Annas kundze par saviem gadiem saka – man jau ir simts un viens mēnesis. Šobrīd viņa dzīvo Aizputē, bet Ēdoles pamatskolā sākusi mācīties pirms vairāk nekā 90 gadiem. Vietā, kur reiz bijusi viņas klase, nu ir skolas muzejs. Kopā ar skolas darbinieci Mārīti Puškundzi pamazām raisās atmiņas – gan par skolotājiem, gan par grūtībām matemātikā, gan par savu bērnību.
"Man jau brīvlaika nekad nebija. Kad beidzās skola, tad tūlīt projām pie saimniekiem par ganu atkal gāju. Taisni 1940. gadā, kad tie vācieši ienāca, dabūju Ventmalā iet tranšejas rakt," atminējās sirmgalve.
Viņa ir viena no Latvijas Samariešu apvienības īstenotā projekta "Sapņu pavadonis" dalībniecēm. Tuvākie cilvēki jau sen ir mūžībā, un dienas galvenokārt nākas vadīt vienatnē. Pēc skolas apmeklējuma viņa vēl pabija Ēdoles pilī, Kultūras namā un baznīcā.
Projekts "Sapņu pavadonis" Latvijā darbojas kopš pērnā gada novembra.
Ideja nāk no Nīderlandes, to pārņēmusi ne viena vien valsts, bet Latvijas samarieši to īstenojuši, sadarbojoties ar kolēģiem no Vācijas. Viņi pat ziedojuši īpaši aprīkoto auto, lai ar to ceļā varētu doties arī guloši cilvēki.
Projekta brīvprātīgais Kristaps Kuzņecovs pastāstīja, ka pirms kāda sapņa realizēšanas notiek arī konsultācija ar ārstu: "Primāri šī mērķauditorija ir cilvēki ar nedziedināmām slimībām un savā mūža nogalē, bet arī 100 gadu vecums – tas ir, teiksim, pietiekami spēcīgs rādītājs. Protams, arī izvērtējam, kāds ir veselības stāvoklis, piemēram, ja ārstējošais ārsts dod norādījumus, ka šis cilvēks nevar pārciest braucienu, ka tas būtu pārāk daudz, nu tad diemžēl tas atkrīt."
Aprūpētājs Aigars Bražis norādīja, ka Annas kundze ikdienu pavada mājās: "Viņa pati nekur neaizbrauks, neaizies. Tā kā viņa dzīvo 3. stāvā, viņai ir bail iet pa trepēm, noiet lejā bez palīdzības. Bet viņai šodien [sapnis] piepildījās."
Pieteikt sapni var pats cilvēks, radinieks, arī aprūpētājs – kā Annas kundzes gadījumā. Komanda ir brīvprātīgie, kādam no tās ir arī zināšanas medicīnā. Pats projekts balstās tikai uz ziedotāju atbalstu. Ikviens, kuram ir vēlme palīdzēt, var kļūt ne tikai par ziedotāju, bet arī brīvprātīgo pavadoni.
