Kā norādīja pašvaldībā, ar aukstā asfalta ieklāšanas tehnoloģiju satiksmei bīstamo bedru remontu veic neatkarīgi no laikapstākļiem, arī ziemas laikā.
"Kopumā ir salaboti vairāk nekā 400 kvadrātmetru avārijas bedru. Ieskatam – visas ziemas kopgarumā, līdz vakardienai bija 10 tūkstoši kvadrātmetru. Apjoms ir pietiekami liels. Vakar paveikts un, protams, šodien situācija turpinās," norādīja Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p. i. Jānis Vaivods.
"Saremontēto bedru kalpošanas laiku ietekmē vairāki faktori – laikapstākļi, satiksmes intensitāte un ielas seguma stāvoklis, tomēr šo darbu galvenais mērķis ir novērst satiksmei bīstamas situācijas. Šobrīd ir vērojams, ka viskritiskākā situācija ir ielās, kur pērn bija iecerēts nomainīt novecojošo un sliktā stāvoklī esošo ceļa segumu," norādīja pašvaldība.
Pavasarī, kad diennakts vidējā temperatūra būs virs +5 grādiem, pilsētā sāks plašākus ielas seguma remontus ar ierastajām tehnoloģijām – karsto asfaltu un asfalta vienlaidus ieklāšanu, kas nodrošina ilgāku kalpošanas laiku un ļauj saremontēt ne vien satiksmei bīstamās bedres, bet arī novērst mazāka izmēra defektus.
Pašvaldība atgādināja, ka zem peļķēm bieži vien slēpjas bīstamas bedres, tādēļ transportlīdzekļu vadītāji aicināti izvēlēties atbilstošu braukšanas ātrumu un, ja iespējams, peļķes apbraukt. Iedzīvotāji par bedrēm un lielām peļķēm aicināti ziņot Satiksmes vadības centram, zvanot uz diennakts bezmaksas tālruni 80003600 vai rakstot uz e-pastu [email protected].
Arī uz valsts autoceļiem pastiprināti veidojas bedres
Arī uzņēmumā VSIA "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) atgādināja, ka mainīgos laikapstākļos novecojušā asfalta segumā pastiprināti veidojas bedres. Uz grants ceļiem var būt gan apledojums, gan šķīdonis.
Gaisa temperatūra nav vienmērīga visā valsts teritorijā, un patlaban Kurzemē atsevišķos grants ceļu posmos ir iestājies šķīdonis, ceļi zaudē nestspēju, savukārt Latgalē un Ziemeļvidzemē grants ceļi joprojām vēl ir ledū un atkusnī būs ļoti slideni. Autobraucēji ir aicināti informēt LVC par satiksmei bīstamām bedrēm, šķīdoni, kā arī slideniem autoceļu posmiem, zvanot uz diennakts informatīvo tālruni 80005555.
Patlaban valsts autoceļu tīklā bedres pastiprināti veidojas kopumā 700 kilometros valsts autoceļu ar asfaltbetona segumu, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī. Šajos posmos ir ieviesti ātruma ierobežojumi.
Atsevišķi valsts autoceļu posmi kuros jārēķinās ar pastiprinātu bedru veidošanos:
- Pierīgā:
- Rīgas apvedceļa (Salaspils–Babīte) (A5) būvdarbu posms no Jūrmalas šosejas (A10) līdz Babītei (38,20.–40,82. km), kur satiksme organizēta pa vienu brauktuvi.
- Ogres apkārtnē:
- Rīgas–Ērgļi (P4) pie Kangaru kalniem (30,70.–33,82. km),
- Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) pie Suntažiem (47,00.–49,13. km),
- Inčukalns–Ropaži–Ikšķile (P10) no Kangariem līdz Tīnūžiem (26,13.–35,00. km),
- Bauska–Linde (P88) 4,5 km posmā pirms krustojuma ar autoceļu Rīgas HES–Jaunjelgava (P85) (46,60.–51,04. km).
- Limbažu un Cēsu apkārtnē:
- Ragana–Limbaži (P9) no Dunduriem līdz Lādezeram (2,00.-32,50. km),
- Kocēni–Limbaži–Tūja (P11) no Iesalkājas līdz Umurgai (ieskaitot būvdarbu posmus) (28,25.–28,85. km),
- Umurga–Cēsis–Līvi (P14) būvdarbu posmā pie Umurgas un pie Vainižiem (8,9.–9,6. km).
- Madonas apkārtnē:
- Pļaviņas (Gostiņi)–Madona–Gulbene (P37) no krustojuma ar reģionālo autoceļu Lubāna–Dzelzava (P83) līdz Kaipiem (V447) (63.– 71. km).
- Latgalē:
- Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) (A12) posmā pie Ludzas un pie robežas ar Krieviju (125,25.-128,96.; 163,15.–163,73. km),
- Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) pie robežas ar Krieviju (0,76.–2,72. km);
- Daugavpils šosejas (A6) posmā pie Daugavpils (232,20–238. km);
- Skrudaliena–Kaplava–Krāslava (P69) no Skrudalienas līdz Salienai (0.–10,30. km);
- Krāslava–Preiļi–Madona (P62) Aglonas ciematā (31,97.–33,0. km);
- Līvāni–Preiļi (P63) no Rožupes līdz Babinovai (13,45.–21,54. km);
- Viļāni-Preiļi-Špoģi (P58) 8 km posmā aiz Preiļiem (38,52–46,14. km);
- Kārsava–Ludza–Ezernieki (P49) ap 3 km posmā aiz Ludzas (29,95.–32,80. km).
- Zemgalē:
- Pļaviņas–Ērgļi (P78) no Pļaviņām līdz Odzienai (0.– 9. km);
- Koknese–Ērģļi (P79) no Kokneses līdz Zemturiem (0.–12,30. km);
- Jēkabpils–Lietuvas robeža (P75) posmā Aizkraukles novadā (47.–60. km);
- Kurzemē:
- Ilmāja–Priekule–Lietuvas robeža (P114) no krustojuma ar a/c Ezere–Embūte–Grobiņa līdz Lietuvas robežai (15,30.–38,10. km);
- Sloka–Talsi (P128) posmā, Tukuma novadā aiz Ķesterciema (32,30.–50,1. km).
- Grobiņa–Bārta–Rucava (P113) no Grobiņas līdz Bārtai (8,40. –23,00. km);
- Valdgale–Roja (P126) no Valdemārpils līdz Rojai (10.–31. km).
Vidējie zaudējumi – 800-900 eiro
Apdrošinātāji atzina, ka šis gads neatšķiras no iepriekšējiem. Ja mašīnai ir ir tikai OCTA, izdevumi ir jāsedz no savas kabatas, taču ar KASKO atlīdzinājumu par negadījumu ir iespējams pieteikt.
"Kas varētu būt izņēmuma gadījumi? Piemēram, pārsitot mazāka izmēra mašīnu riepas. Ja šis bojājums ir līdz 140 eiro, kas ir noteikts kā pašrisks, tad cilvēki šādus gadījumus nepieraksta. Paši samaksā par riepām un nopērk jaunas. Ja tas ir virs 140 eiro, tad "Swedbank" apdrošinošas gadījumā palīdz ar jaunu riepu iegādi un nomaiņu," pastāstīja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.
Uzņēmumā "ERGO" stāstīja, ka zaudējumu pieteikumi katru gadu ir daudz un arī šogad tie pieaug.
"Nu jau ir vairāk par 10 negadījumiem, taču tie strauji pieaugs, skatoties pēdējās dienās, kas notiek uz ceļiem. Vidējais zaudējums ir ap 800 – 900 eiro, cik izmaksā remonts šādos gadījumos.
Mums rekords pašlaik ir bijis 10 tūkstoši eiro, kādi ir gūti bojājumi, automašīnai iebraucot bedrē," pavēstīja "ERGO" pārstāvis Aldis Eņģelis.
Taču, vai pašvaldība ir gatava arī segt ceļu izraisītos bojājumus? Iedzīvotājiem ir tiesības rakstīt domei iesniegumu ar atlīdzības pieteikšanu, ja uzskata, ka bojājumi radušies pilsētas rīcības rezultātā.
Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums ir lielāks par 0,1 kvadrātmetru un kuras ir dziļākas par 5 centimetriem.
Uz A uzturēšanas klases autoceļiem avārijas bedres tiek salabotas 24 stundu laikā, uz B uzturēšanas klases autoceļiem – piecu diennakšu laikā, uz C uzturēšanas klases ceļiem – nedēļas laikā un uz D uzturēšanas klases ceļiem – divu nedēļu laikā.
Tāpat Kurzemē no ceturtdienas, 25. janvāra, 18 posmos ieviesti īslaicīgi masas ierobežojumi, liedzot pārvietoties transportam, kas smagāks par 10 tonnām. Ierobežojumi noteikti, lai nestspēju zaudējuši ceļi netiktu neatgriezeniski bojāti.
Aktuālā informācija par ieviestajiem ierobežojumiem kartē ŠEIT.
Atļaujas kravu izvešanai šķīdoņa laikā netiek izsniegtas, satiksmes ierobežojumu ievērošanu kontrolē Valsts policija. Bez ierobežojumiem šķīdonī atļauts braukt operatīvajam un sabiedriskajam transportam, svaigpiena pārvadātājiem, kā arī transportam, kas izved kritušus lopus.
