ĪSUMĀ:
- Ar stacionārajiem fotoradariem pērn fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi.
- Lēmumu par katru sodu gatavo Valsts policija, 2022. gadā tam papildus piesaistīti 23 cilvēki.
- Pēc likuma maiņas labprātīgi samaksāto sodu apjoms nav būtiski uzlabojies, darba palicis vairāk.
- Tiesu izpildītāji: satiksmes noteikumu pārkāpēji visbiežāk sodu samaksā pēc pirmā atgādinājuma.
- Vairākām iestādēm darbu apgrūtinājusi jaunā kārtība attiecībā uz soda lēmumu nosūtīšanu uz ārzemēm.
- Valsts kontrole rosina laikus nenomaksāto sodu atstāt vienas iestādes rokās.
- VID ir pret šīs funkcijas pārņemšanu savā paspārnē.
- Ministrijas strādā pie tā, lai panāktu pēc iespējas mazāku cilvēku iesaisti sodu piemērošanā.
Policija piesaistījusi papildu resursu sodu apstrādei
Tikai ar stacionārajiem fotoradariem vien pērn fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi. Lai arī radari ir CSDD pārziņā, lēmumu par katru sodu gatavo Valsts policija. Par stacionāro fotoradaru fiksētajiem pārkāpumiem pērn izrakstīti sodi gandrīz 8,9 miljonu eiro apmērā. Ja agrāk satiksmes noteikumu pārkāpēji sodu varēja nomaksāt līdz nākamajam CSDD apmeklējumam, bet ne vēlāk kā gada laikā, tad, kopš spēkā ir jaunais Administratīvās atbildības likums sods, jāsamaksā mēneša laikā. Ja to neizdara, jārēķinās ar lietas nodošanu tiesu izpildītājiem.
"Cilvēkam ir jāzina, lai varētu samaksāt, nevis cilvēkam pieklauvē tiesu izpildītājs pēc viena mēneša. Te ir daudz problēmu," Saeimas komisijā, kurā diskutēja par revīziju saistībā ar sodu izpildi, sašutumu pauda deputāts Andrejs Ceļapīters ("Jaunā Vienotība"). Arī viņam gadījies palaist garām paziņojumu par sodu un uzzināt to tikai no tiesu izpildītāja.
90% no visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem ir tieši par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Lai sagatavotu un apstrādātu lēmumus, kā arī laikus nodotu nesamaksātos sodus piespiedu izpildei, Valsts policija jau 2022. gadā šiem darbiem papildus iesaistījusi 23 cilvēkus.
Valsts policijas Administratīvās izmeklēšanas vadības biroja priekšniece Mārīte Ziemele skaidroja: "Mums Valsts policijā nav neviena darbinieka vai amatpersonas, kuras pienākumos ietilpst tikai un vienīgi šī soda piedziņa. Tātad tas, kas attiecas [uz] tehniskiem līdzekļiem, – mums ir atsevišķa struktūrvienība, kura šo saņemto informāciju apstrādā, pieņem lēmumus, attiecīgi kontrolē izpildi. Un nodod arī piedziņai tad. (..) Ja iet apjoms uz to, ka nav nodoti – attiecīgi cilvēki tiek pārvirzīti mazliet, lai iekļautos termiņā un pēc iespējas ātrāk nodotu. Ja šāda uzkrājuma noslodzes nav, tad ir loģiski, ka šie darbinieki pilda savus tiešos pienākumus."
Labprātīgi samaksātais sodu apjoms būtiski nav mainījies, darba ir vairāk
Pēc likuma maiņas labprātīgi sodu maksāšana nav būtiski uzlabojusies un tāpat ir ap 75%. Tikai darba vairāk, jo nemaksātājam jāsūta brīdinājums, pēc tam lieta jāgatavo nodošanai tiesu izpildītājam. Ja sodītais vēl neprecīzi noformējis maksājumu, to nākas meklēt manuāli, un gadā tādu ir ap 40 000.
Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka sacīja: "Jo, tiklīdz maksājuma mērķī nenorāda šo precīzo lēmuma numuru, tā viņš var tikt neatpazīts sistēmā. Un tāpēc tā lieta nereti nonāk izpildē, kaut gan tas ir tas, ko cilvēks saka, – es taču esmu samaksājis. Protams, to jautājumu atrisina, pārbaudot maksājumu, sazinoties iestādei ar viņu. Ja tik tiešām atrod, ka ir neatpazītais maksājums, piesaista šai lietai. Jautājums ir atrisināts, bet tas, protams, atkal prasa resursu gan tiesu izpildītāju, gan iestādes pusē. Un, protams, arī pārdzīvojums pašam cilvēkam."
Tiesu izpildītāji atzina, ka satiksmes noteikumu pārkāpēji visbiežāk sodu samaksā jau pēc pirmā atgādinājuma. Lai neradītu sev liekas problēmas un izmaksas, vislabāk būtu pārliecināties par deklarētās adreses atbilstību faktiskajai dzīvesvietai, vai vēl labāk – reģistrēt e-adresi, kurā ienāktu visi paziņojumu no valsts puses.
Vairākām iestādēm darbu apgrūtina soda lēmumu nosūtīšana uz ārzemēm
Iestādēm vairāk darba arī tādēļ, ka paziņojumi par sodu, kas pārsniedz 70 eiro, jānosūta arī uz ārzemēm, ja pārkāpējs bijis no kādas Eiropas Savienības (ES) valsts. 2021. gadā uz citām ES dalībvalstīm nosūtīti 735 nolēmumi, 2022. gadā – 1579, bet 2023. gadā – jau 2629.
No 27 iestādēm, neskaitot pašvaldības, kam ir tiesības piemērot sodus, 10 pateikušas, ka jaunā kārtība prasa vairāk laika un resursu.
"Es domāju, tas ir saistīts ar to, kā iestāde spēj pārorganizēt savus resursus un kā viņi var nodrošināt tās funkcijas izpildi. Piemēram, Valsts vides dienests mums teica, ka viņi vispār nenodod uz ārvalstīm šos uzliktos sodus, jo viņiem nav līdzekļu, lai nodrošinātu tulkošanas izmaksas. Tās situācijas iestādēs ir ļoti atšķirīgas," sacīja Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme. Piemēram, Militārā policija nemaz neesot zinājusi, ka naudas sodus var nodot izpildei ārzemēs.
Valsts kontrole rosina laikus nenomaksāto sodu atstāt vienas iestādes rokās
Pavisam ik gadus piemēro ap pusmiljonu administratīvo naudas sodu, ap 36 miljonu eiro kopsummā. Trešdaļa nonāk līdz tiesu izpildītājiem. Dažas iestādes administratīvo sodu spēj nodot izpildei pāris nedēļās, bet ir, kam tas prasa pat pusgadu.
Valsts kontrole ierosinājusi laikus nenomaksāto sodu nodošanu piedziņai centralizēt jeb atstāt vienas iestādes rokās. "Ja es to daru vienreiz gadā vai trīs reizes gadā un tas ir viens no daudziem citiem maniem pienākumiem, tad skaidrs, ka to izdarīt grūtāk. Mēs uz šo skatāmies, ja būtu šīs funkcijas centralizācija, mēs to darām vienuviet, uzkrājam kompetences vienuviet, un tas ir pamatā, ar ko mēs nodarbojamies. Tad to varētu darīt daudz produktīvāk, daudz efektīvāk," sacīja Valsts kontroles pārstāve Jaunzeme.
VID ir pret šīs funkcijas pārņemšanu savā paspārnē
Šobrīd dažādās iestādēs pie naudas sodu izpildes uzraudzīšanas līdztekus citiem darba pienākumiem strādā pusotrs tūkstotis cilvēku. Reāli tās ir 73 pilnas slodzes, bet, ja ar to nodarbotos viena iestāde, pietiktu pat ar 39 cilvēkiem, aprēķinājusi Valsts kontrole un iesaka šo funkciju apvienot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paspārnē, kas šobrīd efektīvi iekasē pašas uzliktos sodus.
"Pret to nevienai no valsts iestādēm nav pretrunu, ka tā ir valsts izdevumu samazināšana, ja mēs šo funkciju centralizētu vienas iestādes rokās, Bet es ceru, ka tas nebūs Valsts ieņēmumu dienests. (..) Valsts ieņēmumu dienests virzās uz to, ka mēs būsim efektīva, maza, kompakta nodokļu un muitas administrācija, ja mēs runājam, ka Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāadministrē, pieņemsim, Valsts policijas pieņemtie sodi, kuri netiek laikus samaksāti, – tā būtu kārtējā neraksturīgā funkcija," norādīja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.
Rosina pēc iespējas mazāk cilvēku iesaisti sodu piemērošanā
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka policija ir pārslogota ar funkcijām, ko varētu automatizēt vai veikt citi. Viņš rosina, lai, piemēram, CSDD paziņojumu pārkāpējam varētu nosūtīt bez policijas iesaistes.
"CSDD attiecīgā sistēma ģenerē šo pārkāpumu, tad ir vēl sistēma, kur attiecīgi tiek pārsūtīts policijai, kur policija pieslēdzas tai sistēmai. Viņi šajā sistēmā katru verificē un sūta atpakaļ uz CSDD, un CSDD tad sūta [pārkāpējam]. Man jautājums – priekš kam, nu, priekš kam?" neizpratni pauda Kozlovskis.
Šobrīd Tieslietu ministrija gatavo grozījumus, lai uzlabotu Administratīvās atbildības likumu, tostarp panākot pēc iespējas mazāk cilvēku iesaisti sodu piemērošanā.
"Lielāks akcents, par ko tiek runāts šajos grozījumos, ir saistīts ar automatizētajiem lēmumiem. Proti, runa ir par fotoradariem un par citādā veidā tehniski konstatētajiem pārkāpumiem, to apstrādi, mazinot faktiski cilvēka resursu lomu un iesaisti šajā procesā," sacīja Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs.
Aizvien gan nav ieviesti arī likumā jau paredzētie informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumi. Nav savienota administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma ar Izpildu lietu reģistru, kas ļautu efektīvi apmainīties ar datiem.
