešus. Es domāju, ka būtu tikai normāli, ka kāds beigās pastrīdēsies par rezultātu, tad atkal vēl 3-4 mēneši, tad tas jau ir pusgads. Vismaz pusgadu vajadzētu sagatavoties, jo mainās apjomi, vai grib ienākt kāds cits tirgus spēlētājs, viņam ir jādod šis laiks, lai iegādātos tehniku. Jau šī gada rudenī būtu jābūt informācijai un vajadzētu to iepirkumu palaist. Mēs ļoti gaidām."

Viņa vadītā firma jau šobrīd ir ielu uzturētājs Rīgā.   

Augustā politiķi un ierēdņi solīja, ka konkursu izsludinās kuru katru dienu. Arī Rīgas mērs Vilnis Ķirsis stāstīja, ka ierēdņi tam gatavojas.

Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods pērn 23. augustā solīja, ka procedūru startēs vistuvākajā laikā.  Esot tikai jāpagaida līdz 1. septembrim, kad noslēgsies Satiksmes departamenta reorganizācija par Ārtelpas un mobilitātes departamentu.

"Mēs gaidām reorganizāciju, lai saprastu kopējo saimniecību jaunajam departamentam un tad,  ņemot vērā sadalījumu, tad arī pieņemt lēmumu, kādā veidā sludināt [konkursu]," skaidroja Jānis Vaivods.

"Šeit ir stāsts par to, ka droši vien ņemot vērā, ka bija plānota reorganizācija, būtu nesaprātīgi sludināt pirms jaunās iestādes izveides," pauda Vaivods.

Jautāts, kāpēc tā, viņš vēlreiz klāstīja, ka "šobrīd reorganizācijas lēmums paredz pievienot arī publisko infrastruktūru, teritorijas labiekārtošanas pārvaldi. Te ir jautājums par kaut kādiem darbiem, kas ir viņiem iepirkti, viņi var darīt kaut ko iekšienē, kas nav vairs jāiepērk no ārpuses. Vai atkal ir kaut kādi darbi, kas viņiem šobrīd nav iepirkti, bet būtu jāiepērk vienā kopējā līgumā."

Jautāts, vai "pirms reorganizācijas jūs nevarat iet ar viņiem runāt", Vaivods sacīja: "Mēs esam jau runājuši. Nu jau faktiski šobrīd ir… gaidām kaut kādas pāris dienas un nāksim ar pieteikumu par iepirkumu izsludināšanu."

Reorganizācijas laikā Satiksmes departamentam bija plānots pievienot citas pašvaldības struktūras, bet ar Viļņa Ķirša un Olafa Pulka rosinātu domes lēmumu to atlika. Beigās faktiski mainījās tikai departamenta nosaukums.

Kopš pieminētās Latvijas Radio sarunas ar Vaivodu ir pagājis pusgads, taču konkurss joprojām nav izsludināts.

"Būtiskākais apstāklis ir tas, ka kolēģi, kuri gatavo šo nolikumu, ir arī iesaistīti ikdienas darbā, šie laika apstākļi mūs nav lutinājuši ar daudz brīvām minūtēm gatavot dokumentus," tā par kavēšanās iemesliem tagad stāstīja Vaivods, kurš ir kļuvis par Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora pienākumu izpildītāju.

"Šobrīd dokumenti ir iesniegti centrālās administrācijas iepirkumu pārvaldē. Pirmām kārtām būs dalībnieku apspriede, pēc kā sekos arī pats iepirkums. Plānots, ka jau tuvākajā laikā šī dalībnieku apspriede varētu būt jau izsludināta," sacīja Jānis Vaivods.

Viņš stāstīja, ka Rīgu iedalīs četrās lotēs. Atsevišķa zona būs Pārdaugava, tad tiltu uzturēšana, bet labo krastu sadalīs divās teritorijās. Viņš domā, ka noskaidrot uzvarētāju izdosies līdz pirmajam oktobrim.

"Šobrīd laika grafiks ir sastādīts, un atbilstoši laika grafikam vajadzētu iekļauties noliktajā termiņā," sacīja Vaivods.

Ķirsis: Konkursam kaitējusi disciplinārlietas ierosināšana

Domes priekšsēdētājs Ķirsis aizstāv Vaivodu un viņa vadīto departamentu. Māra Knoka veiktā dienesta izmeklēšana un tai sekojošā disciplinārlietas ierosināšana esot kaitējusi konkursa organizēšanai.  

Vaivods un vēl viena vadoša departamenta amatpersona uz mēnesi bija atstādināti no darba. Ķirsis lika manīt, ka par problēmām ar konkursu atbildība būs jāuzņemas izpilddirektoram Jānim Langem.   

"Es arī neesmu priecīgs, ka tas nav noticis ātrāk. Es domāju, ka tur jāuzņemas atbildība ne tikai pašam departamentam. Jau pirms kāda gada es par to arī ar izpilddirektoru runāju, viņa padomnieks arī šajā aktīvi iesaistījās, kaut kāda iemesla pēc tas viņiem ir ievilcies. Domāju, ka tur arī tai skaitā ir jāmeklē problēma visos šajos vasaras notikumos. Jo daudzas lietas iekavējās," sacīja Ķirsis.

Nozares pārzinātāji raidījuma veidošanas laikā Latvijas Radio apliecināja, ka konkursu izsludināšana pēdējā brīdī ar īsiem pieteikšanās un sagatavošanās termiņiem ir milzu priekšrocība tiem uzņēmumiem, kas jau pilsētā strādā. Viņiem ir visa vajadzīgā tehnika, cilvēki un zināšanas, lai varētu bez liela riska izpildīt iepirkuma prasības.

Savukārt jaunam konkurentam būtu nepieciešams laiks tehnikas iegādei un darbinieku atrašanai.

Patlaban pilsēta ir sadalīta divās daļās.  Pilnsabiedrībā "Daugavas labā krasta uzturētājs" ir uzņēmums "Eco Baltia vide", kur patiesā labuma guvēja ir kāda Lietuvas pilsone, un firma "Rīgas Tilti", kā arī maksātnespējīgā akciju sabiedrība "Ceļu pārvalde".  

Šī firma ir arī "Daugavas kreisā krasta uzturētājā". Tāpat tur ir uzņēmumi "Rīgas tilti" un "Roadeks".

Pēc reģistru datiem puse no "Roadeks" kapitāla daļām pieder "Clean R" grupai. Tās īpašnieks ir Guntars Kokorēvičs. Līdz 2021. gadam uzņēmuma daļas pastarpināti piederēja bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei.   

Domes politiskajās aizkulisēs cirkulē versija, ka notikumi ap Satiksmes jeb tagad Ārtelpas un mobilitātes departamentu varētu būt cieši saistīti ar iespaidīgo ielu uzturēšanas iepirkumu. Savukārt izpilddirektora padomnieka Māra Knoka atlaišana ir parasta atriebība.

Knoks neslēpj vilšanos, ka Rīgas mēra darbi neatbilst vārdiem. 

"Lielās skumjas ir tās, ka Vilnis Ķirsis kā mērs, pats patriotu mēnesī uzrunājot domes darbiniekus, skaļi visiem stāsta: "Aicinu jūs visus pildīt savus pienākumus kvalitatīvi, nebaidīties pieņemt drosmīgus lēmumus." Tad redzot, kas notiek, kad esi izpildījis savus pienākumus, tad mēs redzam, ka notiek tiešā veidā izrēķināšanās ar tiem lēmuma pieņēmējiem un sagatavotājiem," komentēja Knoks.

Viņš ir pārliecināts, ka tas, kas notiek ar viņu, atstās sliktu iespaidu uz citiem domes darbiniekiem.

"Man pat bailes iedomāties, kas tagad ir ar visiem pārējiem darbiniekiem, kuri ir kāda cita neērta lēmuma pieņemšanas priekšā, viņi domā ar muguras smadzenēm. Ja jau ar Knoku varēja tik viegli izrēķināties, kurš pats ir jurists, tad ko darīt cilvēkam, kurš nepārzina juridiskās lietas?" pauda Knoks.

Viņš savu atlaišanu ir apstrīdējis tiesā, un pagājušajā nedēļā tā apmierināja viņa lūgumu par pagaidu aizsardzības līdzekli.

Rīgas pašvaldībai ar tiesas lēmumu ir aizliegts atbrīvot viņu no izpilddirektora padomnieka amata līdz galīgajam spriedumam.