Šobrīd taksometra vadītāja profesija pēc VID oficiāli pieejamajiem datiem izskatās šādi:
- Mēnesī nostrādā 48 stundas (pielīdzināms vienas nedēļas darbam).
- Atlīdzība 2.93 eiro stundā.
- Tātad legāli taksometra vadītāja alga mēnesī ir tikai 140 eiro.
- Par šādu stundas samaksu, strādājot visu mēnesi, varētu nopelnīt minimālo algu.
Pirms pusotra gada, ilgi meklējot risinājumu, kā uzlabot nodokļu iekasēšanu taksometru pārvadājumu nozarē, galu galā tika izlemts – nekādas patentmaksas vai līdzīgi risinājumi.
Tā vietā no 2017.gada 1.janvāra ieviesa sociālā nodokļa avansa maksājumu – 130 eiro par mašīnu ik mēnesi. Šis maksājums bija neatkarīgi no tā, cik vadītāju strādā ar šo mašīnu.
"de facto" noskaidrojis, ka pirmais gads parādījis – valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu avansā iekasēta divreiz lielāka summa, nekā bijis faktiski nepieciešams faktiskajām iemaksām par katru vadītāju. No iekasētajiem 2.6 miljoniem eiro 1.3 miljoni palikuši pāri.
Avansa summa ir līdzvērtīga sociālajām iemaksām no vienas minimālās algas. Taču uz vienu automobili mēdz strādāt divi un pat vairāk šoferu. Tomēr, visticamāk, bijis pārlieku liels optimisms par to, cik lielas algas taksistiem tiks uzrādītas.
Tagad tiek domāts ne vien ko darīt ar šo naudu, bet arī - vai un kā šo normu mainīt.
Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa: "Viens no tādiem reālākajiem variantiem varētu būt šo pārmaksu - 1,3 miljonus, reģistrēt darba devējam uz darba ņēmējiem, atbilstoši viņa veiktajām iemaksām. Sadalīt proporcionāli, atbilstoši darba devēja pārziņā esošiem darba ņēmējiem."
Valsts ieņēmumu dienests analizējis 87 taksometru nozares uzņēmumu datus. Un secinājis, ka vairāk nekā pusē gadījumu (~50) sociālo iemaksu avanss – 130 eiro par auto – ir pārsniedzis šofera faktisko algu. Visticamāk atskaitēs parādās ievērojami mazāks nostrādāto stundu skaits nekā faktiski. Šogad šī nozare būs viena no prioritātēm, tas nozīmē – vairāk uzmanības un vairāk kontroles.
VID nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance: "Vispirms mums ir šis princips - konsultē vispirms. Mēs iestrādes jau sākām pagājušā gadā, kad mēs šos nodokļu maksātājus vispirms uzrunājam un norādām uz konstatētajiem riskiem, un tālāk mēs šo virzienu turpināsim. Tālāk kontroles pasākumi uz vietas, auditi un tematiskās pārbaudes."
Dati liecina, ka gada laikā kopš nodokļa avansa ieviešanas vidējā atlīdzība šoferim par vienu darba stundu augusi nenozīmīgi. Taču par trešdaļu palielinājies oficiāli nostrādāto stundu skaits (no 30 stundām mēnesī līdz 48) un līdz ar to arī kopējais legālais atalgojums.
Tagad tiek domāts, ko vēl mainīt, lai uzlabotu nodokļu nomaksu. Tā kā tiek veidots taksometru vadītāju reģistrs, šobrīd tiek plānots piesaistīt avansa maksājumu konkrētam cilvēkam. Savukārt ilgtermiņa risinājumu saskata pāriešanā uz elektronisku vidi.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktora vietniece Annija Novikova: "Izmantojot šīs platformas, ir iespējams nodrošināt informācijas piekļuvi Valsts ieņēmumu dienestam. Un, ja izveidotu kopīgu mehānismu, izveidotu algoritmu tīri tehniski, lai šo sociālā avansa maksājumu varētu jau pierēķināta pie pakalpojuma sniegšanas. Tas būtu ļoti efektīvi, būtu iespējama attālināta kontrole un iespējams caurspīdīgums.
Satiksmes ministrijas ieskatā tai brīdī sociālo iemaksu avanss būtu jāmaksā arī vadītājiem, kuri pasažierus pārvadās ar savu privāto auto. Jautājums tikai par mehānismu, kā to izdarīt, bet esošā prakse viņuprāt ir labs sākums. Savukārt Ekonomikas ministrijā uzskata, ka eksperiments ar 130 eiro maksājumu par mašīnu ir neveiksmīgs. Viens no iemesliem – tas piesaistīts konkrētai automašīnai, nevis autovadītājam un viņa nostrādātajam laikam. Tā vietā būtu jādomā ko citu. Kas, piemēram, arī varētu būt kā automātisks nodokļu atskaitījums elektroniskā vidē.
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms: "Mēs šobrīd esmu diskusijās, mūsuprāt, būtu jāiet uz automātiska veida maksājumu. Kā pirmais paraugs varētu būt kopbraukšanas regulējams, kurā, ja visas transakcijas notiek bezskaidras naudas veidā un ir platformas kā starpnieks, kam jābūt Latvijas uzņēmumiem. Attiecīgi tas veids, kā izveidot automātisku nodokļu atskaitījumu, ir salīdzinoši vienkārši - ir jāizveido vai nu līdzīgs risinājums kā mikrouzņēmumu nodokļa maksājumus, vai procentuāls atskaitījums no katra apjoma, kas, piemēram, tiek pārskaitīts taksometrā.
Pārceļoties uz kontroli elektroniskajā vidē, tiek cerēts, ka pārvadātājiem samazināsies iespējas neuzrādīt visu sniegtā pakalpojuma apjomu.
